Tās smiltis bija jāber apakšā, tad izdedži un tad dolomīts, un tad virsū asfalts. Un nevis otrādi. Ja liksi tagad uz smilts asfaltu-tyas ir laika jautājums kad tas asfalts sabruks nah. - smiltij nav nepieciesāmā deformācijas moduļa koncentrētas slodzes uzņemšanai.

Lai nebūtu slieli sū*i - iesaku pirms asfaltēšanas uzlikt kādus 10-20cm (atkarībā no slodzes) biezu blietētu šķembu slāni (sliktākajā gadī8jumā rupjgruadainu grants kārtu-nekādā gadījumā ne smilšainu) un tikai tad alfaltēt.

Tas dolomīts ko tu sagāzi pašā apakšā , no šī materiāla nestspējas viedokļa būtībā ir izniekots, apakšā varēji kaut kādus būvgružus labāk gāzt.

Nu tad es domāju gāz frēzēto virsū, būs ok, tik centies dabūt svaigi frēzēto no frēzes pa taisno, kas ir daudz labāks variants kā no pirkt no frēzētā uzkrāšanas kaudzes.

Nu otrs variants ir nobērt tagad to ceļu ar šķembām - kādus 10-20cm (skatoties no tā cik liela noslodze ir ceļam), pagaidīt kādu gadu lai tās transportlīdzeķlu ietekmē sablietējas (nebūs par vibroblieti jāmaksā ), un nākamgad uzlikt asfaltu kādu 6-8 cm biezumā.

Būs krutākais piemājas ceļš visā pagastā.

To dolomītu un izdedžus kopā ap 90 kubiem es dabūju pa 50 Ls, jo tiem vīriem steidzami vajadzēja iztīrīt teritoriju. Kur tu rausi būvgružus lētāk? Par to, ka sākumā vajadzēja smilti, pilnīga taisnība, bet to uzzināju par vēlu...

Braucot garām Stikla kalna būvbedrei novērots, ka asfaltētais laukums, kas tur kādreiz bija ir nofrēzēts un sabērts lielās čupās. Nez moš ar kam der.

Aha, a kur tu savāksi tos akmeņus , ar ko iekrausi, ar ko vedīsi uz drupināšana, ar ko iekrausi drupinātājā, ar ko drupinātās šķembas iekrausi atpakaļ savā transportā, ar ko vedīsi uz savu ceļu. Un kāda ir ražība tam drupinātājam?

Nav vieglāk karjerā nopirkt, īpaši tagad būvniecības krīzes dēļ var sarunāt diezgan lielas atlaides.

Izlasi uzmanīgāk jama tekstu Tādiem puspilsētnieciņiem protams ir tie "kur", "kur". Tas tāpat skaidrs, ka akmeņus savāc uz lauka [nezinīšiem - no laukiem katru gadu nolasa akmeņus], drupinātājā iekrauj ar rokām un "transports" acīmredzot ir gaiss, caur kuram šķembas nokrīt uz ceļa

Tās ir feodālas ulmaņlaiku metodes, kam nav nekāda sakara ar elementāru ekonomiku un loģiku.

No tām akmeņu kaudzēm kas stāv lauku malās var aizbērt pāris bedres uz grants ceļa, ne vairāk. Un neko vairāk par spaiņa tilpuma akmeni cilvēks ar savām rokām iecelt nevar- tāds akmens sver pie -45-50 km un neparocīgās formas dēļ ir grūti to pacelt un iekraut kaut vai traktora piekabē.

Vārdusakot tā ir tāda izklaide nu ja galīgi nav ko darīt un ja ir totāls brīvā laika daudzums, var šitā pamuļķoties.

Laikam neesi redzējis akmeņu kaudzes

Pārsvarā gan tiek izmantotas lai pirtīm akmeņus nomainītu

un bieži pirtīs tie akmeņi jāmaina?

viņi ko tur pirtī no stāvēšanas izdilst?

To prasi tiem, kas maina Bet bieži nav, tāpēc arī vienā zināmā kilometru garā ceļa gabalā gar lauka malām ja ne veselu kamaza kravu varētu salasīt, tad vismaz pusi noteikti

No laukiem nolasītie akmeņi reāli nav derīgi ceļu būvēšanai, tā ir nelietderīga līdzekļu un laika izšķiešana. sasmalcinot tādus akmeņus, iegūst šķembas ar zemu izturību un citām sliktām specifiskām īpašībām, kā nepietiekama ķīmiskā noturība (reaģē ar sāļiem un sulfātiem), liela ūdens uzsūkšanās spēja (tas nozīmē, ka mīnus grādos sasalstot, šķembas vēlāk plus grādos, sadrūp un nevienmērīgi nosēžas), jo pamatā jau laukakmeņi ir tādi sacietējuši māla vai grunts gabali. paretam jau gadās pa kādam īsta granīta gabalam, taču tie ir samērā reti kopējā laukakmeņu masā.

Izdeg. Jāmaina atkarībā no pirtošanās biežuma un akmeņu izmēra. Kad tev kādus 20 - 30 gadus būs bijusi pirts, kurā iet reizi nedēļā - sapratīsi

ss.lv bija pa leeto..10.lashuki pa plaaksni..

Ar posma Salaspils-Ogre frēzēto asfaltu patreiz intensīvi tiek uzlabotas visu blakus esošo ciematu un pilsētiņu mazās ieliņas un piebraucamie celiņi . Spečoki teica ka labāks rezultāts esot ja to frēzēto asfaltu pēc izlīdzināšanas un noblietēšanas vēl pārlej ar kaut kādu škidru piķi.

