Man tak nekas nav pretī, ja tās ir LVM apsaimniekotas! Tikai šobrīd ir TRĪS šadas vietas pa visu jūras krastu. Ja valsts ir noteikusi aizliegumus visās malās, tad valstij (lai deleģē LVM) vajadzētu parūpēties, lai ļaudis tomēr civilizēti, nepārkāpjot noteikumus, var piekļūt jūrai. Jeb es par daudz gribu?
Pacelšu tēmu.
Jautājums sekojošs, vai kādam ir izdevies atrast karti, kur tā smuki un konkrēti būtu sazīmētas kāpu aizsargjoslas un vietas, kur drīkst un kur nedrīkst celt teltis?
Cik saprotu no virspusējas publiski pieejamas informācijas, tad mūsu Dievzemīters jūrai visapkārt ir aizsargājamas kāpas, kurās nedrīkst ne iebraukt, ne celt telti (izņemot pludmales smiltis), ne kurināt uguni, vienvārdsakao neko nedrīkst! Izņēmums, ja tev ir īpašums pie jūras, tad nav ierobežojumu, bet ja nav paveicies ar īpašuma atrašanos pie jūras, tad neko... LVM ir veselas TRĪS (uz 500 km jūras krasta) kempinga vietas pie jūras, kas ir publiski pieejamas, pārējais privātīpašumos par maksu. Bēdīgi... Jūra ir, bet klāt netiek.
Viņdien biju nobraucis līdz Tūjai, tur vispār zvizģec! Pa kaut kādu kūtspakaļas taku tikai var tikt līdz jūrai, pārējais vis "Privāts", "Nenākt", "Netraucēt", "Apstāties aizliegts" utt.
Vai tiešām ir tā, ka legāli un bez maksas privātīpašniekam pie jūras drīkst piebraukt un uzsliet savu telti tikai tajās trīs LVM kempinga vietās?
Es tak nesaku, ka tam folksvāgenam nav tausta! Es saku, ka to taustu nevajag raustīt, jo panelī ir milzīga dzeltena lampa, kas signalizē par eļļas līmeņa pazemināšanos zem ražotāja noteiktā minimuma.
P.S. Piemēram Renault Kangoo tausts ir tādā "pakaļā", ka to nav iespējams raustīt, atliek paļauties tikai uz lampu.
imzz rakstīja: Es kaut kur lasīju labu padomu, ka mērot eļļas līmeni, tos eļļas pilienus, kuri nopil no štoka, ir derīgi uzpilināt motora pārsega slēdzējmehānismam. Tad tas vienmēr labi saeļļots.
Kas tie par dranduļetiem, kam eļļa ar taustu jāmēra?! Pat tam piecpadsmitgadīgajam folksvāgenam ir milzu lampa panelī, kas parād ir vai nav. Folksvāgena gadījumā gan ir opcija, ka katrā eļļas pieliešanas reizē, kas ir gana regulāra padarīšana, no kannas var kādu pilīti tur uzpilināt.
"vieš cerību"
Fūrēm pie stūres nesēž poļi...
Kas man ir? Baigais palags, nevaru saprast ko jūs man diagnosticējuši.
Tiem ketodiētiķeim baigi smird elpa, nepatīkami ar viņiem komunicēt...
Man atnāc paziņojums, ka mūsu mazpilsētā riepas bez maksas varēs nodot atkritumu šķirošana laukumā. Es tā arī darīšu, ir pārītis moto un auto riepu garāžā, ko vajadzētu utilizēt.
Skatos dažs ainavu arhitekts no tām gatavo puķu dobes, līdzīgi kā mani agrākie ukraiņu kaimiņi, lai veicas. Kādreiz, sensenos laikos, arī bērnu spēļu laukuma aprīkojumu gatavoja no vecām riepām... Puķu dobju gatavotāji varbūt var atdzīvināt arī šo ideju.
