Otrais ir loģiski, trešais apšaubāmi, bet par pirmo ir jābrīnās - man likās ka tu ar amerikāņu mašīnām brauc - kurai amerikāņu mašīnai nav pietiekami mīksta, primitīva piekare, lai būtu jāuztraucās par tām nelielajām bedrēm, kādas mēdz būt uz latvijas divju joslu katrā virzienā šoseju labajām joslām? Un ja tomēr tas tavs amerikānis ir tik sūdīgs, ka jābrauc pa kreiso joslu, jo braucot pa labo draud izjukt - varbūt tomēr to jānogādā pēc piederības - uz tuvāko Galaksis N filiāli - un jāpaņem mašīna, ar kuru nav jāuztraucas, vai kilometrā ir 20 ielāpi uz asfalta, vai nav - ?

Ak jā, vēl viens novērojums par eļļas temperatūras tēmu - vakardien darbināju golfu pusotru stundu brīvgaitā garāžā ar vaļējām durvīm, karoč "sastrēgums" - dzeses temperatūra staigāja ap 95, ieplūdes temperatūras jūtami uzkāpušas, visa motortelpa karsta - eļļas temperatūras staigāja 97-99 grādu robežās, vārdu sakot, zemāk nekā braucot pa šoseju. Laikam tomēr tusēšana korķos eļļas mūžu pagarinās...

Tā jau ir problēma nevis ar ceļu, bet gan mašīnas riepu zemumu un piekares cietību... Šad un tad sanāk tur braukt - nekas īpašs.

Kas atsperēm bija par vainu, tik ātri jau sasēdušās?

...kas attiecīgi novienkāršojas uz cilvēkiem, kas domā loģiski, un cilvēkiem, kam galva pilna ar aizspriedumiem. Bet principā ir labi ka tie otrie eksistē - tāpēc pirmie var par lētāku naudu nopirkt mašīnas

Pardon, lielākas atmosfēras vietā mazāku turbiķi.

Kur tad tevis nosauktās mašīnas lido - uz tolmetu? Nekas tur nelido - tie nemotoriņi vienīgi ir uztaisīti spējīgi griezties; minis kustas samērā pieņemami tīri dēļ tā, ka sver mazāk nekā pārējie divi. Pakaļas pārvietošanai adekvāti visdrīzāk ir visi trīs, , bet kaščeja un korollas gadījumā lielāki motori [ja tādi ir pieejami] sagādās vairāk baudas bez īpaši lielāka degvielas patēriņa - nu vienīgi tusējoties dižās pilsētas korķos tāds 1.6 varētu būt ekonomiskāks par lielāku motoru...

Nesen man sanāca bik pabraukt ar manas muteres mk3 1.6, kurš ar saviem dinamikas rādītājiem varētu būt līdzvērtīgāks smagākajiem no tiem 3 [jo tas mono augšās neelpo] - pēc manējā golfa man bija sev jāatgādina ar augstiem robiem neaizrauties; pierasts pa pilsētu braukt ar piekto, bet ar to nīkuli iestājas "nē, lol, nau werc" moments...

Vispār jau palielinājusi, ne atrisinājusi - jo nu lielākas atmosfēras vietā piedāvā mazāku atmosfēru...

Tad uzreiz jāprasa, kas ir tie tavi latvijas ceļi - rīgas ielas un maģistrālās šosejas? Divsimts štukas - ļoti foršs cipars. Tik varbūt arī buksēm, stūres pirkstiem un stāvāboliem jāiet?

Ķīselī vai neķīselī bet neesmu nekad saskatījis jēgu no braukšanas pa pilnīgā ānusā esošu grants ceļu kājāmgājēja ātrumā, izbaudot katru bedrīti. Nesen pašam sanāca pa tādu pabraukt, gāju uz 40-60-80, kā kurā vietā, vienam tādam gunboksam gadījās arī paiet kā jau stāvošam garām. Dienu vēlāk pašam sanāca izbaudīt kā tas ir, tādā mašīnā atrasties - sievastēvs mūs ar jaunākās meitas mašīnu veda, maršruts bija 10 km asfalts un daudzpadsmit kilometri pilnīgā ānusā esoša grants, katrs virziens prasīja STUNDU... Sievas māsa ar patapinātu mašīnu mums esot grants ceļa pusceļā, izbraukusi krietni vēlāk mums pagāja cēli garām - es, protams, nenoturējos un pateicu ka ar golfu ietu krietni ātrāk [jo es sēdētu pie stūres]. Kāda jēga no šitentās onanēšanas, nezinu - kā jau teicu, vienīgā saprotamā situācija vilkties tik lēni ir zemprofila riepas.

