Uz mani jau paspēji attiecināt ļoti personiski, ieskaitot diagnozes noteikšanu. Kad vēlējos ar video parādīt tieši šo situāciju, nebūt nesaucot to par pārkāpumu, tev bija izdevīgi piesaukt likuma burtu un censties pierādīt, ka esmu muļķis. Tagad locies kā zutis pa "šauro strīpiņu", lai tik nebūtu jāatzīst, ka pašam patīk izmantot vietām likuma burtu, bet vietām būtību - kad pašam izdevīgi - tieši tā, kā to pārmeti man.

Padoms taviem pazīstamajiem CP darbiniekiem - nav sarežģīti pabraukt gabaliņu līdzi, kā to darīju es. Viņiem mašīnā esot kameras un video diezgan skaidri var pamanīt, ja pabrauc garām iespējai nogriezties pa kreisi, vai apgriezties pretējā virzienā. Tieši tā, kā to Kalnciema ielā izdarīja man priekšā braucošais.

Toties es esmu par to, ka sākotnēji jātiek galā ar visiem aBsurdiem uz ceļa un tikai pēc tam varam diskutēt par atļautā ātruma palielināšanu.

Skaidrs ar tevi... Daži CSN punkti pēc burta, citi pēc būtības. Galvenais, lai katrs šoferis zin, kā ar tevi sazināties, kad jānoskaidro, kurš punkts jāievēro pēc burta, kurš pēc būtības

Runājot par viedierīču lietošanas aizliegumu tā kā tas ir definēts CSN (pēc likuma burta), to pārkāpj lielākā daļa autovadītāju. Es vispār nepārkāpju tikai ļoti retos izņēmuma gadījumos. Ak jā - domāts taču ir skaisti - lai nerakstītu īsziņas u.tml. Bet uzrakstīts ir konkrēti - aizliegts LIETOT. PAVISAM. Nevis tā kā telefonus - var lietot, ja nav jāņem rokās.

Cik vadītāji lieto Waze? Vai jebkuru citu navigāciju viedtelefonā? Tas ir AIZLIEGTS! Man vispār grūti - radio ir viedierīce. Nākas braukt klusumā vai lietot (klausoties) un pārkāpt. Nu labi - pieņemsim, ka skaitās tikai "glāstīšana" - tāpat es kļūstu par pārkāpēju, mainot radiostaciju vai skaļumu, bet tas, kam ir parasts analogais radioaparāts var to darīt nepārkāpjot CSN.

Kā tad īsti ir šajā situācijā - CSN vajag ievērot pēc būtības vai tomēr burtiski?

Neatbildēji uz jautājumu, kas tika uzdots. "Ja netraucē citus auto vadītājus, kuri vēlētos braukt garām, airē blakus, cik gribi." Kas šādā rīcībā ir nepieklājīgs? Ja netraucē, manuprāt, tur nav nekā nepieklājīga. Ja traucē - tad iestājas CSN definēts pārkāpums. Izskaidro, lūdzu, kurā brīdī nepieklājīgi IR, bet pārkāpums NAV.

Bet vispār jau skaidra tava nostāja - dižais psihologs, kas ir kompetents uzstādīt citiem diagnozes, pats skaidri uzraksta, ka viss ir par to, lai pašam būtu taisnība un pēdējais vārds: "Pieļauju, ka atkal saņemšu Tavu kritiku, bet, ja Tu tā labi padomāsi - man tomēr izrādīsies taisnība!" Un tā vārdā jau var pieļaut jebkādu dubultmorāli un izdomātus faktus.

Te nu tu ļoti maldies. Šādas diskusijas ir par iespēju pacepties te, nevis esot pie stūres (lietotājiem) un par apgrozījuma audzēšanu (portālam). Plikas aptaujas ielikšana būtu krietni vien neinteresantāka. Bet attiecībā uz būtiskām izmaiņām satiksmē - nav jēga ne vienam ne otram.

Tā gluži nebūs, jo Vācijā neviens tā nerīkojas arī posmos, kur ir ātruma ierobežojums (pēc vietējo teiktā, neierobežots ātrums ir mazāk par pusi bāņu kopgaruma).

Pavisam cits stāsts ar to skaudību un paštaisnumu - tā nu ir latvieša spēcīgākā puse.

