Kārtējais apgalvojums.
-----------------------
iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=10
Un tātad- kāds process nosaka elektroiekārtas efektivitāti.
Atbilde. Lietderīgā darba definēšana - tas ir vienīgais abstraktais parametrs vienādojumā. Un tas attiecas uz jebkuru iekārtu, nevis specifiski elektro.
------------------
Kā tad. Definējam mainīgos, vai ne?
Pilnīgs negatīvisms. Patērētāja attieksme.
Es jau laikam rakstīju. Sākam no Bulduriem vai Lapmežciema un tik gar krastu un kur tik varam, ejam pie jūras. Engure, Mērsrags, visādi mazi ciemi. Mazirbe, Sīkrags, Ovīši. Naktsmājas Rojā vai Kolkā, otrā dienā tikām līdz Ventspilij, bet pilnai ekskursijai jau bijām paguruši. Jūra ir tik dažāda. Smiltis, akmeņi, priedes, vējš, lietus. Vētru arī pieredzējām un vēl Kolkā. Un otrā dienā aizbraucām atkal uz turieni, miers, klusums un Saule.
pa burzmu tā paša brauciena laikā vai atsevišķi
www.aizputesnovads.lv/jaunumi/1991-12-starptautiskais-uguna-mkslas-simpozijs-aizput
var apēst kādu šitaki, tik jāsarunā
Vispirms- vajadzība pēc paaugstinātas jaudas nav unikāla attālu lauku māju iedzīvotāju problēma. www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=42445
Šo risina daudzos variantos un tā ir tehnoloģiski interesanta. Autoram ievilks jaunu trīsfāzu līniju 3 X 40 A un viņam tas nebūs vajadzīgs, bet tehnoloģiski risinājumi ir citām situācijām.
Un es jau tik ieliku atsauksmes uz tirgū pieejamu gatavu iekārtu.
To konkrētajai vajadzībai pielāgoto jau projektē, izmantojot šos datus.
Un viņam tak gribējās 2 kilovatu tējkannu normāli sildīt. Vispirms tas ir 3 mazāka hidraulikas plūsma, tātad 12 litri minūte.
Un tas ūdens takš uzsilst 3 minūšu laikā.
Un tas elektrotīkls taču to 1 kilovatu tomēr nodrošināt spēj. Tur gan vajag mazu projektiņu, kas salāgo fāzes līnijai un ģeneratoram. Kas lieljaudas stacijām jau sen ir atrisināts un nekas jauns nav.
Kas attiecas uz veļmašīnām, tām arī ir 2kW sildelements.
Jau rakstīju, ka tehnoloģiski pamatoti būtu veikt ūdens priekšsildišanu Saulē, apkurināmā istaba vai vienkārši ar mazjaudas sildītāju, salikt tos 2kw sildelementus virknē, tas to tīkla spriegumu tik ļoti nepazeminātu. Ja veļmašīna mazgā ar 50 grādiem, priekšsildītājs jau ir sasildījis līdz 48.
Protams, dažs labs var paziņot, ka viņam to visu nevajag. Paņēma to 6.5kw hidrauliskās plūsmas ģeneratoru un atrada, kam piekasīties.
Tu taču vienkārši trokšņo un trollē, vai ne?
Tā pateikt var jebko.
Bradypus rakstīja: Tu turpini stumt sūdu un neesi pat sapratis, ka cilvēkam jau ir adekvāts risinājums - elektropiegādes infrastruktūras pārbūve - un tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu sadzīves patēriņu. Pats citā tēmā tikmēr piedāvā vēl lādēt elektroauto ar esošo infrastruktūru... Cik ĻOTI smaga ir tava nespēja aptvert lietas plašāk par vienu elektroķēdi?
Arī esošo. Oriģinālais citāts. "50 dīzeļi, 40 benzīna un 10 LPG ar attiecīgu 8, 10 un 12 litru patēriņu uz 100 km un vidējo nobraukumu 30 000km gadā.
Dīzeļi patērēs gadā 8 x 300 x 50 = 120000 L, benzīna auto - 120000 L un LPG - 36000L.