Latvija ir plānošanas lielvalsts! Latvija plāno "paplašināt importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas preču sarakstu", "pievienoties konvencijai par sabiedrības piekļuvi oficiāliem dokumentiem", "ieviest jaunu reģionālā sabiedriskā transporta biļešu un tarifu sistēmu", "kļūt par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) pilntiesīgu dalībvalsti 2026. gadā", "ratificēt Tokijas konvencijas protokolu efektīvākai rīcībai ar nedisciplinētiem pasažieriem gaisa kuģos", "sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā" un tā bez gala un malas.
wag hlami ir jāremontē tik bieži, ka ar visiem lētajiem tie kļūst par dārgi uzturamiem hlamiem.
Man bērnība laukos blakus mājā dzīvoja ukraiņi. Tur viss dārzs bija no vecām riepām! Lai Dies' nogrābstās, kas tā bija par "šanhaju"! Apmēram, kā tajos video no Āfrikas geto rajoniem.
Man nav bail no balona, bet tas aizņem vietu garāžā, jāčakarējas ar šļauku un beigu galā tas kaut ko arī maksā.
OK, paldies par info. Izskatās, ka nečakarēšos. Tās vajadzības pēc metināšanas ir dikti maz, iztikšu kā ir. Saduršuvi sametināt jau nav problēmu, bet čakars sākās tad, kad jāmetina pārlaidsavienojumu vai T veida savienojumu un tādas ir pārsvarā. Kaktā veidojas šlaga un ar to nemāku tikt galā. Baigi sūdīgs savienojums sanāk...
OK, paldies par info. Biju iedomājies, ka tā stieple līdzīga kā elektrods - ar pārklājumu no ārpuses.
Nē, tā ir pusautomāta stieple rtulī ar pārklājumu, paredzēta metināšanai bez aizsarggāzes. Darbība gan jau līdzīga kā elektrodam. Tik nezinu, vai šlaga veidoja. Nekad nav bijusi darīšana ar tādu.
Jautājums pie šīs pašas tēmas.
Vai kādam ir pieredze pusautomāta metināšanā ar stiepli ar pārklājumu, neizmantojot aizsarggāzi. Šobrīd saimniecībā ir maziņš MMA invertoriņš, it kā pietiek, bet ar pusautomātu tomēr būtu feināk, bet tur atkal balons ar gāzi. Ir doma, ka varbūt varētu metināt ar pārklātajām stieplēm bez aizsarggāzes, lai nav ar balonu jākrāmējas, bet nekad nav bijusi darīšana ar tādām stieplēm.
Vēl ir variants, ka pa lētām naudām var esošo MMA invertoru konvertēt uz TIG metināmo piepērkot attiecīgo degli, bet tur atkal gāze, balonam reduktors, elektrodi. Ar šitādu verķi vispār nekad nav bijusi darīšana, būtu interesanti paeksperimentēt...
Ja kādam ir komentāri, labprāt dzirdētu.
Iesaku noskatīties, ir interesanti.
Četrdesmitgadīgam Opelim šāds defekts būtu pieļaujams, bet ne jau pāris gadus vecam Premiumam pa 200K.
Viņnedēļ, kādā darba dienas rītā, es braucu pa Vidzemes šoseju Rīgas virzienā un mani apsteidza kaut kāds džipkupejveidīgais e-trons ar LED lampām pilnu aizmuguri. Un lūk, visas tās lampas midžinājās kā jaungada eglīšu virtene! Nu kā tas var būt mašīnai, kuras cena sākas no 75k?!
Viens jūsmiņš vienreiz rādio skaidroja, ka vispār nekur nest nevajag. Uztaisi uz balkona slieku kasti un tur viss tiekot patērēts. Varot pat uz palodzes tādas mazas kastītes, cik sapratu, istabā.
Otrs jūsmiņš teicās, ka šis visu šito bio liekot saldētavā un sasaldējot un tad, kad brauc uz laukiem, aizved uz turieni kompostam.
Es jums pastāstīšu, kā man bija.
