Tieši tā - tās ir absolūtas muļķības. Siltums un mehāniskā enerģija ir dažādas lietas - ir tads jēdziens ka dzinēja lietderības koeficients, kas izsaka, cik lielu daļu no degvielas ķīmiskās enerģijas dzinejs spēj pārvērst mehāniskajā enerģijā. Mūsdienu benzīna dzinējiem tas ir 25-30%, dīzeļiem līdz pat 50%. Un tas nozīmē, ka dīzelis uz saražotu 1kW mehāniskās jaudas saražos tikai 1kW siltuma jaudas. Tajā pat laikā bezīna dzinējam uz 1kW mehāniskās jaudas sanāk 2-3kW siltuma.

Jā, tas protams ietekmē,

Pirms 2 dienām nebija tādas āra temperatūras, lai būtu auksts salons. Pastāstīšu savu pieredzi reiz ar vienu aizvēsturisku fiatu tipo. Arī pie mīnusiem bija vēss salons, sūdīgi iesila. Tad nu reiz ķēros pie pētniecības darbiem. Noņemot termostata bloku, secināju, ka apejā termostatam tur ir tāds kā pusapaļs iefrēzējums. Acīmredzot domāts, lai nekādā gadījumā pilnīgi neapstātos cirkulācija pa lielo loku. Tipa, lai nekādā gadījumā nepārkarstu, arī pie termostata bojājuma, pofigs, ka kādam ziemeļos var būt auksti. Turklāt taustot pievadcaurules nekādi nevarēja konstatēt, ka lielais loks nav noslēdzies. Motors pietiekam ekonomisks, ka mīnusos pietiek arī ka neliels aukstā ūdens daudzums no radiatora nonāk motorā. Toreiz nahrenizēju to visu. Sapirku attiecīgās šļaukas, santehnikas līkumus un pieliku žiguļa termostatu. Viss darbojās perfekti. Uzsila ātri, t rādītājs stāvēja, kā miets un salonā silti.

Ja zāămateriālu krava sver 4 tonnas, pieĜaujamais saites savilkšanas spēks, apsienot kravu STF =500

daN, saites un berzes koeficients E=0,2, saites vertikālais stiprinājuma leĦëis ir 90o, tad drošai kravas

nostiprināšanai pret pārvietošanos braukšanas virzienā pārvadājumos ceĜu satiksmē ir nepieciešamas 22

saites.

Volgai bija no salona atveramas žalūzijas priekšā radiatoram, nekādus papildus kartonus nevajadzēja.

================

Nu, automobiļiem ar "vienvārsta" termostatu žalūzijas bija

pat ļoti vēlamas, bija tādas ne tikai Volgām utt. Ar modernākiem termostatiem vairs ne tik ļoti vajadzēja.

Chankaishi

Crankshaft ieteikto paarbuuvi gan rekomendeetu tik pietiekoshi profesionaaliem shaadu darbu veiceejiem - taa var arii motoru nokaut Jo shkjidrums taa pat kaa elektriiba - pluust tur, kur mazaaka pretestiiba.

===================

Kur ta' nu viš tā baisi plūdīs? Cik sūknis sūks, tik plūdīs, un caurplūdes apjomu jau reglamentē galvā

iegrieztā štucera iekšējais diametrs, šlangi ta paliek tie paši (ja iespējams)...

---------------------------

Tas gadījumā nebija risinājums, līdzīhs , kā veco "kantaino" FordEskortu CVH dzinējiem? Tiem arī bija vienvārsta termostats, turklāt uzstādīts pilnīgi murgaini -

karstajā izejas caurulē, bet ar "vaska" kapsulu RADIATORA pusē. Nu tad tas termostats darbojās pieņemami tikai temperatūru diapazonā no apmēram

