Klau, neesi domājis par Teracco, tas dikti smuks

Weekendā biju Raunā - ļoti smuki+ netālu ir Raunas Staburags (nekas grandiozs, bet tomēr) + var pieteikt ekskursiju Raunas ceplī (Pleskavenes malā). Tā bija reāli interesanta!

Es tam Citroenam uzmetu aci garām ejot. Kas man likās kruta, ka ir 3 atsevišķi beņķi 3 rindā. Cik es saprotu, tad bāzes versijā viņš tiešām ir pabēdīgs, bet ja nokomplektā par kādiem 35K varētu būt jau labs, bet tas šķiet padaudz priekš citrona ar diezgan droši paredzamu strauju vērtības kritumu

Ja ir vēlme daudz braukāt pa bezceļiem, tad NIVA vēl ir saprotama izvēle, bet ikdienai pirkt VAZ neredzu iemeslu. Pēc tam pārdot būs nereāli. Ar Dacia būs noteikti vieglāk. Bračkam ir darbā dažreiz jābraukā ar Duster, sajūsmā nav, bet īpaši jau arī nekas neplīst!

Es senos laikos braukāju ar dienesta Avensi (2003); 2 litru benzīns automāts. Nu auto likās dikti garlaicīgs, lēnīgs, bet kad nobraukums bija jau ap 300K vēl nekas diži nebija plīsis, tikmēr kolēģa dīzeļkorollai aizgāja zobene pa pieskari jau pie 100K. Paziņam tagad ir svaigāks Avensis un jau pāri 400K un arī tikai tekošās apkopes un hadene minimāli. Paziņas, kas notirgoja dīzeļa Verso arī šķobījās par dīzeļa patēriņu. Es piekrītu GTD2, ja japāņu dīzeli, tad nopietnāk jāpaskatās atsauksmes par konkrētu motoru. Dažreiz ir vērts parunāt ar specializētajiem servisiem. Piemēram Skandi servisā man teica, ka Pajero lielie dīzeļi ir lamatas. Var jau būt, ka motors ir OK, bet bez padziļinātas izpētes es neriskētu pirkt

Mana sena sena pieredze 1991 II 1,6 TD Golfu, kas kā studentam bija pirmā mašīna, bija līdzīga, man plīsa pilnīgi viss pēc kārtas - motors, turbīna, kārba, hadene gan jāremontē bija minimāli, sāka rūsēt. Vienīgais laikam sajūgs nepievīla. Pēc tam paņēmu nedaudz jaunāku Toyota Carina, lai auto bija garlaicīgs, bet divos gados remontā ielikt 80latus un pārdevu par precīzi tik, cik nopirku - vispār bez vērtības krituma.

Runājot par Yukii novērotajām tendencēm, kad braukāju ar melnu Sharānu likās viss OK, tagad, kad gaiši pelēks KIA, tad kaut kā sajutos mazāk respektēts.

LV lielu pretenziju nav, bet vienmēr pašiem ir jāpiedomā. Dažreiz izvēloties savu maršutu wazei pārrēķinot ietaupās pāris minūtes. Vienreiz waze domāja, ka no Pleskavenes nevar taisīt kreiso un piedāvāja pilnīgi neloģisku 40km līkumu.

Pavisam nesen braukāju Itāliju un izmantoju waze - kopumā apmierināts, bet brīžiem likās, ka kaut kā neloģiski dzen uz maksas ceļiem. Nezinu vai vajadzēja līst settingos, bet waze par maksas ceļiem vispār neko nebrīdināja.

Rīgā parādos reti, bet nesen waze ļoti noderēja, jo biju izdomājis jau savu maršutu un nebiju domājis slēgt wazi, bet beigās tomēr ieslēdzu un izrādās, ka manā izvēlē bija mega sastrēgums un būtu iesēdies uz kādām 15min.

