Un ko tad, ja DPF nahrenizēts, bet toties tehniskajā skatē (vai uz vietas pārbaudē) konstatē dūmainību, teiksim, 1,3 (atļauts 1,5)?

1) man ar bērnu ratiem regulāri jāšķērso bruģēta iela. Pilnai laimei vidū tramvaja sliedes un tur nav pat kalto akmeņu, bet apaļie. Novaktē kādu momentu, kad auto nebrauc, tad ej. Ātri nevar, drausmīgi krata. Riteņi sprūst, tikmēr kāds auto sāk braukt. Diez kas nav. Es taču redzu, ka iet arī mātes ar ratiņiem un kādu mazāku bērnu pie rokas. Nav viegli, nav... 2) īsti neizprotu, kur slēpjas vaina braucējos. Ja nav tas bruģis līdzens (parasti nav), tad brauc kā gribi - sevišķi labi nebūs ne šā, ne tā. Un lielākoties tie grantenieki no braukšanas viedokļa ir jēdzīgāki (braucu ar vieglo auto).

Ziemeļu šķērsojums ir tīri politisks projekts, kam arī nekādu reālu pielietojumu neredzu. Esmu redzējis šī projekta ekonomisko daļu un nekā pārliecinoša tur nebija. Viss tīri pēc principa "no katra tilta paņemam 20k auto diennaktī un tā lieta iet!".

Nosacīti par ekoloģiju - bruģi likvidēt būtu ļoti svētīgi. Manā skatījumā tā ir neērta pagātnes palieka, kas daļā ielu likvidējama. Nenēsājam tak vīzes vai pastalas, lai gan mūsu vectēvi atzina šos apavus par ikdienai gluži derīgiem. Atstājam bruģi vien Vecrīgā, varbūt kādās mazās ieliņās, kur notiek faktiski vien auto novietošana uz nakti. Izvērtējam, kur atstāt, kur likvidēt. * - braukšana ļoti neērta (arī auto par labu nenāk); * - ārkārtīgi skaļš (arī no apkārtnes iedzīvotāju viedokļa); * - dikti putekļains; * - ar bērnu ratiem vai ratiņkrēslu dikti grūti braucams. Eksporta iela, kur kravinieki brauc uz ostu pa bruģi - tas nav labs piemērs.

" Bet, ja lauku vecītis atbrauc uz Rīgu kopā ar vēl vienu simtu identisku schrottwagen? Ko tad darīsim? " - ja skatē atgāzes ir ārpus normas, tad iebraukšana pilsētās par maksu (vienas dienas atļaujas analogs). Ja policija noķer, ka tādas nav - sods. Nedomāju, ka šādu "gāzētāju" apjoms būs tik liels, lai būtiski ietekmētu gaisa kvalitāti. Tā ka cilvēkam jādomā, kādi būs viņa maršruti. Ja laukos - tad pajāt visu. Ja pa pilsētām, tad jālabo auto, lai iekļaujas normās.

Vispār es uzskatu, ka mūsu valstī, kur iedzīvotāju blīvums ir mazs un satiksmes intensitātes mazas, tās atgāzes ir pupu mizas. Man pat būtu teorētisks modelis, ko nez vai kāds atbalstīs. Atgāzes izmēra un par to nedrāž. Ja ir normās, tad Tu vari braukt visur. Ja ne - brauc visur, izņemot kādas lielākās apdzīvotās vietas (ar iedzīvotāju skaitu virs tik un tik, piemēram). Kur ir problēma, ja lauku vecītis brauc ar kūpošu dampi pa laukiem vai pa ciematu, kur dienā izbrauc 45 cilvēki? Visi nomirs no astmas, vai?

Pārāk sterils dzīvesveids noved pie alerģiskām saslimšanām. Bērnam tomēr būs jādzīvo šajā vidē un lai pierod. Neizvairies no nenovēršamā.

Dīzeļu pārpilnībai izskaidrojums ir gluži vienkāršs - pagrūti ko citu nopirkt. Paskaties sludinājumos. Ja nepirksi gluži mazauto, kur benzīni vēl +/- ir, tad lielākiem autiņiem 80% ir dīzeļi (Vācija, oriģināls nobraukums, braucis viens mācītājs u.t.t.). Vienā brīdī pircējs saprot, ka benzīnu viņš tur sameklēt nevar un nopērk to, kas ir. Ne visiem ir zināšanas, vēlme, laiks lai gaidītu vēlamo auto, dotos uz ārzemēm pakaļ u.t.t.. Tālāk - daudziem nepatīk kvēpu filtru izgriešana. Neredzu problēmas, ja auto bez tā ieliekas normās un skati iziet. Neviens nav aizliedzis braukt arī ar vecu dīzeli, kam kvēpu norma ir gana augsta. Es īpašnieku vietā arī nemainītu tikai tāpēc, ka kādam liekas, ka šis ir pelnījis 3nieku. Par gaisa mērītājiem. Vai nebija tā, ka rezultāti nemaz nebija tik dramatiski? T.i. - mērīja un atzina, ka +/- viss OK? Tālāk - dzīvošana centrā lielākoties ir absolūti brīvprātīga izvēle. Nevari gribēt aiziet uz svarīgām vietām 5 min, tajā pašā laikā mieru un klusumu. Ja troksnis vai kvēpi par traku, vienmēr var pārdot dzīvokli un pārcelties uz kādu klusāku rajonu. Varu pačukstēt, ka finansiāli tam vajadzētu būt iespējamam. No centra uz Bolderāju - mierīgi. Otrādi - nu nez, nez. Kasiņ, Tavs piemērs par bērnu nez vai būs īsti jēdzīgs. Man bērns gluži labi guļ jebkur un neesmu novērojis, ka laukos labāk gulētu kā Rīgā. Kur tad Tu staigāji? Ar ratiem pa ietvi, kur visai skaļš? Tad nav jau brīnums, ka mazāk guļ kā klusā parkā.