"Vienīgais ko vēsta CSN ir aizliegums brauks nepamatoti lēni un traucēt vispārējo plūsmu." un "Tai pat laikā braukšana blakus ar, piemēram, 40 pa divu joslu ielu ir nekorekta. Tā nevajadzētu darīt, lai gan CSN it kā nekur nav atrunāts, ka tas ir aizliegts - te iestājas pieklājīgas braukšanas nerakstītie likumi."

Tad kā - ir vai nav aizliegts? Ja jau braukšana blakus netraucē plūsmu, tad kas tur nepieklājīgs?

Nevis "kad šitiem atļaus", bet kad atļaus citiem un "šitie" joprojām brauks uz 30

Vernonam atbilde švaki sanāks, jo viņš ir vienā maisā sametis pilnīgi visu, kas viņam jebkādā veidā samazina paša iecerēto distanci - pat līdz tam, ka priekšējais ir vainīgs, ja nepaātrinās, Vernonam tuvojoties. Rezultātā panāk tieši to, ka īstos "distances zagļus" nevar atšķirt no Vernona iedomātajiem. Bet diemžēl par īstajiem ir taisnība - ļoti daudz ir tādu, kas ir gatavi ielīst "logā" uz palikšanu - kaut vai pēdējā brīdī pirms krustojuma pārkārtojoties priekšā bremzējošam lielgabarīta transportlīdzeklim, kas savu vienmērīgo bremzēšanu ir izrēķinājis līdz stoplīnijai, bet pēkšņi nākas apstāties 10m ātrāk.

Es tak tev teicu, kur meklēt, ja gribas izbaudīt ātrumpārkāpējus. Tajos Varšavas "jumtos" atļautais ir 100, līdz ar to nekādi pārkāpumu rekordi priekš tādas kategorijas ceļa nesanāk. Ar GPS 120 tur biju stabili starp ātrākajiem kreisajā joslā. 130 spidometrā būs tikai tiem, kam līkas riepas Izņemot fūres ciematos, arī Polijā jau sen masveidā vairāk par +20 nebrauc. Trakie deviņdesmitie ir pagājuši un ātrbraucējiem ir legāli ceļi, kur izskrieties.

Runājot par plūsmu - vismaz priekš sevis nonācu pie secinājuma par definīciju. Tā ir vienā ātrumā braucošu auto virkne, kas savstarpēji ievēro 2 sekunžu jeb vācu tā saukto "halbe-tacho" distanci. Pie 90 km/h tā ir 50m! Braukšana blīvāk jau ir vilcieniņa veidošana, šīs distances samazinājums ir pieļaujams tikai apdzīšanas vajadzībām. Tūlīt būs bļāvēji, ka tur "noteikti kāds ielīdīs" - un jā, tiešām ielīdīs, tikai tas ne nieka netraucē, jo plūsmas apdzinējam šādā gadījumā ir pietiekama "kabata" lai apdzītu plūsmā braucējus pa vienam, distanci nebūt nenozogot, bet uz laiku "aizņemoties". Ja godīgi biju gana pārsteigts, ka šīs diskusijas rezultātā paskaitot sekundes, izrādījās, ka distancē, ko instinktīvi uzturu, ja netaisos apdzīt, ir šīs divas sekundes. Un tā ir ievērojami lielāka, nekā ierasts mūsu vilcieniņa braucējiem, kas sevi grib saukt par plūsmu.

Ātrākajam kreisajā joslā nevajadzētu signalizēt ar tālajiem, bet lēnākajam atcerēties, ka jāskatās spoguļos un josla jāatbrīvo pēc iespējas ātrāk. Elementārs savstarpējās pieklājības princips, neatkarīgi no ātruma. Tiklīdz Tu šim principam gribi papildus piesiet klāt konkrētu ātrumu un mērīt pārkāpēju krāniņus, savstarpējā cieņa jau ir zudusi.

Bet duraks ir tas, kas brauc nesaprātīgi. Gan tas, kas brauc pakaļ savai nāvei, gan tas, kas taisnību meklē likuma burtā.