Viņdien laipnais Dīleris man iedeva uz pāris testa dienām vienu elektrisko mašīnu ar ne pārāk lielu sniedzamību. Dzīvoju es Vidzemes mazpilsēta, nepilnas stundas braucienā no Rīgas centra, daudzstāvenē ar veseliem četriem stāviem. Saņemot to vāģīti baterija pilna nebija. Pa Rīgu šur līkumiņš, tur līkumiņš un brauciens uz māju. Nonāku savā mazpilsētā - jālādejas. Tuvākais kauna stabs man 2km no mājām. Jākūko akurāt 45min, jo līdz mājai aiziet paspēt nevaru (nē nu varu, bet tad uzreiz jānāk atpakaļ), pārtikas sagādes iespējas atvēlētajā laikā un vietā var notikt tikai tuvākajā minimaksumā, kurā īsti kāju nekad neesmu spēris. Nu neko, pakūko, pastaigā pa parciņu, paelpo mazpilsētas gaisu, stunda pagājusi, var braukt uz māju.
Nākamajā dienā man ceļš veda vēl tālāk Vidzemē, bet ne pārāk tālu. Nonākot galamērķi secināju, ka atpakaļ ar atlikušo elektrības daudzumu netikšu. Jālādējas. Bet es, atšķirībā no viena cita personāža šeit forumā, biju namatēvam aizvedis ciemakukuli un elektrību no rozetes pretī neprasīju. Plāns bija nākamajā rītā agri braukt uz māju, jo visādas šeptes paredzētas. Lai no rīta nebūtu jābrauc vēl agrāk un pa ceļam jālādējas, iegūglēju, ka kādu 20km attālumā ir lādīzeris. Nu dava, kamēr sīkie dauzās, aizbrauks ātri uzlādēs lai no rīta nav čakars. Nu labi, ka tā! Piebraucu pie tā staba, tur jau viens priekšā. Stabs praktiski lauka vidū, darīt nav ko. Pakūkos, paelpos lauku gaisu. Stabs atbrīvoja un tad sākās čakars ar aplikāciju, konta izveidošanu, kartes piesaistīšanu utt. Nu jebatorijs, bet kaut kā galā tiku, salādējos un pēc divi stundām biju atpakaļ ballītē!
No rīta devos uz māju pusi un savā mazpilsētā atkal varēju stundu pastaigāt pa parku, lai no rīta tiktu līdz Rīgai un atgriezt Dīlerim to brīnumauto.
Nē nu iet jau viņš forši, bet...
Lai vai kā tur būtu šodien, bet problēma bija aktuāla jau 1971. gadā. Paņēmu pārlasīt Artura Heilija romānu "Riteņi", kas sarakstīts 1971. gadā, jau tad bija filozofēšana, ka benzīna motori ir ahūna kaitīgi un ka jāpāriet uz tvaika dzinējiem vai elektriskajiem. Problēmas ar elekrisko bija tieši tās pašas, smagas baterijas un nav, kur lādēt.
Vai arī par bokseri...
Es te viņvasar biju ar moci līdz Norgei nobraucis. Ar prāmi uz Zviedriju un tālāk ar tik uz priekšu. Bija plāns ar teltīm, kad apnīk, tad viesnīca/apartamenti utt. Man ar patīk komforts, bet tās četras naktis teltīs nebija ne vainas. Neko iepriekš nebukojām. Kad salijām un gribējās viesnīcu, tad būkingā rezervējām pēc situācijas un lieta darīta. Biju jūlijā. Trāpijās pat mega lēti apartamentu piedāvājumi slēpošanas kūrortos. Kalnos odu nebija, lāču arī nē. Vienīgi govis brīvi klīst un var trāpīties, ka noiet garām gar telti. Sūdu ēšana jau atkarīga no paša vēlmēm. Ko skatīties, tas jau jālemj pašam, kur un kādos bezceļos gribās braukt. Mums bija trīs punkti, kas bija ierakstīti plānā kā obligāti redzamie, pārējais pēc apstākļiem. Daba jau tur visur smuka. Trollstigen, Blåhø un Tronfjell bija obligātie.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Kurā brīdī es esmu paudis šādus uzskatus?