Advencētiem šoferiem ir vēl viens lielums- kad sāk domāt par atgriešanos savā joslā.
Personīgi es, ja apdzenu kādu, kas savācis aiz sevis bariņu, turpinu braukt pa pretējo joslu arī pēc apdzīšanas, tādejādi cenšos parādīt arī pārējiem, ka pagaidām ceļš brīvs un vēl kāds var veikt apdzīšanu, gan arī palielinot distanci no apdzītā un atstājot vietu vēl kādam.
Vienkārši jautājumi lai saliktu visu" pa plauktiem"
Cik liela distance līdz pretīmbraucošajiem skaitās droša sākot apdzīt teiksim fūri ar piekabi. (" Vilcieniņu" apdzīšanu nevar pieminēt, jo tā aizliegta ar likumu)
Un svarīgākais-
Par cik lielu distanci līdz pretīm braucošajam nav jākaunās atgriežoties savā joslā pēc apdzīšanas.
Skala metros laikam neko nedos, tapēc var izmantot salīdzinājumus no- " kāds brauca, bet nepateikšu vieglais vai smagais" līdz- " varēja redzēt, ka pretīmbraucošā šofera bailēs ieplestās acis ir brūnā krāsā"
Dīvaini ir tas, ka ja iet runa par ierobežojošiem faktoriem- Latvijā normas jau ir pieņemtas, pirms pārējie ir izlēmuši vai vispār tādas vajag.
Tagad, kad, arvien vairāk valstu apzinas, ka lēnai satiksmei ir arī savas, ļoti nozīmīgās ēnas puses- šeit šo problēmu pat piespiedu kārtā nevēlas saskatīt.
Es par pavisam ko citu. Vai tuvākā nākotnē ikdienas maršruts aizņems vairāk vai mazāk laika?
Drošību var panākt 2 veidos.
1. Visi piespiedu kārtā pieskaņojas tizlākajam. Ļoti demokrātiski.
2. Sākam piestrādāt pie satiksmes plūsmas paātrināšanas. Tizlākie, pēc vairākkārtējiem sodiem labāk sēž mājās vai izmanto sabiedrisko transportu. Galīgi nedemokrātiski.
Interesanti būtu uzzināt csdd un cp vadības domas plānojot satiksmes drošības palielināšanu ilgtermiņā.
Vai tas būs turpinot samazināt auto un to lietotāju veiktspēju uz transportalīdzeklī pavadītā laika rēķina, vai arī tas būtu darbs, pie satiksmes plūsmu bremzējošo un ar to netieši saistīto bīstamās situācijas provocējošo apstākļu apzināšanu un novēršanu.
Lasu jūsu domas par apdzīšanu, kad to veikt, kā to veikt...
Man personīgi ir divi 40€ sodi nopelnīti kādus gadus atpakaļ tieši apdzīšanas laikā. Viens pie Iecavas, otrs uz Liepājas šosejas. Kurš pirmais, kurš otrais vairs neatceros, bet vienā gadījumā beidzot apdzīt fūri ieraudzīju CP uz meža celiņa, otrā gadījumā apsteidzis fūri, kas pēc Iecavas nekādi netika galā ar ātruma uzņemšanu. Abus gadījumus pārsūdzēju, abos gadījumos saņēmu priekšnieka atzinumu par to, ka sods uzlikts pamatoti. Nelīdzēja ne apelēšana pie fakta, ka ātrums pārsniegts apdzīšanas/apsteigšana laikā, ne pārrunas ar video skatīšanos ar pārkāpumu fiksējušajiem CP. CP vispār atstāja garīgi atpalikuši subjektu iespaidu, kas neklausoties ko viņiem saka, maļ iezubrītu tekstu un uzdod izcilus jautājumus- tādus kā, : a kāpēc jums bija jāapdzen, kur tā jāskrien, kāpēc citi var braukt neapdzenot?
BET
Paši labākie ir priekšniecības motivētie atteikuma iemesli. Pirmajā gadījumā tas bija teikums, ka, apdzīšana nav pietiekams iemesls atļautā ātruma pārsniegšanai. Otrā gadījumā tā bija frāze, ka CP ekipāžas video ierīce ir fiksējuši būtisku atļautā ātruma pārkāpumu. Viss punkts.
Sadzīves elektronikai, kas strādā ar līdzstrāvu netraucē. Pietiek ar transformātoru. Vienīgie izņēmumi ir elektroierīces, kuru darbība sinhronizēta ar tīkla frekvenci. Vidējā sprieguma maiņstrāvas elektromotori piemēram.
Un kas attiecas uz 18 ātrumiem kravas vilcējam- cilvēkiem, kas nelieto BMW ir smadzenes. Un ja to daudzums ir pietiekams un tās ir arī galvā ne tikai kaulos un mugurkaulā- izskaidrojums nemaz nav tik sarežģīts. Amerikas vilcējus iepērk arī austrāļi, bet tiem ja nemaldos kravas sastāvā garums nav ierobežots un tādam sastāvam no x piekabēm 18 ātrumi ir tieši tas ko vajag..
usaexperc rakstīja: Stāsts bija pavisam par citu lietu. Par mūsu gadsimtu un aizokeāna arhaismu.