-5 līdz +20 Lai aizvērtā stāvoklī kaut kāds siltums tiktu klāt aiz vārsta paslēptajai "vaska" kapsulai, vārstā bija IZURBTS CAURUMS, un ne maziņš! Rezerves daļās

bija arī termostati, kuriem vienā vārsta šķīvīša malā bija

izveidots ROBS Pēc rekonstrukcijas viss gāja, sila un dzesējās, kā vajag

Un Crankshaft - par to iespeeju dzineeju nokaut - ja shkjidrums pluust uz pechku peec suuknja un no pechkas - suuknja iesuukshanas rajonaa - tas ir baipass, nepareizi izveeloties caurulju diametru vai nepareizi noreguleejot, cirkulaacija var buut tikai vai lielaakoties caur pechku, ne dzineeju!

Un Crankshaft - par to iespeeju dzineeju nokaut - ja shkjidrums pluust uz pechku peec suuknja un no pechkas - suuknja iesuukshanas rajonaa - tas ir baipass, nepareizi izveeloties caurulju diametru vai nepareizi noreguleejot, cirkulaacija var buut tikai vai lielaakoties caur pechku, ne dzineeju!

================

Da tas ir skaidrs, tikai parasti jau izmanto "dzimtās" detaļas, štucerus utt., turklāt plūsmu ierobežojošo detaļu

skaitā ietilpst arī pečkas radiatora štuceri un pats radiators Normālam auto pie pilnībā atvērta termostata pretestība plūsmai ir mazāka lielajā lokā, mazajā lokā vēl mazāka.

Teni, kas uzsilda dzeseeshanas shkjidrumu? Neesmu redzeejis, zinu, ka dazhiem autinjiem ir iespeejams uzsildiit motoru aukstaa laikaa pirms palaishanas, laikam jau ar tiem teniem. Buuveet iekshaa tenu, lai uzsildiitu salonu - nu nezinu, tas izklausaas reti neekonomiski un stulbi!

=======================

Varbūt stulbi, bet ir virkne auto, kuriem kā reizi tādus uzstāda pečkas pievadošajā trubā, lielākoties gan laikam mazmēra dīzeļi. Pirmspalaišanas priekšsildītāji ir bik cita opera, tādus plaši izmanto gan dzesēšanas šķidruma(un attiecīgi visa dzinēja), gan eļļas sildīšanai dzinējā un citos agregātos, ir manīts pat tāds verķis, iebūvēts dīzeļa degvielas tvertnē

Ideaali buutu, ja dzineeju vispaar nevajadzeetu dzeseet!

---------------------------

Nu, tas būtu tā kā amerikāņu "Top Fuel" klases

dregsteriem - tiem vispār nav dzesēšanas sistēmas. Tiesa,

tos ZS tūkstošus viņi ražo tikai dažas sekundes ...

Maz gan Tu zini, čalīt...

Esi kādreiz pabraukājis ziemā, piemēram, kad ir -10°C un zemāk ar, teiksim, VW T4 ar 2,5 litru dīzeli (piekritīsi- dzinējs nav nekāds mazais, nedz arī pats auto uzskatāms par pēdējo gadu ražojumu), ja tam ir nomirusi webasto piesildīšanas pečka...

Vai, piemēram, ar pirmo paaudžu CommonRail Meršiem?

Apvaicājies tajā pat VW, cik maksā, piemēram iekš VW Caddy uzlikt šo apsildi, kura strādā TIEŠI PIE piešķilta dzinēja un silda antifrīzu, lai salonā būtu siltāk un dzinējs var ātrāk dabū savu nepieciešamo0 darba temperatūru...

Pirms 50 gadiem veči mauca bez pečkām un tas cilvēces vēstures garumā ir tik nesen. Tagad visādiem seeneem ja nav stūres apsilde, tad jāmirst.