Es esmu nobraucis ar pēdējās paaudzes Alhambru no 0-120K un ar Sharānu pēdējos 5 gados no 140K līdz 380K. Piekarē pa šo laiku tika ieguldīts ļoti maz. Sharānam lielāki ieguldījumi bija dzesēšanas sistēmas atjaunošana (kompresors aizgāja pa pieskari), katalizators un vēl nesen nācās durvīm elektromotoru nomainīt (~300EUR). Es teiktu nekas krimināls tādam nobraukumam. Turbīna, motors, kārba bez remontiem. Ja ir ģimene ar 4 -5 bērniem un neviens vairs nav ratos jāliek, tad Sharāns manuprāt ir labs risinājums. Pietiekami jaudīgs, visiem ērts un par cik ir uz passāta bāzes, tad uz ceļa sēž labi, atšķirībā no busveidīgiem. Cena jauna Sharānam man liekas pilnīgi neadekvāta. Šos arī tāpēc īpaši nepērk, jo par līdzīgu naudu var dabūt ietilpīgāku Multivanu un tagad nopietnu konkurenci veido Toyota Proace (un Peugeot, Citroen māsas modeļi). Es lai ietilpinātu 5 bērnus un vēl ratus nopirku sievai Voyageru un arī ilgi čakarējos, lai atrastu nedauzītu eksemplāru. Šis komforta ziņā protams pārspēj i KIA, i Sharānu, bet nu man nav izlūzijas, ka Voyagers būs baigi uzticams, nobraukums arī jau ir paliels.

www.automobiledimension.com/car-comparison.php

šajā linkā var forši salīdzināt visādus modeļu dimensijas un bagāžnieku izmērus un te var labi redzē, ka Sharāns ir krietni lielāks un jaunais garais Berlingo ir vēl ietilpīgāks. Par kuras paaudzes Sharānu tu lamājies? Sharānā var iemest salonā trīs velo un vēl paliek 3 sēdvietas, KIA tas neizskatās reāli.

Tātad jaunā auto meklējumi ir veiksmīgi beigušies.

Tika izlemts, ka 7 vietas ir pirmā prioritāte un tādēļ, ņemot vērā ierobežoto budžetu, izvēle bija ļoti neliela: jaunais Berlingo (garā versija, automāts, 130zs motors, vidēja komplektācija) vai VW Touran (1,6 dīzelis, manuāls, paplika komplektācija) vai KIA Carens (1,7 (141zs), automāts, gandrīz vispilnākā komplektācija. Touranu pasūtot bija ilgi jāgaida un neskatoties uz modernāku interjeru nekā KIA, tad komplektācija sanāca ļoti nabaga līdz ar to tālāk netika izskatīts. Ja būtisks būtu bagāžnieks pie 7 braucējiem un kopējais plašums, tad iespējams pat ņemtu jauno Berlingo, kuru testējot tomēr bija patīkams pārsteigums, ka interjers ir kaut cik ciešams un 130zs motors diezgan dinamisks, bet tomēr sit cauri lētuma piegarša un noteiktajā budžetā jau bija jāsāk no kaut kā atteikties + pilna noliktava ar mašīnām tikai nebija neviena garā versija ar 7 vietām un automātu, atkal jāgaida pāris mēnešus. KIA, neskatoties uz to, ko palikušas pēdējās mašīnas, jo modeli ņem nost no pārdošanas, negribēja/nevarēja nolaist cenu līdz budžeta griestiem, tādēļ tika paņemts lētāka demo/darbinieka auto.

Ir nobraukti pirmie ~800km. Kopumā mašīna sajūtās ir patīkama, neskatoties uz to, ka iepriekšējais auto bija Sharan highline un sanāca nosacīts downgrade. Priekšā sēžot nav sajūtas, ka sēdi klasi mazākā mašīna, pārejās rindas gan var just, ka viss ir mazāks. Lai arī mašīna vizuāli neizceļas ne eksterjerā, ne interjerā, tomēr viss ir OK un nav lētuma sajūtas. 141zs motors ir tiešām dinamisks un atsaucīgs plašā diapazonā. Kārba 7 ātrumu automāts slēdzas līdzvērtīgi kā VW DSG. Otrajā rindā katrs krēsls atsevišķi bīdās un regulējas muguras slīpums, 2 otrās rindas beņķi ir pat ar apsildi. Ir arī apsildāma stūre un regulējami stūres jutīguma režīmi (diži starpību nejūtu), diezgan labs audio, carplay ar vadu pieslēdza zibenīgi un ir kvalitatīva skaņa runājot pa telefonu. Trešā rinda bērniem pat ir ļoti OK, bet tad gan bagāžnieks paliek 2 vidējām mugursomām, izskatās nedaudz mazāk vietas kā Touranam. Ir arī automātiskā parkošanās sistēma, bet nu es tam jēgu neredzu. Kas pietrūkst no Sharāna - slīdošās sānu durvis tomēr ir stipri ērtāks risinājums, bagāžnieka izmērs (dažādas klases auto); skaņas izolācija uz zemes ceļiem. Uz šosejas es nezinu, kurš ir klusāks, bet uzbraucot uz grants ceļa, akmeņi grab gar KIA kā gar spaini. Reālais patēriņš KIA izskatās 5,5-6. Tie īsumā pirmie iespaidi.