Tu esi tur bijis? Esi padzīvojis kādu gadiņu vai divus? Esi bijis viņu veikalos un salīdzinājis piedāvājumu ar eiropā sastopamo?
Besī ārā tava krievu aprobežotība. 2 vietas pasaulē, kur var sastapt preces, kas eiropā nonāks pēc ātrākais 2-3 gadiem. Un tās ir Japāna un Amerika. Un to tev apstiprinās jebkurš, kuram vazāšanās starp kontinentiem ir ierasta lieta.
Uzreiz var redzēt seklā krievu genoma un liekās hromosomas pēdas.
Iespējams neskaidri izteicis. Tie, virsnieki, kas brauca uz savākšanas punktiem, pēc jauniesaucamajiem labprātāk, kā jauniesaucamajiem, izvēlējās krievus. Varbūt propogandas vai citu iemeslu dēļ.
90 gada rudens, bet tur arī nekas no tā dienesta nesanāca, jo it kā bija jāpaliek dienēt Baltijā, jo krievi nevarēja garantēt drošību, noturējis pa sadales punktu kādas 2 nedēļas, krievus ņēma, mani ( un citus latviešus) ne. Tad palaida mājās gaidīt un par mani aizmirsa. Pavasarī vēl pabakstijās, bet tur arī krievus vairs tā kā baigi ne. Tāda sajūta bija , ka viņi paši vojenkomatos nezināja ko darīt.
Paskaties, kā pie mums pirms tuvajām vēlēšanām- partijas nestāsta cik katrā no viņām ir gudra un Latvijai nepieciešama. Tās visas kopā korī stāsta cik viena ir nevietā un cik milzīgu ļaunumu slēpj.
Pačukstiet viņam, ka sagrūst var tikai tās valstis, kurās lielākajai daļai iedzīvotāju pazūd pirktspēja. Kamēr tautai ir piķis- valdības domu līkloči viņai pie kājas.
usaexperc rakstīja: Nu tad speciāli maniem faniem!
Vakar bija jums noteikti labi zināmā ВДВ diena. Ar cīņu biedriem nedaudz aizkodām. Beigās secinājām, ka viens desantnieks vēsā mierā, un skaidrā prātā var atsēdināt vismaz divus jūras kājniekus. Ja šmigā un ar plikām rokām, tad bataljonu.
Te novēlots sveiciens jums no draudzīgajiem kaimiņiem:
Ar cīņu biedriem aizkodām- šitas sevišķi patika. Interesanti- cik ta tev pamuļķi gadu, ka varēji aizkost ar cīņubiedriem? Es zinu, ka es biju priekšpēdējā iesaukumā no Latvijas. Pēc pus gada krievu armijā izdevās iesaukt vien pāris desmitus cilvēku no Latvijas un man liekas viņi vairs pat gadu nenodienēja- viņus atsūtija mājās. Cik tad tev ir gadu - lai tu būtu varējis tikt dienēt desantniekos? Pasaki gudriniek.
Kas ir labāk? Mainīt telefonus un televīzorus ik pēc 2 gadiem? Paņemt ārzemju braucienā karti īstas naudas vietā? Patukšot bankas " par lojalitāti" piešķirto kredītkarti?
Mana sieviete- modernās tehnoloģijas un piedāvājumus.
Tad lūk- viņai visādos % komisijās utt. 2017 gadā laikā savācās 487€.
Naudiņa, kas nebija īsta, bet tās nopelnīšanai bija jāpatērē īsts laiks un tā bija jāatdod bankai. Gandrīz 3 nedēļas gadā jāstrādā lai varētu izmantot modernās ērtības. Un cik laika jūs gadā strādājat šā mērķa labad?
Nopirkt jaunu auto mūsdienās ir kā paņemt kredītu sirds operācijai- it kā jau dzīvs, bet atļauties to ko agrāk nevari, katra kustība un aktivitāte jāapsver, un katru mēnesi jūtami pieaug obligātie izdevumi....
Jebkurš remonts ir nelietderīgs laika. patēriņš. Vai labums, ko gūst lietojot DSG attiecībā pret mehāniķu atsver ķēdīti- atrast sarvisu- sarunāt laiku- izstāvēt rindu- aizbraukt- samaksāt par kārbas noņemšanu- samaksāt par kārbas uzlikšanu.
Advencētiem šoferiem ir vēl viens lielums- kad sāk domāt par atgriešanos savā joslā.
Personīgi es, ja apdzenu kādu, kas savācis aiz sevis bariņu, turpinu braukt pa pretējo joslu arī pēc apdzīšanas, tādejādi cenšos parādīt arī pārējiem, ka pagaidām ceļš brīvs un vēl kāds var veikt apdzīšanu, gan arī palielinot distanci no apdzītā un atstājot vietu vēl kādam.