Elektroauto uzlādēs gan pie jau esoša gatava elektrotīkla, gan speciāli izveidotām dabasgāzes darbinātām ģeneratoru stacijām. 20kw/h uz 100km, kopā 100 auto 2Mwh/100km un 600MW/h 100 auto uz 30 000km gadā. Ja ierēķina zudumus, teiksim 20%, tad tās 600MWh ir 0.8, izrēķinām."
--------------------
Te ir rēķināts, ja VISUS 100 aizstātos auto lādēs ar to dabasgāzes ģeneratoru.
Tas nozīmē, ka aprēķinā VISPĀR nav ierēķināts kopējais elektroapgādes tīkls.
Tad tomēr nav tās 3 fāzes?
Nu, tagad cerams, būs?
----------------------
Un ir jau citi garas līnijas galā dzīvojošie arī, nevajag tikai visu par sevi.
Vispirms jau to saldētavu vajag nolikt kādā vēsākā pieliekamajā vai pat sausā pagrabā.
Veikalos ir manīts, ka vitrīnas dzērienu dzesētavas ziemā stāv pie apkures radiatoriem.
daļēji par šo
Un vispār - par idejām un risinājumiem.
Tie ir kaut kas pretējs garlaicīgiem rēķinātājiem, zinātniskiem sausiņiem, nepraktiskiem rēķinātājiem, vai ne?
-----
iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=13
13.06.2019 8:30
Tiek aizstātas 100 parastas mašīnas ar elektroauto.
50 dīzeļi, 40 benzīna un 10 LPG ar attiecīgu 8, 10 un 12 litru patēriņu uz 100 km un vidējo nobraukumu 30 000km gadā.
Dīzeļi patērēs gadā 8 x 300 x 50 = 120000 L, benzīna auto - 120000 L un LPG - 36000L.
Elektroauto uzlādēs gan pie jau esoša gatava elektrotīkla, gan speciāli izveidotām dabasgāzes darbinātām ģeneratoru stacijām. 20kw/h uz 100km, kopā 100 auto 2Mwh/100km un 600MW/h 100 auto uz 30 000km gadā. Ja ierēķina zudumus, teiksim 20%, tad tās 600MWh ir 0.8, izrēķinām.
Un tā visa ir dabasgāze, kurai nav tādu izmešu, visi filtri stacionāri un uz vietas un siltumu arī var savākt.
www.ettespower.com/Natural-Gas-Generator.html cik tur tās dabasgāzes uz 1kw/h
pushevs.com/2016/11/23/electric-cars-range-efficiency-comparison/
Electric car
BMW i3 (94 Ah battery) 17,75 kWh/100 km 16,23 kWh/100 km 19,75 kWh/100 km
------------------------
Jēdzīgs, ar aprēķiniem pamatots teksts, atrodam, cik dabasgāzes tērē, lai tos auto uzlādētu un salīdzinām, cik benzīna, dīzeļa un LPG nokurina, lai 100 mašīnas gadā aizbrauktu 30 000km katra.
----------------
Rēķinam, apstrīdam, piedāvājam labāku konceptu vai mēģinām iestastīīt, ka dīzeļi NEpatērēs gadā 8 x 300 x 50 = 120000 L, benzīna auto - 120000 L un LPG - 36000L. vai ka tāds patēriņš ir labāks par cik tur metāna ch4 patēriņu stacionārā koģenerācijas stacijā.
www.ettespower.com/Natural-Gas-Generator.html
UPS, iekopēju tikai mazo BMW i3, oriģinālā ir visādi lielāki auto arī, tagad varēs kasīties, ka ar tādu auto jau nopietni braukt nevar.
Nu, tagad ir. Vakar vēl nebija.
Kā es to varēju zināt?
Noslēpums tas bija vakar!
Tas ir tomēr citādi.
Autors tomēr rēķina un maksimāli pieturas pie pierādītām zinātnes atziņām.
Nū, cienītais, Jūs pats reizēm nesmādējat drusku pastāstīt no patiesības nedaudz atšķirīgus tekstus. Pavisam nedaudz, tā, lai neuzmanīgāks lasītājs noticētu.
