Lietotāja "msh" atbildes

Ko nozīmē "braukt līdz pensijai"? Es personīgi pa lielam pazīstu divu veidu cilvēkus - tādus, kas ar mašīnu brauc kā minimums piecus gadus, un tādus, kas brauc mazāk - pēdējie lielākoties meklē citu mašīnu, jo iepriekšējā ir tikusi iestādīta kokā, grāvī, novākota vai savādāk iznīcināta, vai arī tikusi nolaista līdz kliņķim. Attiecībā par diagnostiku un tehnisko informāciju - ir trīsreiz lietojamas mašīnas, kam nekā nav, un ir kam ir. VAG nav, teiksim, lolvo - jeņķu firma ross-tech jau sen atpakaļ ir izstrādājusi tehnisku risinājumu programma/kabelis kas ir funkcionāla oriģinālo VAG diagnostikas iekārtu kopija - pa lielam visi lieto ross-tech kabeļu ķīniešu klonus par pārdesmit eirām, mani ieskaitot - bet ja nu vajadzētu darboties ar kaut ko jaunu, nevis 5+ gadus vecu, var arī nopirkt oriģinālo kabelīti - uz mašīnu skaitu softiski ierobežoti entuziastu varianti maksā 200 zaļie 3 mašīnām vai 300 zaļie 10 mašīnām - neierobežots kabelītis maksā 500-600 zaļos un atbalstīts tas tiks vēl ilgi. Tehniskā infa arī ir internetā atrodama/novelkama.

Cilvēks kurš domā loģiski, mašīnu pērk braukšanai, nevis regulārai tirdzniecībai/maiņai, tāpēc vajadzētu būt dziļi pie kājas krāsas biezums, ja mašīna ir taisna un spraugas ir pareizas, jo kad pienāks laiks mašīnu mainīt, tā būs tik veca ka tās potenciālie pircēji nekādus biezuma mērītājus nelietos. Jā, ar kabeli un attiecīgās markas pareizo progu teorētiski ir iespējams kaut ko sliktu sadarīt, jautājums vienīgi kāda ir motivācija - mūsu platuma grādos tāda noteikti ir tikai īpašniekam; noskrējienu kruķīšana. Attiecībā par "Un arī pats "garažā" tu vairs fig tādu atremontēsi." - arī jaunās lamatas ir skrūvējamas tāpat kā trīsdesmitgadīgās, vienīgi skrūvētājam vajag vairāk smadzeņu, tehnisko literatūru un datoru blakus. Attiecīgi visādas trīsreizējās lietošanas pensionāru un sieviešu mašīnas kā lolvo, korejieši un tādi tam nepadosies, jo vienkārši tehniskas infas un tamlīdzīgas lietas nav, kamēr ar VAGmobīļiem problēmas būs tikai tik, cik dārgākas detaļas.

2.0 ir jūtami vairāk zemu apgriezienu griezes nekā 1.8, jo garāks virzuļu gājiens; visi vecie fofāgena grupas špricmotori ir paredzēti astotajam un, ja aprīkoti ar normāli funkcionējošu elektronisko aizdedzi, ar piekto zem trīs štukām ir jūtami vārgāki - cits motors to izjūt vairāk, cits mazāk. Protams ka tas motors pa īstam sāk elpot pie kādām 2,5 štukām, bet arī zem ķiekas pietiek lai, teiksim, kloķi neaiztiekot brauktu pa šoseju, atmestos, izbrauktu cauri apdzīvotai vietai, un tālāk normāli paātrinātos un brauktu tālāk. Protams, piecu, sešu un astoņu katlu motori zemos apgriezienos ir elastīgāki, tomēr darba taktu pārklāšānās un tā... P.N. Par to "robu izvēli" - es parasti vēlos braukt mierīgi bet dinamiski, nevis gāzt. Šī iemesla dēļ man nepatīk sūdomāti - cik ir sanācis ar tiem izbraukt, tie piedāvā tikai divus braukšanas stilus - vai nu sēņošanu, vai dinamisku gāšanu.

