Lietotāja "msh" atbildes

Visdrīzāk cīņa ar to kondensātu būs cīņa ar vējdzirnavām - šad un tad izžāvēt un pēc kāda laika atkal skatīties uz kondensātu... Kodensāts krājas tajos stūros, jo tie ir to lukturu aukstākie punkti, bet lai to kondensātu tur dabūtu, visdrīzāk pat nekam nevajag būt beigtam - kaut kāds ventilācijas caurums tāpat tiem lukturiem ir, un tālāk viss ir vienkārši - lukturiem "elpojot" katru reizi kādu kripatu mitra gaisa ierauj, kondensāts attiecīgi pievienojas esošajam tajos stūros un gatavs.

A kāpēc ja tēviņš iesaka savai mātītei braukt tumsā ar mašīnu, tas ir normāli - ja mātīte sēž mašīnā, tad piepeši tumsas vairs nav?

Nu ko lai saka - pie tavām problēmām - laikam tomēr jāskatās uz lietotāja jucis variantu, kur jāsāk ar sevi, jo patreiz ir - ar mašīnu pizģec, jo citi vainīgi, vieni sūdīgi noorganizējuši satiksmi, citi jo tajā satiksmē piedalās, ar velosipēdu atkal pizģec, jo baigās kilometrāžas katru dienu jāmēro - ar sabiedrisko transportu atkal pizģec, ar kājām atkal, vārdu sakot, viens vienīgs pizģec, kam nav cita risinājuma kā tikai striķis un ziepes...

Ja pārējajos divos režīmos nekas nenotiek, tad laikam jau tomēr slēdzis...

Darbs kas sākas septiņos - tas vēl ir savādāk, nekā lielai daļai, kas tusē lielajos korķos. Pieņēmums ka lai neiesvīstu, jābrauc 2x lēnāk par optimālo ātrumu, ir samērā nepareizs - gaisa pretestība pret ātrumu pieaug eksponenciāli, ne lineāri - agrāk, svētdienās braucot uz 6 km attālo baznīcu, ja steidzos, braucu uz 24-26 kmph [sestais-septītais robs], ja laika pietika - ierobežoju sevi uz piekto robu [~18 kmph] lai nesasvīstu. Attiecībā par velo infrastruktūru dižajā pilsētā - atkarīgs no braukšanas stila un velosipēda. Rīgas velo infrastruktūra nav piemērota priekš šosejniekiem un tamlīdzīgiem velosipēdiem, kas ir neveikli bet ātri - priekš braukāšanas pa pilsētu vajag nelielu saliekamo velosipēdu ar 16-20 collu riepām, vēlams resnākām riepām, un pakaļas rumbu ar planetāro pārvadu, lai var ātri un bieži slēgāties - un normālām bremzēm. Man kaut kas tāds sanāca pārbūvējot Desna 2 un tajā ieguldot ~500 eiras detaļu veidā - izmaiņas tika veiktas, mainot to, kas nepatīk/neapmierina - mērķis gan nebija pilsētas braukšana, bet gala rezultāts sanāca tam ļoti piemērots - bet kaut ko līdzīgu var nopirkt gatavu. Ar tādu velosipēdu nebūs problēmu braukt pārmaiņus pa ielu vai pa trotuāru, sadzēsties līdz pēkšņi uzradušās kājāmgājēja ātrumam, pabraukt tajā un tad atkal strauji paātrināties līdz 20-25 kmph. Tajā pašā laikā es šaubos ka tāds velosipēds, ar labu atslēgu pieslēgts pie staba, būs diži kārdinošs zagļiem - mode tomēr dod priekšroku visādiem sporta un pseidosporta velosipēdiem - diez vai kāds pat gribēs ko apskrūvēt - bet ja kabata atļauj, vienmēr var paņemt bromptonu, kuru var staipīt apkārt.