Tas ūdens bundulis var būt arī istabā. Tur tik vajag kādu sistēmu, kas nodrošina, ka ūdens nesasilst virs tiem 40 vai 50 grādiem, ko veļmašīna izmanto, tā elektronika var to nesaprast.
Un ja reiz ir tās 3 fāzes, tur ir vairāki varianti, kā vismaz vienfāzes līniju nodrošināt pret sprieguma kritumu.
Un tiem akumulatoriem nemaz nebūtu jābūt tik lieliem, jo lielu daļu jaudas taču tā līnija nodrošina, tur tik ir nedaudz jāpieliek klāt, ar labi projektētu elektroniku to var izdarīt.
Un nevajag ņirgt par ģeneratoru un spararatu, līnijai, kurā tā mainās spriegums, mehānisks risinājums ar ģeneratoru un spararatu ir viens no labākajiem, lētākajiem un prastākajiem stabilizācijas risinājumiem. Pie tam tur ir vēl viens interesants risinājums.
Taču kopējā tendence jau nav diskutēt par tehnoloģiju, vai ne?
Kāpēc Tu domā, ka es Tev piedāvāju pašu labāko, ko esmu lasījis vai varbūt pats izdomājis?
Un tas, ka Tavas elektroapgādes problēmas atrisināsies, nenozīmē, ka tā problēma vispār ir atrisināta.
Tauku sveces noteikti nebūtu ieteicis, bet pārkārtot apgaismošanu uz 12 voltu lediem varbūt. Pats izdomā, piedēvē un kritizē.
Un veļmašīnai lietojamo ūdeni būtu ieteicis iepriekš uzsildīt vai nu Saulē vai ar kādu mazjaudas sildītāju, kas tik ļoti to spriegumu nesamazina.
Ar šādu attieksmi pozitīvas idejas savām elektroapgādes problēmām ceri dabūt?
Bet Tu taču neproti uzvesties. Tev ir reāla tehniska problēma, kurai ir vairāki tehniski risinājumi. Kāpēc man vai kādam citam būtu kaut kas jāstāsta, ja Tu bez visādām piebildēm pat nevari pajautāt, kas vēl ir iespējams.
Un jā, tieši teorijas zināšanas ļauj šo to arī atrisināt vai vismaz nojaust virzienu, kur meklēt.
Nu, tā ir vismaz normāla saruna par tehniku, nevis sociālās inženierijas sliktākie paraugi.
Jebkurā gadījumā kaut kādu jaudu tā līnija nodrošina un tur ir vairāki varianti, kā to visu atrisināt.
Tehniski - mehāniski, ar hidrauliku un paceltu masu, ar mazu lokālu HESiņu, ar speciāli projektētu elektroniku un tamlīdzīgi.
Elektriskais akumulators nav vienīgais variants.
Atkarīgs no tā, kur ir skaitītājs.
Ja starp skaitītāju un māju ir garā līnija, tad jā, Tu maksā par līnijas sildīšanu.
Te gan jāsaprot, ka tējkannas sildītāja pretestība ir virknē ar vada pretestību un kopā tā nekādi nav tik maza, lai kopā tajā virknes slēgumā izkliedētos 2 kilovati.
------------------
Elektroauto uzlādēs gan pie jau esoša gatava elektrotīkla, gan speciāli izveidotām dabasgāzes darbinātām ģeneratoru stacijām. (Ja tikai no tām dabasgāzes stacijām) tad "600MW/h 100 auto uz 30 000km gadā.
Patiesībā tā es rakstīju.
Es te tā parēķināju - ja lynx85 tiešām uz 2kWslodzi tas spriegums nokrīt uz 190 voltiem.
2kw = 240V x strāvas stiprums
I = 2000/240 = 8.3 Ampēri
Pretestība tai tējkannas spirālei būs I = U / R un R = U / I
R = 240 / 8.3 = 29 omi.
----------------
Tējkannai tur neko nevajag kompensēt, tējai pietiks
I = 190 volti / 29 omi = 6.6 ampēri un jauda būs 190 V x 6.6 A = 1,2 kilovati.