Respektīvi kasiņa doma ir - ja kasiņš ir tehnisks zābaks, nespējīgs izvērtēt lietotas mašīnas stāvokli, tad cilvēks, kurš spēj ko vairāk, nedrīkst izmantot savas spējas, viņam jāspēlē tāda pati krievu rulete kā kasiņam Ja es pirktu no kasiņa mašīnu, un šis izdomātu man neļaut piesprausties ar savu kabeli, tik pie dīlera, mana atbilde būtu - labi, uz tava rēķina - nevienam cilvēkam, kurš pats ir sev nopircies kabelīti vai zilo zobu spraudekli, neradīsies vēlme izmest lielāku summu par dārgu dīlera pakalpojumu, lai iespējams ka atklātu ka kasiņš tirgo šrotu ar miljons elektronikas gļukiem - nerunājot nemaz par to ka ja kādam tas piespraudiens ir bīstams, tad tikai sūdīgam kabelim, ja kaut kas ir mašīnas pusē sapists; vadības blokiem ir pašiem sava aizsardzība K līnijai. Par krāsas biezuma mērītājiem gan es smīkņāju, tas pa lielam ir tāds plānā galdiņa urbēju/kaulētāju instruments - man vairāk būtu svarīgi ka šķirbas ir vienādas un visas detaļas ir vienā tonī, un palūrot visādās dziļākās vietās, viss arī ir normāli.

mk2 ir pārsimts kilo vieglāks, un lielākajai daļai cilvēku ir tāda nosliece visur liet piekto, neatkarīgi no tā, vai motors ir paredzēts tādai degvielai vai nē, bet es neesmu no viņiem. Rezultātā sanāk mašīna kas kustas jestrāk par vidusmēru un pilnai laimei ir aprīkota ar elastīgu spēka agregātu, kurš neprasa bieži dročīt kloķi.

Attiecībā vēl par to eļļas dzesētāju - laikam japāņu kastīšu fans tiešām nav redzējis neko vairāk par 1.5 kiviču un 2.0 akordu - atsevišķs eļļas radiators, pievienots ar armētām trubām, ir pašsaprotama lieta jebkuram jaudīgākam motoram - teiksim, vecajiem audī piecu katlu turbo benzīnniekiem visiem pēc kārtas tādi nāca - un neviens to neuzskata par tā motora vājo punktu - šaubos arī ka kādam īpaši tur kas ietu pušu - un, galu galā, tā ir tikai motora eļļa, kurai normālām mašīnām ir vismaz spiediena brīdinājums. Vot tomātiem ārējs eļļas dzesētājs vai eļļas dzesētājs kas iebūvēts dzeses radiatorā, ir problēma - jo nevienai mašīnai nav tomātkārbas eļļas spiediena vai līmeņa devējs panelī...

Jā, atmosfēriskam benzīnam ir kaut kāda reakcija uz pedāli pie jebkuriem apgriezieniem, nevis kā TDI zem turbīnas pūtiena sliekšņa, kur pat skaņa neizmainās, kur nu vēl "cēliens"... :D Labi, tas B5q bija ar mazliet nopietnāk modificētu 1.9 TDI - lielāki mīzēji, čipsis kas motorā sapūš 1,4 bārus, gala rezultātā kaut kas ap 140-150 zs, un pats galvenais - tā kā gliemezis palicis dzimtais, 110 zs motoram paredzētais, nu tas ar kvēpu masu tiek iegriezts ātri - kaut kāda miroņa dvaša jau ir pie 1,2k, un nopietnāk sākas pie 1,5k - braucot pa manu ciemu sajūtas radās apmēram kā ar manu golfu, ja ne tā niknā vibrācija...

Ar sūdīgu degvielu nokaut un attiecīgi piegāzt motoru ar degvielu laikam var jebkuru common rail ķīseli; ir pietiekami daudz dzirdēts par VAG 3.0 TDI ar izkusušiem virzuļiem. Es gribētu redzēt tehnisku pamatojumu tam, kāpēc stumdīšanās pa pilsētu ir smagi darba apstākļi, neskaitot sajūgu un ātrumkārbu. Motoram tur nekā smaga nav - termiskās slodzes mazas utt...