Vakardien gadījās forša situācija - pa tumsu mocījos māju virzienā ar izbeigušos ūdenssūkni - izbraucu savā dzimtajā ciemā uz šosejas, nogriežoties pa kreisi, pirms tam, cik varēja caur aizlijušajiem un mēreni aizsvīdušajiem stikliem saskatīt, pa labi nekādas mašīnas nebija [tur ir DUS ar savu apgaismojumu], kā izgriezu uz šosejas, tā svaigs MB sedans man uz kādu simtu patesās garām... Laikam stacionāros, vismaz apdzīvotās vietās, vajag vairāk - vismaz priekš šīs sugas.

Pačukstēšu tev noslēpumu - sasvīst braucot ar velosipēdu vai nesasvīst - katra paša izvēle - var arī braukt lēnāk. Ja tu izvēlies pārvietoties ar kājām, tu taču obligāti neskrien? Par klimatiskajiem apstākļiem - kopenhāgenā un nīderlandē tie tiešām ir diži savādāki? Galvenais šķērslis lai pilsētā pārvietotos ar velosipēdu ir reljefs, ne klimats - tāpēc tajās divās vietās tas ir ļoti iecienīti, kamēr san fransisko ne - jo tur vajag nopietnus tehniskos risinājumus lai kalnos uzbrauktu - rīga tādā ziņā nav sliktāka par kopenhāgenu. Tas ka šajā forumā ir bariņš tādu kā tu, kas filosofē par zaļo domāšanu, klimatu utt, ir vienkārši dēļ tā, ka tā kā te ir autoforums, tad te ir salasījies bariņš slinko pakaļu, kuri ir pieraduši pie dižās pilsētas auto-mazohisma un cenšas savu slinkumu, vismaz savās acīs, attaisnot ar visiem iespējamajiem argumentiem, vai tie būtu īsti, pārspīlēti vai izdomāti. Velobraukšanā pa dižo pilsētu nav nekā zaļa, vienkārši loģisks transporta veids - nav jāuztraucas kur nolikt mašīnu, brauc kad gribi un kur gribi, par korķiem neuztraucoties, nav jāmet lieli apļi aizliegtu kreiso dēļ, drīkst braukt pa visādām ielām, kur ar mašīnām nedrīkst, vēl šis tas - un tā ir tikai braukšana, par iegādes un uzturēšanas izmaksām nerunājot. Man kas regulāri braukā pa liepāju, pirms pāris gadiem pārkāpjot no velosipēda atpakaļ uz mašīnu, vajadzēja diezgan nopietni pierast pie mašīnas neērtībām - un tas liepājā, vietā kur ar mašīnu var normāli pabraukt, ne kā dižajā pilsētā.

Priekš tam ir domāti divi monitori...

Uzsvars uz vārdiņu "niekojas". Ir tas teiciens par to ka sliktam dejotājam pauti traucē, līdzīgi ir tiem, kam velosipēdam ir "sezona". Velosipēds īsiem gabaliem ziemā ir vēl ērtāks nekā vasarā - velosipēdam nav jākasa nost sniegs un ledus, un nav jāklabina zobi nekustīgi sēžot aukstā mašīnā. Bet pārējais ir tehnikas jautājums. Tāpat kā pa lielam ar dajebko - vajag vienkārši gribēt, un tad risinājums atradīsies, kamēr čīkstot tiešām nekas nenotiks.

Pirms pāris nedēļām man vajadzēja tikt ap puspieciem piektdienas vakarā no ĶengurRaga līdz apvidum ap nīcgales/deglava krustu - tā kā es laicīgi nesapratu ko tur priekšā tā mašīnu rinda dara sabiedriskā transporta joslā, un dižās pilsētas iemītnieka nekaunība lai līstu tajā rindā iekšā man arī nav, beidzās tas viss ar to ka lai nekavētu citus, atmetu ar roku un braucu tālāk līdz salu tiltam un tālāk pa valmieras ielu un deglava ielu. Laikam kļūda tā nebija.