Apveicu, tagad svarīgi ir atrast sakarīgu būvnieku! Banka stāstīja, ka ir tik bēdu daudz stāstu, kad tāme sadarbībā ar būvnieku "satrakojas" un apēd budžetu stipri pirms var sākt māju apdzīvot un tad sanāk normāls uzkāriens

Man tieši tāds pats domu gājiens kā Nomikam. Man ar visu lielo pagrabu un garāžu kopējā platība ir pat nedaudz virs 300, dzīvojamā ~220. Diezgan droši, ka tik lielu māju nevajadzēs, kad bērni aizies savā dzīvē un gan jau būs atkal kāda cita jaunā, lielā ģimene, kas tieši kaut ko plašu meklēs. Kamēr māja bija remontā kādu brīdi septiņatā padzīvojām 3 istabniekā, nu tas tiešām nav forši.

Jā man līdzīgi. Par kontingentu nemācēšu pateikt, bet iedzīvotāji nav īpaši sūdzējušies. Toties ir man ļoti negatīva pieredze ar īrniekiem citā dzīvokli. Maksā, maksā, nemaksā, pazūd! Ik pa brīdim kāds normāls īrnieks un tad bija "super" ģimenīte ar 2 maziem bērniem. Sakāvās ar kaimiņiem, smēķējot nodedzināja kaimiņu balkonu, puse mēbeļu un durvis salauztas. pilns ar pamperu maisiem. Es reāli izvācu kādu kubu atkritumu. Apkopēja gandrīz izvēmās, tīrot grīdas. Tas viss viņiem izdevās pavisam īsā laika sprīdī. Sataisīja parādus, karoč guvu mācību, ka ar īrniekiem nevar auklēties, lai arī cik mazi bērni viņiem nebūtu un kādus makaronus viņi nekarinātu. Beigās gandrīz ar policiju šos dabūju izlikt ārā. Ziņoju arī bāriņtiesai, bet nu nezinu kāds šiem liktenis tālāk. No šā visa iedvesmots izlēmu to dzīvokli pārdot.

Es šobrīd ar lielo ģimeni jūtos ļoti komfortabli lielā mājā, jo katram ir sava telpa un palīgtelpas, kur nolikt visus velo, pļāvējus, nesezonas lietas utt. Man liekas, ka latviešu problēma ir tā, ja savs īpašums, tad mūžīgi mūžos. Ar sievu spriedām, ka varbūt gadiem 10, kamēr bērni izaug, mums tā māja tik liela būs OK un tas jau varēs domāt vai palikt vai pārdot vai mainīt uz mazāku.

Ir īpašumi, kas ir likvīdāki un lietas, kurām ilgāk ir jāmeklē pircējs. Mūsu famīlija ilgi meklēja dzīvesvietu, jo prasības bija specifiskas: 2 lielie + 5 bērni no kuriem ir 4 ar vēlmi dzīvot atsevišķā istabā, tad kā minimums ir vajadzīga māja ar 6 istabām, bet tādas piedāvājumā par saprātīgiem budžetiem ir ļoti maz. Mums gan arī ģeogrāfija bija samērā šaura! Pazīstama māklere izraka īsto māju, bet tas arī viņai nenācās viegli.

Paziņa nopirka 4istabnieku pa 180K un arī sūdzas par trokšņiem.

Nesen pārdevu 2 istabnieku ne pārāk labā vietā. Cena bija pazema, bet reāli tikai pēc pusgada atradās pircējs. Pie reizes guvu mācību, ka militāristu solījumiem nevar ticēt un nākamreiz kaut ko tirgojot tikai rokas nauda būs pārliecinošs arguments, lai izņemtu sludinājumu.