Redzēju, ka viens blakus esošā ciemata iedzīvotājs tieši tā arī darīja, kaut ko karsēja (laikam jau piķi) un tad sanāk dikti feins iebraucamais celiņš. Es vēl prātoju, ka varētu to frēzēto asfaltu sabērt, sablietēt un tad ar ģāzes degli nostaigāt- līdzīgi kā plakanos jumtus klāj. Tad i lieku piķi nevajag.

Vēl variants, ja grib eustētiski Frēzētais/blietēts + piķis+ piķim pa virsu smalkā granīta šķembu frakcija smukumam. Nezinu cik ilgi un labi smalkais turēsies klāt, bet smuki gan (īpaši ja ceļu/iebraucamo ierobečo ar apmalēm).

Pilnīgi pašam sagribējās uzlabot piebraucamo ceļu

Man jau ir šis frēzētais uz pievadceļa kādus gadus 10, bet reljefa dēļ (stāvs kalns) ir izskalots tik un tā- palikuši tikai tie lielākie gabaliņi, viss smalkums aizgājis kopā ar ūdeņiem..

Tiešām tā Salaspils čupa tik sūdīga? ir kāds ņēmis?

??

Tipa kā izdeg.

Kā var granīts (sacietējuši magmatiksie ieži jeb vnk lava) izdegt no tā , ka uz tā uzlej 100 grādus karstu ūdeni. Nav ko stiept uz pirti dažādus nogulumiežu akmeņus, tad nebūs tie jāmaina ik pa 20 gadiem.

1 mēnesi atpakaļ uzbēru piebraucamajam ceļam no tās Salaspils kaudzes. Maksāja 70 Ls par pilnu kravu (cik tonnas iekšā nezinu, bet bija "MAN" ar augstajiem bortiem) Uz 120 m aizgāja 5 kravas. Cenā iekļauts arī traktors kas izlīdzināja pa lielam un pieblietēja ar kausu....tālāk smalkumus paši ar grābekli un lāpstu tad saulē biku pakusa un ir ok. Pagaidām braukšana ideāla un nekādu dubļu vairs......redzēs kas būs pēc ziemas

es visu laku biju domājis, ka to frēzēto asfaltu pārstrādā jaunā... a izrādās, vaikli puiši to klāj pie mājām

būtu labi, ja pa šādām cenām varētu sarunāt oficiāli ar pagastiem, tad manā ģerauņā arī ieliktu frēzētā asfalta ceļus

Ir viens liels trūkums šim pasākumam-ja satiksme būs pietiekami intensīva,masveidā veidosies bedres kā parastā vecā asfaltā,un pagastam kā vienmēr būs grūtības tās aizlāpīt.Arī to varētu atrisināt,uzreiz veicot visa gabala virsmas apstrādi(bituma emulsija + granīta šķembas),bet tas sadārdzina procesu-ne katrs pagasts var atļauties.

Nezinu, neesmu ne fiziķis, ne ķīmiķis - vnk esmu redzējis rezultātu - sadrupušus granīta bluķus. Bet temperatūru atšķirība ir pamatīga - no atklātas liesmas līdz 100 pēc celsija. Senatnē tā akmeņus esot skaldījuši . Pie izdegšanas vēl pieskaiti skābekļa klātbūtni, kas zemes dzīlēs nav. Esi redzējis, kā atšķiras granīts no lavas, kas karstā veidā ir saskārusies ar gaisu? )

es arī neesmu fiziķis, taču mūsu zemē it kā sastopamie it kā granīta akmeņi pēc to sastāva un piemaisījumiem ir iedalāmi dažādos tipos,piem. gneisos, vizlās,u.t.t. garš apraksts vārdusakot. Vnk ja paņem vidēja lieluma akmeni un tam uzbliež ar kuvaldu, un tas nevis sadrūp gabalos bet situma vietā bikin apdrūp, tad problēmu nevajadzētu būt.

Bet vēl labāk, lai katrs laukā atraistas akmens nav bezjēdzīgi jādauza, iesaku vnk samaklēt kādu maišeli māla trauku lausku, vēl labāk no elektriķiem par polšu nopirkt maišeli ar elektroizolātoriem. tiem lej ko tu gribi virsū, nakas nekait.

Vēl labāk ir nopirkt veikalā kārtīgus zviedru/somu granīta akmeņus,kuri paredzēti pirts krāsnīm.

Gribu paturpināt tēmu nedaudz citā rakursā, bet par ceļu tēmu.

Iztēlojieties ainiņu- namaļa IELA, kura ir diezgan stāvs kalns, ziema, sniegs, bērni, pieaugušie, suņi utt.. ko viņi dara? Viņi to kalnu noslidina un pārvēš trasē- dažādu bezmotoru pārvietošanās līdzekļu trasē. BET tā tomēr ir iela, ābās pusēs ir privātmājas, gribās normāli mājās nokļūt gan ar auto gan ar kājām, to gan apgrūtina ielas seguma (*sniega) izteikti slidenais stāvoklis, par kura uzturēšanu rūpējas kalna (IELAS!) apmeklētāji! Loģiski ka pašavadība par šo ielu nerūpējas (tāpat kā par pārējām mazākām ielām), tomēr tās arī nav tik ļoti piemērotas "sportam".