Tam ir risinājums - velosipēds. Es, tieši tāpat kā iekarotājs, nesaprotu kāda iksa pēc dižajā pilsētā dzīvojot un strādājot jābrauc ar mašīnu, ja vien nedzīvo privātmājā un mašīna ir vaļasprieks, ar ko izbraukt nedēļas nogalē. Nopērc bromptonu, kuru var pusminūtes laikā salocīt līdz datora sistēmbloka izmēriem un staipīt līdzi, un vairs nebūs jāuztraucas par to, vai pagūsi izbraukt no mājām, pirms visa apkārtne pārvēršas sastrēgumā - un ar salocītu ričuku rokā nevajadzētu arī būt īpašām problēmām izmantot sabiedrisko transportu. Pelēkā viela, ja tāda ir, ir domāta lai risinātu problēmas, nevis gaustos par to, cik viss ir slikti.

Uz kurieni bija jāturpinās?

Nu paga, vakaros tas korķis, kas iet no maskavas ielas augšā uz dienvidnieku virzienā prom no daugavas, turpinās līdz slāvu aplim?

Kāpēc? Jo škoda neražo hečbeku - tas ka viņu sedanam ir piecas durvis, neskaitās - tā ka ja gribas golfa platformas hečbeku, bet ir aizspriedumi pret golfu, atliek tikai A3 un seata lauvēns.

Pret 1.6d jebkas būs pilnīgi cita pasaule. Ja gribējās kaut ko adekvāti salīdzināt pret tādu mašīnu, vajag izbraukt ar fana augstāk apjūsmoto 1.0 polo, un pēc tam aprakstīt kādu braukšanas baudu sagādā tas, lai gan arī tas polo būs cita pasaule - izmaksās un tamlīdzīgās praktiskās lietās - par šito golfu nemaz nerunājot.

Es vispār vienreiz gribētu tam zelta tiltam dabūt pāri pārbraukt, bet kaut kā nesanāk - iebraukšanai dižajā pilsētā ir vantenieks, izbraukšanai salu tilts, ir kādi pāris maršruti, kuros navigācija mani ved pār salu tiltu, un pāris maršruti, kuros grib/gribētu vest pāri akmens tiltam, a no zelta tilta tik dažas reizes sanācis izmantot uzbrauktuvi, vai kā sauc to konstrukciju, pa kuru var aizbraukt pa labi no maskavas ielas. Pilnīgi liekas ka vienreiz būs jātaisa speciāls ekskursijas brauciens, tik galvenais netrāpīties uz laiku, kad ļautiņi tur sadomājuši ietusēt, jo vairāk tāpēc ka man pārdaugavas pusē būs jāgriež uz riņķi... :D

Patlaban rit šīs nedēļas trešā darba diena - par rītdienu tu jau esi ielūrējis kristāla bumbā ka arī būs? :D

Noteikti mašīna nav smagāka par to pašu golfu, un neaizmirsti ka šitas to simtu sasniedz bez pārnesumu pārslēgšanas. Starpība starp to 1.4 TSI un šito jau ir tikai bik lielāka par sekundi.

Viena lieta ir "nevar pabraukt", cita lieta - kaut kādi gļuki, kuru novēršana prasa ļoti kvalificētu speciālistu un/vai dīlerservisa darbību ar simtiem vērtu detaļu maiņu. Ja tev būs piecus gadus vecs premiums - būsi gatavs dzīt to mašīnu pie dīlera un nolocīt četrciparu skaitli kāda gļuka novēršanai? Man, piemēram, patika zināma elektroniķa, kurš mēdz piepelnīties remontējot dažādus audī, komentārs par D3 A8 durvju rokturiem - to elektronikas saturu viņš salīdzināja ar plakano telefonu... DURVJU ROKTURU, bļin...