Tu chaliit, runaa par vienu, es par otru - ja nepietiek taa siltuma, ko dod dzineejs, tak var likt kaut atomkatlu! Un taatad konkreetais autinjsh nav piemeerots darbam zemaas temperatuuraas, taapeec ar visas taas liekaas hernjas jaakarina. Businjiem vispaar bez dzineeja noteikti veel kraasninja jaaliek, kaada runa. Un es palieku pie sava - buuveet tenu ieksh dzeseeshanas sisteemas, lai sildiitu salonu, nevis uzsildiitu dzineeju, ir stulbi! Bet ne jau visi mashiinu projekteetaaji ir gjeeniji)

Laikam tev grūti ar pielekšanu

Ja dzinējs nespēj pats sevi uzsildīt līdz darba temperatūrai, tad tāpat rij vairāk degvielas, nekā ja tas ir pietiekami sasilis.

To tenu vai webasto ieliek 2 iemeslu pēc:

Pirmkārt (un galvenokārt), lai dzinējs dabūtu darba temperatūru (vispār vai ātrāk) un nerītu lieku degvielu.

Otrkārt, kā tāda patīkama papildlieta - salonā no normāli sasiluša antifrīza arī atlec vairāk siltuma.

C klases dīzeļmersis noteikti ur šausmīgais buss, kā arī visi mūsdienu mazdīzeļi vieglajos arī ir baigais komerctransports..

Dexim iesaku vaše braukt vaļējā mašīnā (vai vismaz izbaulēt priekšējo stiklu un atvērt sānu logus), jo riktīgie automobilizācijas pirmssākumi bija vaļēji bezzirgu rati.

...un kādu brīdi motorizācijas pirmssākumos pasaulē visai nopoetni apsvēra domu, ka visi brauks ar motocikletiem, jo tiem nevajag tik šikus ceļus, kurus uzbūvēt tolaik šķita utopija...

No Ķengaraga līdz Ģertrūdes ielai atbraucot, pat remdenu gaisu uz stikliem nevar dabūt, ja visu laiku negriež redlainā!

Un dzineejs auksts, zem 20 graadiem?

Nu nevar 1.6 modernu dīzeli pie -18°C dabūt uz +90°C

Un patiešām siltu (nevis mazliet siltāku kā ārā) gaisu arī tas sāk pūst pēc ~10-12 km pa šoseju.

Pilsētā pie -18°C var dabūt kādus 60-75°C

Benzīna dzinējam ar prāvu apetīti tā vispār nav nekāda problēma, vienīgais lielam dzinējam ir jāsasilda vairāk antifrīza. Piemēram V6 2,5 litru dzinējs 11 litrus antifrīza sasilda 3 kilometros pilsētas režīmā tā, lai ieslēgtos klimatkontrolei ventilators... Tas liecina, ka ir sasniegti vismaz +50°C dzesēšanas sistēmā...

Pilsētā vaše

brīžos, kad tu nemin pillā ručkā, tad vienkārši ķerra domā, ka tu esi apslimis un laiž tev virsū aukstu gaisu

Fizikas stundas vidū iemigi? Sākums jau itkā būtu pareizs, bet nu tas beigu absurds...

Pamēģini pats sev paskaidrot, kas ir dzinēja lietderības koeficients. Tad sapratīsi ka jauda nerodas no siltuma, bet gan siltums no jaudas.

Motora dzesēšanas siltums, kas tiek izmantots salona apsildei ir tā ķīmiskās enerģijas daļa, ko dzinējam nav izdevies pārvērst mehāniskajā enerģijā. Mehāniskā enerģija galu galā arī pārvēršās siltumā, bet jau salona apsildei neizmantojamā veidā - silst transmisija, bremzes, riepas un visbeidzot arī asfalts un pretvējš

Lieliski... Un tagad uzraksti vēlreiz šo pašu par benzīna dzinēju un tā liederības koeficientu, salīdzinājumā ar dīzeli, un varbūt beidzot sapratīsi, kādēļ dīzeļiem ir problēmas ar silšanu.

Pie tam neaizmirsti arī ņemt vērā faktu, ka dīzeļa atgāzes ir daudz karstākas, līdz ar to arī caur izpūtēju izplūstošais siltuma daudzums atšķiras ievērojami.