Drīkst zināt, kur jūs visi tās demo mašīnas testējāt, ja nebija bail vadītāja apliecības pazaudēt?

Vispār jau šai problēmai ir domātas adekvāta augstuma riepas, ne sēņošana, liekot piekarei kustēties pilnā diapazonā.

Ātrāk sākās - ap to piekto gadu vienkārši fofāgena grupa sāka pakāpeniski izbeigt kaut cik normālo motoru lietošanu. Kapeikas skaitīt sāka jau astoņdesmitajos, tik tolaik vēl uz sīkumiem, deviņdesmitajos varēja taupīt uz austrumeiropas detaļu piegādātājiem, līdz ar gadsimtu miju vajadzēja sākt taupīt uz kvalitāti tiešā veidā.

Definē "eļļas darba temperatūra" Tavs teksts ir tiešām dīvains un parāda ka nekad neesi braucis ar mašīnu, kurai būtu bijis eļļas temp rādītājs, vismaz darba kārtībā esošs, un nekad neesi aizdomājies kāpēc, vismaz agrāk, sportiskas mašīnas mēdza ar tādu aprīkojuma punktu komplektēties. Tavai zināšanai - atšķirībā no dzeses šķidruma, kam temperatūra svārstās mazā diapazonā, jo to regulē termostats, un sistēma ir tā nokonfigurēta, lai zemu esošo vārīšanās temperatūru nesasniegtu - eļļas temperatūra tik ļoti netiek regulēta, ja vispār tiek, bet eļļa daudz tiešāk uzņem karstumu no noslodzē esošām detaļām nekā dzeses šķidrums, līdz ar to slodze tās temperatūru ietekmē daudz vairāk.

Manam golfam ir eļļas temp rādītājs, un nevis mazs analogs pulkstenītis ar 100 grādu diapazona skalu, bet gan digitāls rādījums borta kompī. Mašīna viegla, motors vairāk nekā adekvāts, tāpēc slodze salīdzinoši neliela - eļļa tiek dzesēta/sildīta ar siltummaini ar dzeses šķidrumu - temperatūras - braucot pa šoseju uz 95 ~103 grādi, braucot pa kādu liepājas maģistrālo ielu, 96-98 grādu robežās; braucot pa šoseju, atmetoties pirms mana dzimtā ciema, izbraucot tam cauri uz 55, kamēr izbrauc cauri kilometru garajam posmam, eļļas temperatūra pagūst jau nokristies par 3 grādiem. Īpaši nekādās lielākās ilgstošās slodzēs kopš ir tas eļļas spiediena devējs, nav sanācis likt, bet nu šorīt sanāca bik pabraukt pa šoseju trešajā robā uz 130-140, regulējot motora vadības bloku, pēc tam palūrot borta kompī, opā, veseli 113 grādi. Noteikti ar pedāli grīdā zāģējot pa autostrādi tiktu sasniegti vismaz 130 grādi, ja ne vairāk - analogajiem temp rādītājiem parasti gals ir 180 grādi.

Kā redzi, eļļas darba temperatūra var svārstīties plašā diapazonā.

Īsti neuzskatu, zinu tikai kā tos maiņas intervālus rēķina - panelis mēra eļļas temperatūru, kilometrus un darbības laiku un pēc kaut kāda mistiska/kosmiska algoritma izrēķina eļļas izstrādāšanos.

Ilgāku laiku gan drīzāk varētu davilkt kā reiz stumdoties pa pilsētu, ne dragājot pa autostrādi - eļļas temperatūra izriet no motora slodzes, kura stumdoties pa pilsētu ir nekāda, un sēžot karstā vasaras dienā korķī varbūt spēj aizsniegt parastas šosejas ātruma temperatūru.

Longlife piedāvā tikai līdz 15k km? Tad jau laikam smagi tai eļļai tajā motorā iet, kaut gan nebūtu brīnums - mazs nemotoriņš ar turbīnas palīdzību cīnās ar smagu mašīnu... Kaut kā pierasts ka 15k ir konservatīvais variants un longlife velk līdz 25-30...

Ja lēti nav, tad kāpēc tās sporta zāles nebūvē kā agrāk, no dzelzsbetona konstrukcijām? Jeb vai tu rēķini relatīvo lētumu attiecībā pret savu rocību?