Ja 200 tūkstoši un jau līdz kliņķim, tad nu vai Tu esi ņiprs mašīnu drāzējs vai arī tie auto stipri švaki

Friču policaji vienkārši nedrāžot kraviniekus ar 90 km/h, kas ir 80 km/h vietā. Vienkārši tā un tieši tā. Stāsts no cilvēka, kas ar šo šofera amatu maizīti pelnīja, biedrojās ar citiem līdzīgiem amata brāļiem, dalījās ar viedokļiem u.t.t. Bet tas tā, bez jelkādas atsauces uz Vernonu un citiem.

Vismaz man kravas auto šoferis gan izteicās, ka Vācijā kravinieki faktiski var braukt ar 90 km/h. It kā noteikumi neļaujot vairāk par 80 km/h, bet uz šito pieverot acis. Ej nu saproti.

Kā nu ne, ar GPS var, vien stipri kritiski skatos uz visādiem telefoniņu GPS. Ar sakarīgu iekārtu precīzi arī noteiksi un zināsi, vien vajadzētu izvēlēties testēšanai sakarīgu ceļa posmu - nu kaut vai jau sākt ar to, ka ne to kalnaināko.

Tu kaut ko neesi sapratis. Es NEVARU braukt ar 90 km/h, jo man priekšā entuziasti nomet ātrumu uz 70 km/h tieši pie šiem radariem un ko nu? Man IR jābremzē. Nav baigās vēlmes braukt ar 70 km/h vietā, kur atļauts 90, bet nav variantu - mezgla zonā dzīt nav pārāk smuki...tad nu aiz šī tirliņa savācas vilcieniņš un pēc radara sākas masveidīga apdzīšana - faktiski lieki un nevajadzīgi izprovocēti manevri, jo visa brīvā plūsma sakrājas un pēc tam sāk izretoties. Un tā vai katru reizi, bet braucu es tur +/- 2x mēnesī turp/atpakaļ. Nesaku, ka radari būtībā ir slikti, bet tieši šajā vietā tie, manuprāt, satiksmes drošību neuzlabo, bet pasliktina. Par Tevis minēto radaru kā atgādinājumu, ka visur jāievēro 90 km/h - nepiekrītu. Ja mums radaru būtu milzīgs vairums, tos tad tā varētu likt visur, kur pagadās. Ja tie ir kādi 10 pa visu valsti, varbūt sākumā uzlikt vietā, kur tiešām pēc šīs ierīces ir vajadzība?

Nu tad izskaidro, lūdzu, ko Tu vispār ar šo gribi teikt, jo pēdējais komentārs no Tavas puses ir pietiekami nesakarīgs, lai es neizprastu, par ko vispār runa. Iepriekšējā komentārā Tu man pārmeti, ka es pārkāpjot noteikumus un godīgam braucējam radari nevarētu traucēt un situāciju pasliktināt. Es atbildēju, ka var gan. Tagad seko kaut kas absolūti neskaidrs...

Protams, parēķinot tur viss ir skaidrs. Ja nebrauc Liepāja - Zilupe, tad ekonomija tur samērā nosacīta, bet... tomēr ir sajūta, ka ātrāk braucot Tu mērķim tuvojies ievērojami ātrāk. Tā nu tas cilvēks ir uzbūvēts. Ir tak gadījies paskatīties konkrēta maršruta nobraukšanas laiku un būt pārsteigtam, ka 200 km maršruts reizē, kad it kā bijis daudz vilkšanos aiz "vilcieniņiem" &pamatīgi noslogots ceļš, ir veikts samērā līdzīgi, ja salīdzina ar reizi, kad braukts pa tukšāku un kādu brīdi pabraukts aiz kāda veicīgāka sponsora. Loģiski saproti, ka ieguvums nekāds, bet sajūtas saka ko citu

Tieši tā. Šis ceļš ir puse no divbrauktuvju ceļa (atsevišķās vietās pēc pārvadiem vien to var spriest). Projektētājs man stāstīja, ka projektētais ātrums ir 150 km/h (tas, protams, nenozīmē, ka nevar ātrāk). Otru brauktuvi nez vai piedzīvosim. Ne mums tā satiksmes plūsma, ne tās naudas... Diemžēl faktiski ir kā ir - tieši šīs divbrauktuvju ceļam tik lieliskās līknes ir ne visai derīgas divvirzienu satiksmei tīri šīs pašas sliktās redzamības dēļ. To es uzskatu par 1 no avāriju iemesliem. Otrs - ceļš ir relatīvi vienmuļš un zūd uzmanība.

