Es tev pa pusei varu piekrist, bet tikai pa pusei. Ir, protams, "shit happens" faktors, kā ar to spoli, bet savādāk, ja piepeši sāk rasties čupa ar problēmām, tas vairāk ož pēc sūdīgas uzturēšanas, nevis vecuma. Par tām ģeneratora problēmām es sasmējos - samaina gultni, un piecas dienas vēlāk šokolādi - es tai lietai pieeju kompleksi - abi gultņi, slīdgredzeni un šokolādei jaunas ogles, viss vienā piegājienā, nevis samaina vienu un pat neskatās vai tūlīt nebeigsies otrs - vecajam boša ģeneratoram šitās četras detaļas maksā 10 eiras - nu deviņdesmit piektā gada opelim varētu jau būt jaunais boša ģenerators, tur varbūt pāris trīs eiras vairāk. Nerunājot nemaz par to ka ja mašīna pieder 16 vai cik tur gadus, tad tā paša ģeneratora stāvoklim var ļoti elementāri sekot līdzi. Ja "sāk izbeigties gultnis" ir tikai tas, ka sāk gaudot , tad tam var kādu laiku likt mīksto, kamēr izdomā to ģeneratoru pārlasīt, nevis uz karstām pēdām skriet mainīt vienu gultni, jo neba slēgtais gultnis vienā dienā izbeigsies. Es golfam pirms pusgada samainīju spēka agregātu, kurš saturēja ņerkstošu ģeneratoru - pusgads un vismaz 10 štukas apkārt, joprojām braucu, borta spriegums ir normās - principā slinkums, garāžā stāv pussalikts pārjaukts jaudīgāks ģenerators, jau kādus trīs mēnešus, kaut kad būs jāsamaina. Tāpat es šito pusgadu nobraucu ar ņerkstošu un stipri sulojošu un sagurušu stūres pastiprinātāja sūkni - to gan pirms nedēļas nomainīju, nepierasti ka brīvgaitas apgriezienos pastiprinātājs darbojas. Vēl man tur šis tas ir apšaubāmā stāvoklī, bet es apzinos savas tehnikas robežas un tām pāri nekāpju, un tāpēc nekas ārā nejūk - kas draud, to samainu.
Attiecībā par to piemēru par spoli, kuru pēc tam vajag dabūt - nu tas atkal ir organizatora talants, vai tā trūkums. Bija pirms gada līdzīga situācija, gan ne ārpus mājas bet garāžā, tik ne savā - pārjaucu sadalītāju, un holls apvainojās par traucējumu un nosprāga - svētdienas vakars, astoņi, bezmaz visi šajā ciemā pazīstamie brauc ar ķīseļiem, kur dabūsi citu sadalītāju kā detaļu vai kā donoru... Aizgāju ar kājām uz 25 km attālajām mājām, jo negribēju nevienu traucēt lai mani aizvestu [viens piedāvājās, atraidīju], nākamajā dienā, protams, jāstrādā, uz šrotu netieku - zvans šrotistam un zvans vienam pazīstamam cilvēkam kurš brauc uz liepāju un vēl neesmu maiņu beidzis kad sadalītājs ir somā - vakarā sēžos uz ričuka, dragāju tos 25 km pēc mašīnas, samainu hollu, pārloku ričuku uz pusēm, iemetu grabažniekā un braucu mājās.
Es varētu sarakstīt čupu ar problēmām, ko esmu savai mašīnai gada laikā novērsis, un otru čupu ar problēmām, kas vēl ir jānovērš. Uz ceļa esmu gada laikā palicis vienreiz - izbeidzās benzīns pārāk optimistiska rādītāja dēļ - domāju ka bākā vēl kādiem 10 litriem jābūt.