Es domāju, ka tagad ir cita situācija, jo toreiz visu ekonomiku kā reiz sildīja NĪ tirgus briestošais burbulis. Bija pa pilno spekulantu, kas tikai pirka, lai pēc brīža pārdotu dārgāk. Tagad tomēr lielākā daļa pērk savām vajadzībām un bankas arī piesardzīgāk kreditē. Ekonomika attīstās pateicoties daudzām citām nozarēm ne tikai NĪ un tuvu saistītajām. Nedomāju, ka mūs sagaida tik liels kritiens kā iepriekš, bet bolķeņu jautājums tiešām ir interesants. Man Rīgā hroščovkā ir viens supermazs dzīvoklis un ik pa brīdim iezogas doma, ka varbūt tagad ir brīdis, lai to pārdotu.

Atkarīgs no konkrētās vietas un vērtējuma. Es tikko paņēmu krītu 80 gadu mājai+finansējums kapitālajam remontam. Bija jāpačakrējas un prasīja palielu savu finansējumu, neskatoties uz Altum izmantošanu. No bankas sapratu, ka Rīga un 50km rādiusā, ja kredītspēja ir OK un īpašums adekvāts, tad krītu var dabūt. Par krīzi no stress tā būs, ekonomikas cikliskums ir stabila lieta. LV ekonomika tik daudzus gadus pēc kārtas nav augusi vēl nekad. Nu jau 10gadi pēc kārtas IKP iet plusā. Pasaulē ir daudz riski, kas atkal var noraut ūdeni. Piemēram, Ķīnas parādsaistības % ir daudz lielākas nekā, kad Latvijā iestājās krīze. Ja Ķīna sāks buksēt, tad tas var paraut normālu domino kauliņu čupu līdz.

Piekrītu Volx, izmēģināju pasēdēt SEAT aizmugurē, nu trijatā tur būtu diezgan skumīgi (īpaši vidējā sēdvietā). Sportage ir līdzīgi, bet kripatu labāk. Kodiak arī izskatīju kā variantu, bet nu viņš knapi lien budžetos (galīgi pliks un manuāls sanāk) un ilgi jāgaida.

Tad nu gaidu vai Carens nometīs cenu līdz budžetam, jo tad laikam ņemšu šo, jo ik pa brīdim var gadīties vajadzība mašīnu izmantot piecatā vai 7atā. Lai arī vecs modelis, ko ņem nost no pārdošanas, bet papilnā komplektācija, automāts un pietiekamā dinamika un 7 vietas var nosvērt svaru kausus par labu Carenam. Ja nevarēs nomest cenu, tad pagaidām vairāk skatos uz SEATU un 7 vietu jautājumu vienmēr risināšu ar sievas auto.

Turpinot meklēt jauno darba auto un mēģinot izdarīt izvēli starp kaut ko ar 7 vietām vai mazo crossoveru, esmu testa braucienā izbraucis ar KIA Sportage. Lai ierakstītos budžetā un korporatīvi noteiktajos izmešos sanāk 1,6dīzeļautomāts. pašas mašīnas dizains ne pārāk, bet salons visnotaļ OK. Dinamika daudz maz OK, uzvedība uz ceļa pieņemama. Izbraucu arī ar forumieša ieteikto SEAT Ateca arī 1,6 automāts. Subjektīvi mašīna patika labāk gan no ārpuses, gan interjerā. Šobrīd ražotājs (līdz marta beigām) ir iedevis tiešām labu cenu un tur var dabūt salīdzinoši ļoti labu komplektāciju (webasto, automātiskā parkošanās, pilnie LED utt). Salīdzinot ar Sportage, Seat dinamikā likās miegaināks. Bet ņemot vērā komplektāciju pie līdzīga budžeta un sajūtas salonā visdrīzāk ņemtu SEATu.

Ar 7 vietīgajiem izbraucu ar jauno Berlingo un Caddy. Berlingo jaunā paaudze ir liels solis uz priekšu salīdzinot ar iepriekšējo, 130zs motors ir visnotaļ dinamisks. Salons ietilpīgs, bet sirdī tomēr tas ir komercvāģis un to var just. Caddy noteikti būs dārgāks, jo pie līdzīgiem budžetiem Berlingo jau būs diezgan pilns un ar automātu, tad caddy pat automāts nesanāks un caddy braucot ir izteiktāka bulku vāģa sajūta nekā Berlingo. No šiem izvēlētos Berlingo.