Nu bet viņš pareizi tās tavas idejas iztulkoja, vai tad nē? Pacelt stāvvietu cenas, iebraukšanas maksa rīgā, tiltu šķērsošanas maksa. Paskatoties patreizējos mašīnu novietošanas risinājumus dižajā pilsētā, un iebraukšanu jūrmalā, nav grūti iedomāties kā tavas idejas dabā darbotos. Tātad, divi piemēri. Es - reizēm mēdzu pavadīt nedēļas nogali dižajā pilsētā, stabu ielā. Braucu ar mašīnu, jo uz "nieka" 250 kilometriem turpceļā var ietaupīt 2-3 stundas, atpakaļceļā pavadīt dižajā pilsētā kādas 10 stundas ilgāk, ā, un vēl vest kaut ko smagāku - piemēram, pēdējoreiz no dižās pilsētas atvedu pusautomātam argona maisījuma balonu, ko ar autobusu visdrīzāk pat vest nedrīkstētu, pat ja kaut kā līdz tam aizdabūtu. Tātad, pie tavas kārtības man būtu jāmaksā iebraukšanas maksa, jo nedzīvoju dižajā pilsētā, tilta šķērsošanas maksa, jo dzīvoju kurzemē, nevis vidzemē vai latgalē, un var gadīties ka stāvvietu maksas celšana ietekmētu manas mašīnas bezmaksas stāvēšanu uz stabu ielas. Otrs piemērs - kāda šī foruma slinkā dirsa, pa tēmu "dzīvoju rīgā, jābrauc uz darbu dažu kilometru attālumā, bet es taču neiešu braukt ar velosipēdu!". Stāvvieta noteikti ir mājas pagalmā, tomēr iedzīvotājs - līdz ar to stāvvietu cenas neietekmē. Iebraukšana rīgas centrā - ja cilvēks dzīvo centrā, viņam noteikti būs bezmaksas caurlaide, tāpat kā jūrmalniekiem - atkal nesaistoši. Atliek tilti, bet nav teikts ka tos jāšķērso. Ir, protams, vēl grupa, kas brauc uz darbu dižajā pilsētā, un noteikti diezgan liela, bet nu tur sakām paldies tam, ka viss velkas uz to dižo pilsētu, un nav nekādas motivācijas no valsts puses darbavietas iznest ārpus dižās pilsētas. Galvenā problēma tomēr ir tajā - pārāk daudz cilvēku.

Kas tie par tādiem dubļusargiem, kuri nolūzt pie maza kontakta?

Prasmes vai neprasmes, bet ir kaut kādi parastie šķēršļu augstumi. Priekš neprasmēm agrāk buferi bija vai nu augstu, vai ļoti slīpi, un parasti no poliuretāna - pašam ir gadījies B3 A80 bufera sānu purvā pret celmu atlauzt kādu 130 grādu leņķī attiecībā pret parasto tā sāna pozīciju, un mk3 golfa bufera sānu daļēji atraut, iebraucot bruģētas ielas gūlijā - bedrē - abos gadījumos bija tikai bufera sāns jāatliek tam paredzētajā vietā un jāpaklapē ar kulaku, un buferis tā, it kā nekas nebūtu bijis. Un attiecībā par augstumiem - man patīk šitentā foruma nosaukuma joslā tā ilustrācija ar septiņiem golfiem rindā - forums.vwgolfklubs.lv - tā uzskatāmi parāda jauno golfu problēmu - jo tālāk, jo lielāks un zemāks...

Tik tad vajag arī tāpat kā japānā ieviest mazmašīnu klasi, uz ko šī norma neatteiktos, un sakārtot deklarēšanās kārtību lai nevarētu piedeklarēties nekur citur kā tur, kur dzīvo, a to visi kam nebūs stāvvieta dižajā pilsētā piedeklarēsies kaut kur ārpus dižās pilsētas.

Tāpēc ka diezgan daudzi, sevišķi rietumu premiums, ir sasnieguši žiguļa kvalitātes līmeni, tikai citā izmaksu līmenī, un tāpēc ir jāremontē. Bet nu tu laikam esi no tiem, kas maina masīnas jo pelnutrauks pilns...

Izteiksim minējumus - izmaksas, nepieciešamība nodrošināt balansu, stipri augstākas temperatūras... Kā tas rullis saucas?