"Tādas vajadzības likt pirmajā gaitā nav" - nu uz planētas Kanibāls256 varbūt arī nav - uz planētas Zeme var gadīties, teiksim, pēc nogriešanās no ielas uz sētu, attapties lielu bedru priekšā - uz planētas Kanibāls256 tādā situācijā laikam nomet pa nažiem un atsāk kustību ar pirmo - uz planētas Zeme pa nažiem nemet bet piebremzē un iemet pirmajā.

Kuras ir tās daudzās kārbas, kurām nav pirmā roba sinhronizators? Padomju smagā tehnika, jeb vai tu tomēr skaties uz piecdesmito gadu autobūvi [jo sešdesmitajos arī ekonomijas klases mašīnām sāka likt to pirmā roba sinhronizatoru] ? Jeb tu to domāji tā ka VAIRS nav pirmā roba sinhronizators?

...pirmās klaboņas, pirmās ņerkstoņas...

Kvalitatīvi vai nekvalitatīvi bet pati tehnoloģija spiež uz ātrumu un lētumu, ne kvalitāti.

Tas 1.6 penzīns jau kā reiz būs nemotors, ja nu vienīgi ja mašīna atrastos vecākā polo vai lupo, tad vēl būtu ciešami, bet tā, jebkam, kas smagāks par kādiem 900 kilo būs švaki.

Mašīna vai tomēr īpašnieks?

Golfs - divi gadi un mēnesis

A90q - oficiāli tūlīt paliks astoņi gadi kopš īpašumā, faktiski dažus mēnešus ilgāk, braukts viens gads.

A80 - bija divus gadus un četrus mēnešus

Džeta neskaitās.

1) Precīzāk būtu teikt "neizskatīsies moderni" vai "neizskatīsies kruti", jo iebraucot ieliņā, kur ir svaigi būvētas pārsimt kvadrātu mājas, paliek skaidrs ka esi iebraucis biezākā rajonā...

2) Priekš tam ir domātas palīgēkas...

Dzīvoju septiņdesmito gadu beigās būvētā mājā, precīzus parametrus nezinu, jāskatās papīros, vecmāmiņa nosauca kvadrātus, kas ir bik zem simta - kvadrāti, kur trijatā apdzīvojot divas istabas, pāri paliek viena liela, neizbūvēta istaba, viena neapdzīvota neliela istaba, un viesistaba, pēc kuras praktiski nav pielietojuma, tb tajā stundu dienā vecmāmiņa televizoru skatās - vārdu sakot, kvadratūra priekš daudzbērnu ģimenes būtu pietiekama. Protams, ir vairākas palīgēkas, pa lielam tāpēc, ka pašpatēriņam tiek audzēti dārzeņi un agrāk bija arī govs - ja šāda vajadzība nebūtu pastāvējusi, būtu par vienu palīgēku mazāk, to kopējajai platībai sarūkot ja ne trīs reizes, tad divas noteikti.

Tev nu gan ir zemas prasības pret šķūni, kurā dzīvot... Es vaikstos, redzot šito tehnoloģiju, kura tiek pielietota lētuma dēļ, pielietotu lai būvētu jaunas sporta zāles vai ražošanas telpas - gala rezultāts ir atbilstošs cenai - lēts un nekvalitatīvs. Ir sanācis pāris naktis gulēt tā uzbūvētā sporta zālē - tas, ka ārā sāk līt, ir dzirdams lieliski, tad vēl visa tā konstrukcija, kā jau ne sevišķi stabila, vējam uzpūšot sāk izdot skaņas, krakšķēt un ko tur vēl ne... Ir arī sanācis pāris gadus pastrādāt darba telpās, šādi uztaisītās - dzīvojamajā mājā laikam tā aina nebūtu tik bēdīga, bet nu darba telpās, kur braukā ar rokļiem utml, diezgan nožēlojami - sienas satraumēt ļoti viegli, un pie viņām īsti arī neko nevar normāli piestiprināt, jo samorezi pieskrūvējas pie plāna skārda, kurus bik lielāks sitiens izrauj ārā. Vienreiz stiprāka vēja laikā sanāca arī gandrīz piedzīvot ka divstāvīgai piebūvei, uzbūvētai ar šādu tehnoloģiju, gandrīz noplēsa to sviestmaižu jumtu - gan jau no iekšpuses pieskrūvēts ar samoreziem, kurus norāva nost...