Taču, ja kaut kādas citām iekārtām tāds sprieguma kritums neder, tad jākompensē faktiski ir kādi 800 vati.
----------------
Tas viss ir tehniski atrisināms. Pie tam tā papildu jauda jau nav vajadzīga visu laiku, tikai tad, kad darbojas kāds lieljaudas patērētājs.
------
Viens no tādas līnijas risinājumiem ir tāds, ka ar salīdzinoši maziem zudumiem tiek lādēts kāds akumulators, izmantojot, teiksim, kādus 200-300-400 vatus, pie tādām jaudām zudumi līnijā būs salīdzinoši nelieli.
Un tad, kad to jaudu vajag, tad tā iekārta to 2 kilovatus arī nodrošina.
Nu tas ir tāds apgalvojums un viss. Tā jebko var pateikt.
Pie tam daudzi risinājumi, kas pasaulē jau ir izmēģināti un pārbaudīti daudz lielākām jaudām, kad ir paaugstināts pieprasījums patēriņa maksimumstundās.
Viena no idejām te www.energy.gov/eere/water/types-hydropower-plants
nezinu, kāda viņam tur tā vide, ūdens ir vai nav
Raised Weight Hydraulic Accumulator.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Definē tik.
iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=10
Un tātad- kāds process nosaka elektroiekārtas efektivitāti.
Atbilde. Lietderīgā darba definēšana - tas ir vienīgais abstraktais parametrs vienādojumā. Un tas attiecas uz jebkuru iekārtu, nevis specifiski elektro.
Jautājums. Kas nosaka zudumus? Citādi sanāk pieņēmums - "redz ka elektro tieši tāpat, ja ne vairāk tupa silda atmosfēru"
Atbilde. Tas, kurš definē lietderību.
------------------
Kā tad. Definējam mainīgos, vai ne? Definētājs. Pārdefinēs visu. Fizikas likumus, materiālu tehniskās īpašības, šajā gadījuma pretestību, citu rakstīto saturu. Ko tik vajag.
msh rakstīja:
Patiesība ir citāda - lielu dalu enerģijas neražo no oglēm. Konkrēti Latvijā tie ir HESi un dabasgāze.
Jā, un, kas tad ir? Es vēl nesen uz šito lietu skatījos kā tu, bet tad Bradypus norādīja uz vienu sīkumu - Latvija jau nav elektriska saliņa, tā ir savienota tīklā ar citām valstīm. Es tikai nezinu, ar ko - varbūt ar krieviju - kurā 10 gadus atpakaļ HESi saražoja 16%, AESi 16% un pārējo TECi - varbūt ar poliju, kurā gandrīz visu saražo ogļu TECi, un vāciju, kur lielāko daļu saražo brūnogļu TECi. Tātad, ja ir pirmais variants - patērētā elektrība jau noklusējumā no HESiem ir padsmit procenti, otrajā - daži procenti... Bet tad vēl iestājas tā problēmiņa ka elektromobīlis ir papildus patērētājs, kura pieslēgšana jākompensē ar papildus TECu darbināšanu; lai to nevajadzētu un elektromobīlis tiktu uzlādēts ar HESu elektrību, brīdī kad tiek pievienots elektromobīlis rozetei, jāatvieno kāda čupiņa ar mājām, atkarībā no pieslēguma jaudas, līdz pat kādam ciematam
Kopsavilkums - ja tu gribi lietot elektromobīli un apgalvot ka tas tiek kustināts uz priekšu zaļi, nevis ar oglēm - tev jādzīvo privātmājā un tavā dārzā jābūt vēja turbīnai, ar kuru tad arī to tavu elektromobīli lādēt.
Bet ne jau 24/365 režīmā to enerģiju dzenā simtiem kilometru.
Un, aizstājot auto, kas nokurina dīzeļdegvielu, benzīnu un LPG vajadzēs sadedzināt ekvivalentu daudzumu dabasgāzes un to var darīt lokālās koģenerācijas stacijās.