Pēdējais brīnums,kas nebija shortlistā, bet ar ko izbraucu ir KIA Carens, ko tūlīt ņem nost no pārdošanas. Palikušas pāris mašīnas. Ārējais dizains ne pārāk, bet salons pietiekami patīkams un komfortabls. 1,7 dīzeļautomāts visdinamiskākais no visiem minētajiem auto. Uz ceļa sēž labi, bet ceļa nelīdzenumi ir jūtami, bet nav kritiski. Ja KIA iedos normālu cenu, tad šis šobrīd ir favorīts. Touran pie noteiktā budžeta sanāk diezgan pliks un ar manuālo kārbu.

Par cik nobraukumi ir lieli, tad būtisks ir patēriņs, kas šīm visām mašīnām būs 5-6,5 litru robežās. Tādēļ benzīna alternatīvas neizskatīju.

Ir kādas idejas, ko vēl var ielikt izvēles grozā! Tuvojas lēmuma pieņemšanas termiņi

Tiešām DSG neizskati? Atšķirībā no pirmās paaudzes jaunās DSG ir pietiekami uzticamas. Sharan vai Allhambra noteikti būtu ērtāki ar 7 pinvērtīgām vietām. Es ar Sharānu tūlīt būšu nobraucis 370K km un vēl viss turās, paziņa, kas strādā Moller servisā apstiprina, ka tā nav tipiska problēma atšķirībā no iepriekšējās paaudzes DSG, kas bira nost krietni biežāk.

SUV nav akmeni cirsts, bet esmu pieradis Sharanā pie augstās sēdēšanas. Esmu gan ar jauno passātu vizinājies un ar CC pabraukāju kādu nedēļu un skaidri sapratis, ka labāk jūtos, ja dibens ir tālāk no asfalta. Ar niknākiem mazākas klases auto visdrīzāk atduršos izmešu ierobežojumā. Tā kā gadā nobraucu nedaudz virs 40km, tad gribās atrast sakarīgu variantu.

Ieteikumi?

Jāmaina darba auto, budžets 23K, vēlams: automāts un paaugstināta sēdamvieta, daudz maz jaudīgs motors, jo sanāk pa šoseju braukāt un negribas apdzīšanu padarīt par stresainu manevru. Ir korporatīvais izmešu ierobežojums, kas dažus variantus liek atmest. No sākuma meklēju variantu ar 7 vietām, bet ja gribās automātu, tad reāli sanāk tikai jaunais Berlingo (Rifter, Combo), kas jaunajā izpildījumā nemaz nav tik briesmīgs, bet bail no frančiem. Vēl sanāk T-roc (maziņš), Skoda Karoq, Seat Ateca, Kia Niro, demo X-trails ir vēl kādas idejas?

Veco RAV4 varbūt varētu iedabūt budžeta, bet tas benzīns man šķiet nav ne dinamisks, ne ekonomisks un hibrīds būs ārpus budžeta.

Voyager forumā stiprs sašutums par šo. Visiem, kam 2009. gads un jaunāks un ir benzīna motors it īpaši virs 3.5 (bonusā nodoklim plusā vēl 300EUR), nodoklis sanāk robežās no 700 līdz max iespējamiem 1050EUR. Pats tikko nopirku 2009. gada un izmantojot 3+ 50% atlaidi tāpat dabūju savus 350 samaksāt!

Cepiens ir par to, ka gandrīz visiem ir gāze, kas ir daudz draudzīgāka videi degviela, bet jāmaksā kā lielajam ļaunajiem.

Par šo īpaši cepās Voygeristi , jo tiem, kam ir 2009. gada un jaunāki un motors virs 3.5 nodoklis pieaug reizēs. Robežās no 700 līdz 1050EUR (kas ir max iespējamais). Tas ka visi brauc gandrīz ar gāzi nevienu neinteresē.

Es kā ilgstošs Sharān lietotājs un pāris draugiem ir līdzīgi visi ar DSG nav nekādas vainas. Mollera servisā strādā paziņa un apstiprināja, ka problēmas bija pirmās paaudzes DSG kārbām. Tagad tipisku problēmu nav. Esmu iesēdies pāris auto ar robotiem, pēc DSG liekas tīrās šausmas.