Tagad teikšu vien to, ka esmu gan autobraucējs ikdienā, gan velobraucējs brīvajā laikā, gan gājējs arīdzan. Izprotot visas situācijas, nevaru nosodīt nevienu.
Jo, kad braucu ar velo (cienu gājēju ietves, nevienam netraucējot un gājējus respektējot) - nudien sanāk paignorēt toz luksoforus, jo tāpēc arī ir velo, lai pārvietotos raiti un dinamiski, vismaz ātrāk nekā gājēji 
Te arī ir tā priekšrocība velo. Braucu pa ceļu, iedegās sarkanais. Var pie tā stāvēt, bet var arī kļūt par "gājēju", pilnīgi legāli šķērsojot to ielu kopā ar gājējiem (pie zaļā signāla), braucot pa otru pusi tālāk bez stāvēšanas pie luksofora.
Man būs domāt, ka visa problēma ir galvās. Savulaik besīja moči, līdz nokārtoju moča tiesības. No tā brīža sāku ar auto braukt reāli uzmanīgāk (ne lēnāk, bet tieši uzmanīgāk), vairāk skatos spoguļos, grozu galvu pirms manevra utt. 
Un neko Ar visu to, ka ar moci vairs nebraucu un nebraukšu arī.
Man velo patīk! Esmu gan "svētdienas braucējs", bet savus >1k km vasarā noripinu gan
Velodornis
Jāatzīst ka tiek novēroti īpaši velodorņi - šorīt viens sarkanā velotērpā uz "supersportiskā" velopisēda raujot pāri krustam pie sarkanās gaismas veloluksoforā vēl ir gatavs savā iespringumā visus sist...
Un paziņo ka gājēji, kuri ir palaisti ir jālaiž un uz viņu veloluksofors neattiecas.
Kamēr starp velopisēdistiem būs šādi nihilisti - kuriem pat speciāli iekārtots veloceļš ar veloluksoforu nav gana labi un visi ir muļģi, tik viņš viens pasaules naba - attieksme neuzlabosies...