Nu pag, es nevienā brīdī neapgalvoju, ka VISI nebrauks ātrāk. Nu tu, pieņemsim, ka pieredzējis šoferis, sēdi lielā, jaunā dīzeļa auto, kam gan liels ātrums nejūtams, gan nekas negrab, gan degvielas izmaksas nebūtiski mainās. Vai visi tādi būs? Kā Kasiņš minēja, tie paši leišu ceļi ar savu 120 vai 130 km/h ātrumu. Braucām ar 130 (mērīts ar GPS) un 98% gājām garām. Pārsvarā bija ap 100-110, kā liekas. Protams, bija atsevišķi indivīdi, kas aizgāja garām mums, bet absolūtajam vairākumam bija pieņemams iepriekšminētais ātrums.

Ja Tu būtu izlasījis manis iepriekš rakstīto, nevis bļaustījies kā tirgus bāba, tad arī saprastu. Vai arī tur būtu pabraucis un situāciju apskatījis dzīvē (mani novērojumi nav 1-2 braucieni). Es nevienā brīdī nepārmetu tiem, kas brauc ar atļauto, bet tiem, kas pirms radariem NEVAJADZĪGI nomet ātrumu. Viņi atļauto 90 km/h vietā izvēlas 70 km/h un tad krietnu laiku velkas. Protams, daļa izvēlas tā nedarīt un sākas masveidīga apdzīšana (ir sakrājies vilciens, jo radara zonā tak neviens nedzen) - kur te drošība? Kur nihilisms?

Īsti nepiekritīšu tam, ka tagad pie 90 ir 20+ un ja būs 120, būs atkal 20+ un būs jau 140 u.t.t. Reāli nebūs vis. Ir pētīts, ka [precīzi neatminos] laikam 120-130 km/h ir t.s. komforta ātruma griesti. Respektīvi, daļai braukt ātrāk ir tā kā mazliet bail, daļa arī taupa degvielu un viņi uz tiem 120 varbūt arī brauktu, pat ja tur drīkstētu kaut 160 km/h. Protams, būtu arī daļa entuziastu, kam būtu gan 20+, gan 30+... Tas tā, vispārīgi.

Par radariem cits stāsts. Uz ceļa P80 (Tīnūži - Koknese) nu jau ir 2 radari gauži mistiskās vietās (skaistos mezglos, kur neredzu nekādas problēmas). Tur abos gadījumos atļautais ātrums ir 90 km/h, bet tauta parasti nomet līdz 80 kā minimums, nereti pat līdz 70. Pirmais nomet, pārējie velk līdzi, jo nav īstā vieta apdzīšanai. Tad nu vēl vismaz kādu kilometru, ja ne divus šitais vilciens nebūt nepaātrinās, lai gan radars jau sen aiz muguras. Pēc tam sākas masveidīga apdzīšana un neviļus rodas jautājums par to satiksmes drošību, ko mēs ŠĀDĀ vietā iegūstam... Un vēl, kā likums, niknie apdzinēji, kas pirms tam ir apdzinuši, pēc radara kādu laiku velkas kā izrūnīti. Tu nodzen un pēc 5 min atkal dūša apdzīt. Apdzen un nākošajā radarā vecais stāsts...

Man citādāka pieredze. Braucām darba darīšanās. Šoferis bija no ašajiem un arī brauca ne gluži ar atļauto, bet faktiski liela daļa somu gāja garām. Pārsniedza un kā vēl pārsniedza, vien pie radariem nometa tempu.

Ko Tu ar to gribi pateikt? Ceļus projektēt vēlies uzticēt elektriķiem-bezdarbniekiem vai kā? Citādi nekā ekskluzīva es tur neredzu. Somu tipa aplis.

Nesen tak teici, ka nākotnē skatīsies uz 1,2 TSI (ar 115 ZS, ja nemaldos), jo ar esošo pašvaki...

Cik tad % no vidusmēra autiņiem (neskaitot lielos meršus, bmw u.c. līdzīgus) tad maz pieejami ar tiem lielajiem motoriem? Objektīva statistika būtu, ja būtu pieejami gan tādi, gan tādi, tad arī redzētu, cik liela daļa kuru kategoriju izvēlas. Pašreizējā situācijā, kad jāizvēlas starp 1.0, 1.2 un 1.4, nekādas baisās izvēles nav, kas būtu kategorijā "virs 1,4"...