Šis: "Kā arī ar pilnīgu CSN anarhiju." Anarhija tur nav bijusi nekad un šobrīd es teiktu, ka satiksme ir sakarīgāka nekā pie mums. Gribi anarhiju - aizbrauc uz Palermo

Vilcieniņš nav vairākuma plūsma. Plūsma atšķiras no vilcieniņa ar to, ka tās dalībnieki labprāt izvēlas šādu braukšanas ātrumu. Vilcieniņā viens ir izvēlējies ātrumu, kuru pārējie ir spiesti ievērot pret savu gribu. Praksē tas nozīmē saspiešanos blīvā virtenē, kurai gan priekšā gan pakaļā ir brīva šoseja un kurā katrs cenšas atrast mirkli apdzīšanai. Veiksmes gadījumā to izveic secīgi, bet ļoti bieži gadās, ka aiz "lokomotīves" brauc nemotors, bet astē kāds jaudīgs, kuri vēl satiekas vienā punktā apdzenot.

Tīri praktiski - neko nekam nepakļauju un nejaucu. Ar riskantu apdzīšanu nenodarbojos un vienmērīgo braucienu varu izjaukt tikai gadījumā, ja paši to jau ir izjaukuši, izveidojot vilcieniņu. Tā kā 100-120 nav mans ātrums, šādi braucēji mani parasti apdzen. Un lai vai cik tas neliktos dīvaini - nemaz ar to netraucē.

Ar to, ka savu vēlmi neuzspiežu citiem. Toties tava vēlme spiež citus braukt lēnāk par atļautajiem 90 vai arī pārkāpt.

Masveida apdzīšanas ir vairuma nevēlēšanās pakļauties viena indivīda tizlumam. Varbūt arī tā nav nepieciešamība, bet viena indivīda vēlme braukt lēni nav ne ar ko labākā par viena indivīda vēlmi braukt ātri.

Nē, tā nav plūsma, tas ir "vilcieniņš", kurā visi brauc piespiedu kārtā pielāgojoties viena dīkdieņa ātrumam. Atpazīt atšķirt tādu var pēc mazām distancēm un masveida apdzīšanām, tiklīdz rodas iespēja.

Plūsma ir tāds mistiks brīnums, ko jāiemācās. To nevar aprakstīt ar striktiem noteikumiem. Vēl trakāk - tā atšķiras valstīs kas brauc pēc šķietami vienādiem noteikumiem. To ir grūti iemācīties egoistiem. Bet visgrūtāk egoistiem, kas piedevām ir burta kalpi, jo ir ļoti viegli egoismu neredzēt, ja tas no saprāta un loģikas slēpjas aiz likuma burta.

"Kaut kur esmu dzirdējis"? Tu taču esi apdrošināšanas speciālists - pie tevis pirktās KASKO polises tur ir spēkā vai nav?

Es uztveru personīgi? Tieši Tu no mana aizrādījuma, ka Tu iedomājies sūtīt pie ārsta veselus cilvēkus, jo nesaproti problēmas būtību, izsecināji, ka es par to esmu personīgi apvainojies. Nē, man gluži vienkārši nepatīk šāda nostāja, par ko izteicu viedokli, bet man personīgi nav problēmu negulēt pie stūres.

Ko piedot? Nebūšu tik pārliecināts par to, ka šādu psihoterapeitu būs viegli atrast, ja tāds vispār ir. Un arī šeit, tu vienīgais vispār esi pieminējis, ka tā ir nevis slimība, kā pārējie uzskata, bet normāla situācija, kuras pārvarēšanai nepieciešamas zināšanas un treniņš. Manas zināšanas par to, kā tikt galā, nāk no aviācijas - no pazīstamu amatierpilotu stāstītā par to, kā lidmašīnas lidojumam jāseko gaisā - kur apstākļi ir vēl monotonāki. Bet KUR to māca parastam autovadītājam? KUR vispār kāds pasaka to, ka VAJAG mācīties? Šajā forumā?

Kurš tad tādu argumentu pieminēja?

Klau, ja raksti par sevi, nesauc klāt manu vārdu. Saprotu, ka esi uzvilcies tik ļoti, ka pat nepamanīji, ka piekrītu tavam viedoklim, kurš ir pretrunā ar Lynx un Nortel teikto, tomēr tu viņus piesauc, lai tik neizrādītos, ka TEV nav pēdējais vārds Tas nekas, ka tavs viedoklis pat nav apstrīdēts. Bet attiecībā uz mani nonāc pretrunās pat viena komentāra ietvaros.