Ko tad māca skolā (vai vismaz, ko vajadzētu mācīt). Līdzstrāva. Nemaina savu virzienu (polaritāti) elektriskajā ķēdē (atšķirībā no maiņstrāvas). Avoti - baterijas, akumulatori, ģeneratori, taisngrieži.
Turpat uzreiz ir visparastākā elektriskā ķēde ar shēmu - baterija, vadi, slēdzis un lampiņa (vai pretestība). Tad apspriež pareizu slēgumu un shēmu, ko tur kas nozīmē.
Tālāk jau shēmā parādās voltmetrs un ampērmetrs un teorija par pareizu un nepareizu to slēgšanu elektriskajā ķēdē.
Un, protams, kur bez tā, Oma likums. I = U/R ar visiem tā atvasinājumiem U = IR un R =U/I un vēl jaudas jēdziens un formula P = UI. Oma, volta, vata, ampēra jēdzieni. Tad nu to visu labs vai ne tik labs fizikas skolotājs vai skolotāja izstāsta, skolnieki atbild, saņem labu atzīmi un priecīgi dodas mājās pārliecībā, ka visu zin.
Un tad sākas problēma, jo tur patiesībā vēl ir diezgan daudz ko stāstīt. Vadiem, izrādās, arī ir pretestība un strāvas avotam, lai vai kas tas nebūtu, arī. Trīs pretestības. Pie tam pretestība dažādu apstākļu dēļ var arī mainīties. Un lai to visu skaisti un eleganti izstāstītu un vismaz 5 skolnieki klasē labi saprastu, ir jābūt pietiekami labam skolotājam, labai metodikai un klusumam klasē un ir jāseko līdzi un nevajag spēlēties ar mobilo tā laikā un uzskatīt sevi par tehnoloģiju zinātāju. Man ir tādas diezgan pamatotas aizdomas, ka tā padziļinātā izpratne diezgan daudziem nemaz nav pieejama. Tur ir jābūt tai prasmei to visu paskaidrot un jāklausās arī ir un tiem, kurus tas neinteresē, vajadzētu vismaz netraucēt.
Nu, TAJĀ tēmā jau tie bāzes zināšanu dati nekādi dižie nebija. Nevar jau zināt, ko tie, kas par kaut ko strīdas, no tās bāzes zina vai nezina.
Starp citu, to teoriju, kas tur jāzin, es tur uzrakstīju. Vismaz sākumu. Skolas viela.
iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=11