Ar šitādu sviestu - divmasnieka metināšanu - neviens normāls cilvēks nenodarbojas - divmasniekus amputē, to vietā ieliekot vienmasnieku no "kaut kā". Neaizmirsti ka spararats ir rotējoša detaļa kurai ir jābūt nobalansētai; pēc kaut kādas tur metināšanas tas vairs tāds nav, un jāved balansēt - kopā ar sajūgu un kloķeni... Attiecībā par divmasnieka jēgu - tā jēga ir tāda kā tu to apraksti vājiem atmosfēriskiem ķīselīšiem un premiuma ražotāju benzīnniekiem [kam arī mēdz likt divmasniekus] - kaut cik ejošiem ķīseļiem divmasnieks vairs nav ekstra bet nepieciešamība, jeb kā es saku - divmasnieks ir robeža starp vieglo mašīnu ar dīzeli un belarusu. Man ir gadījies izbraukt ar diviem deviņdesmito gadu audī TDI, vienu C4q un vienu B5q, kam jaudas celšanas nolūkos ir izņemts divmasnieks - abās mašīnās motori ap 1200-1500 rpm diapazonā pie grīdā iespiesta gumijas pedāļa lika visai mašīnai skaļi vibrēt...

Salīdzinājums ar iekšdedzes dzinējiem šajā situācijā ir nepareizs: 1) iekšdedzes dzinēju nolieto kilometrāža, akumulatorus - uzlādes cikli un vecums 2) iekšdedzes dzinējs var trāpīties lietotājam, kas pa 10 gadiem nobrauc 50 vai 100 štukas, un reāli motors ir tikai labi piebraukts - akumulators pēc 10 gadiem būs nodzīvojis 10 gadus, un tā stāvoklis no lietošanas varēs izmainīties tikai tā, ka būs vai nu slikts, vai ļoti slikts. 3) desmitgadīgām mašīnām reti kāds taisa motoram kapitālos remontus - parasti ieķert šrotā citu motor. Tev ir taisnība ka aķis nebūs "pēkšņi beigts" - bet zinot kādi ir 10 gadus - parastai mašīnai labi ja pusmūža vecums - veci telefonu akumulatori , man nav ilūziju par elektromobīļa ar 10 gadus veciem akumulatoriem, veiktspēju. Tev kā pilsētas žurkai tas noteikti liekas sīka vienība, bet lielai, vai lielākajai daļai cilvēku nebūs pie dirsas, vai mašīna spēj nobraukt 200 kilometrus, vai vairs tikai 40. Respektīvi, lai tāds desmitgadīgs Leaf būtu kaut cik lietojams, viņam jaunam ir jāspēj nobraukt 2000 km bez uzlādes....

Jā, un dusteris visdrīzāk saturēs visādus anālus franču mezglus + rumāņu ekonomijas izpildījums. Man pirms gada sanāca mana mācītāja desmitgadīgajai lokanajai dacītei bik uzmest aci elektrībai - ja vācieši mašīnās liek normālus vadus, šķībači liek šausmīgi tievus, bet tur, kur lielāka slodze, tomēr kaut ko resnāku, tad rumāņi visur tievus - kā mans mācītājs naktī spēj kaut ko to lukturu gaismā saskatīt, nezinu, es fofāgenu lamāju par jūtami resnāku vadu izmantošanu...

Tu gribēji teikt - uzskati - nevis aizspriedumi. Un šis uzskats arī šodien ir spēkā, lai arī izpildās ne vienmēr - teiksim - jauns benzīnnieks arī šodien vēl var būt ar netiešo iesmidzi, lai arī reti - a tu man parādīsi jaunu dīzeli, kuram ir klasiskais deviņdesmito gadu risinājums, tiešā iesmidze ar siksnas piedzītu sūkni? Pareizi, visiem ir kommonreils... Tā varētu paturpināt... Kur benzīnnieki ir palikuši jūtami dārgāki remontos, tur lielākoties var pateikt paldies ražotājam par lažošanos - nu kā audī ar V8 - vecajam motoram zobsiksnas komplekts 500 eiras, jaunajam ķēžu komplekts kaut kādi tūkstoši un maiņa prasa motora vai kārbas izcelšanu...

Tevis nosauktā dabas parādība ir latvijas īpatnība - rietumos rēķina, bet pie mums ir viena ļautiņu grupa kam liekas ka ja motors klab un patērē ķīseli, tātad ar to varēs ietaupīt naudu, pat neko nerēķinot vai ietaupīs, kā ietaupīs utt.

Tu gribēji teikt - lētas mauķeles...

Nomainīt dīlerservisa klaunus pret kādu, kas var pieslēgties un izveikt diagnostiku, izmantojot smadzenes, nevis tikai nolasīt pašdiagnostikas kļūdas. Varianti jau pa lielam tikai divi 1) kaut kas dziļā ānusā ar motora vadību 2) kaut kādā bezsakarā aizdirsies katalizators, radot motoram lielu slodzi.

Septiņas štukas ar 32 kmph vidējo šajā forumā nobrauc daudzi; tas noteikti ir ļoti labs rādītājs priekš cilvēka kas brauc pa dižo pilsētu... :D Salīdzinājumam - pēc CSN aizbraucot no liepājas līdz dižajai pilsētai, borta kompis vidējo sarēķina tur kaut kādus, vairs neatceros, 75 kilometrus stundā.

Interesanti, diez kādas jaunas detaļas var atrast starterī, kuru par 70 eirām ir atrestaurējusi firma, kura grib nopelnīt... Man savā starterī sakrāmēt visu jaunu kas kustas maksātu tās 70 eiras detaļās...

Jā, redzot teslas, es tiešām ticu tavam apgalvojumam, jo tas ir pilnīgi ticams ka tesla raiti un dinamiski neatmetoties ieliksies uz 85 ejošai fūre pakaļā. Attiecībā par to pēdējo - kā tur īsti būs - ja mašīna ar autopilotu būs aprīkota ar lisāriem, ko autopilots darīs - vilksies ar iemeslu vai nevilksies, tikai regulāri cīnīsies par taisnu trajektoriju?

Tātad CSDD ir lohi. Noteikti ka daža laba sen atpakaļ piereģistrēta mašīna ar stūri nepareizajā pusē vēl joprojām tiek lietota.

Kāpēc? Tāpēc ka tur ir labākas mašīnas par lētākām cenām. Piemēram vēlīnu audī kabriķi ar kaut kādiem defektiem, bet tajā pašā laikā mazu noskrējienu un oriģinālu stāvokli tur, sevišķi nesezonā var ieķert par trīsciparu skaitli - detaļas lai pārliktu stūri maksā kādas 100-200 eiras. Te tikmēr ja kāds parādās pārdošanā, zem pāris štukām reti kad ir. Vai atkal - pirms urkām saleca cenas kosmosā, dažs labs no turienes atvilkās kādu urku, ieķertu pa štuku, divām, un pārlika stūri. 10-25 gadus vecas mašīnas kas vēl nav palikušas par klasiku, pie viņiem maksā patīkamus ciparus.

Nejauc stūres pārlikšanu ar paštaisītām mašīnām vai aizliegtajām mašīnu pārbūvēm. Parastas mašīnas ar pārliktām stūrēm reģistrējas tā ka ne gailis pakaļ nedzied - vot tiem taviem brīnumiem varētu būt draņķīgāk, ja tie ir tikai JDM izstrādājumi.

Lietuvā "varēs"? Man liekas ka agrāk jau varēja. Attiecībā par "tām muļķībām" - es tev novēlu pabraukt ar mašīnu, kam stūre nepareizā pusē pa, teiksim, tīnūžu šoseju, esam vienam mašīnā Man vienreiz pirms desmit gadiem gadījās redzēt kā viens mana ciema iedzīvotājs/a brauca ar pajēru, kam stūre nepareizajā pusē, pa šoseju - lai aiz fūres paskatītos vai kāds pretī nebrauc, šis tur vismaz līdz pretējās joslas pusei rāva, un tā kā bik bija satiksme, kādas n reizes. Bija žēl skatīties. Jebkurā gadījumā - nu nevajag mums reģistrēt tās mašīnas ar stūri nepareizajā pusē. Galvenais lai neviens nepiekasās pie mašīnas ar pārliktu stūri reģostrācijas. Noderīgāk būtu ja ieviestu normālus noteikumus pašbūvētu motociklu un mašīnu reģistrācijai.

Tādi nodokļi varētu novest pie revolūcijas. Bet lai samazinātu dižajā pilsētā mašīnu skaitu uz pusi, pietiktu ar to ka lielu daļu firmu izmētāt pa reģioniem - atlikušajiem dižpilsētniekiem uzlabotos dzīves kvalitāte, un reģionos arī paliktu normālāk.

Torsens jāskatās...