Interesanti, ka slavē skaņas izolāciju. Man no visiem auto tieši Tiguan liekas skaļa konservbundža, lai arī ir jaunākais un vismazāk brauktais.
Kuras paaudzes Tiguan? Salīdzinot ar citiem tā izmēra krosoveriem, vai to pašu Golfu, Tiguan man likās labi nostrādāts.. Ja nu vienīgi ziemas riepas ar raupjāku protektoru dzird cauri.
Piekrītu, ja pārsvarā brauktu pa labām šosejām no Dobeles uz Rīgu, droši vien daudz kas no tā nebūtu jāmaina, bet regulāri izbraucot pa sliktiem un nesaudzīgiem ceļiem mežā, vai meklējot foreļupes un citas copes vietas, arī ilgāku laiku pabraucot pa akmeņainiem kalnu ceļiem ārzemēs, un, protams regulāri šķērsojot VEF tiltu 😁, tāds rezultāts man šķiet likumsakarīgs un nekas negaidīts. Super saudzīgi nebraucu. Plus tās detaļas nomainīt nav nekas dārgs un sarežģīts.
Tūdaļ būs 10 gadi, kopš VW Tiguan izbrauca no salona - 2016. gads, 1. paaudze, 1.4 TSI 125 ZS, manuālā pārnesumkārba, priekšpiedziņa. Ir paveikti 230 000 kilometri. Tehniski nav pievīlis, bet šādi tādi sīkumi ir. Savā laikā šāds auto maksāja ap 23 000 EUR. Ražots Volfsburgā, Vācijā.
Šo gadu laikā ir mainītas stabilizatoru atsaites, aizmugurējie amortizatori, visas atsperes, priekšējo plauktu aizmugurējās bukses, priekšējo amortizatoru atbalsta gultņi. Tad vēl divas reizes bremžu diski, trīs reizes bremžu uzlikas - drīzumā priekšā būs jāmaina diski+uzlikas. Elektriskā stāvbremze nav pievīlusi. Pāris reizes mainīju priekšējās lampas (halogēnās), un vienreiz arī numura apgaismojuma lampiņas. Ā, vienreiz mainīts akumulators. Eļļas maiņas intervāli pārsvarā long-life: sākotnēji 20+ tūkstoši km vai reizi gadā, bet pēdējos piecus gadus 10-15 tūkstoši km vai reizi gadā. Sveces mainītas 3 reizes. Eļļa pārsvarā Castrol, ir bijušas arī Mannol un Total, bet tagad Shell eļļa.
Remonti līdz šim nav bijuši čakarīgi. Patīk, ka ir plaša detaļu pieejamība - sākot no pilnīga budžeta līdz dārgajam galam. Plus VW modeļu unifikācijas dēļ dažādos modeļos pārsvarā izmanto vienas detaļas.
Būtiskākie defekti: rūsa uz virsbūves.. arī apakša ir aprūsējusi, bet ne tik traki, kā varētu domāt. Trakāk ir pie aizmugurējo durvju rokturiem (VW slimība) un vietas uz motora pārsega, tad vēl šoziem izlūza aizmugures logu tīrītāja svira (nav nekas traks), sāk atteikties multimediju sistēmas skārienjutīgais ekrāns - vienā stūrī spiežas ar grūtībām. Ik pa laikam neprecīzus norādījumus dod viens no salona temperatūras sensoriem, tādējādi klimata kontrole darbojas nestabili, piemēram, piepeši sāk pūst mega aukstu gaisu, bet tas viegli novēršams. Tuvākajā laikā būs jāmaina zobsiksna un ar to saistītie pričindāļi.
Kopumā automobili vērtēju kā uzticamu. Lielas galvassāpes nav bijušas un arī iepriekš uzskaitītās detaļas bija jāmaina galvenokārt paša braukšanas stila un apvidus dēļ. 20 cm klīrenss arī priekšpiedziņas versijā ir pietiekošs, lai ar labām riepām droši justos dziļākā sniegā vai dubļainos ceļos un bezceļos.
Jo īpaši mūsdienu standartiem minimāla komplektācija - auduma beņķi, manuālā pārnesumkārba, bet ir apsildāmie krēsli, automātiskā klimata kontrole, kruīza kontrole, lietus sensors, parkošanās sensori, multimediju sistēma ar bluetooth, el. regulējami un apsildāmi spoguļi, ādas multistūre, parkošanās asistents (ļoti ērta funkcija). Degvielas patēriņš ārpus pilsētas ap 6 litri/100 km, pilsētā 7-8. Izmantoju tikai 98. benzīnu.
Patīk, ka ir laba skaņas izolācija salonā, ir daudz vietas pasažieriem arī aizmugurējā rindā, bet gribētos lielāku bagāžnieku. Mazais dzinējs nav super dinamisks, bet tam patīk, ja to iegriež augstos apgriezienos - tad arī var kaut ko uzskriet. Tai pašā laikā nav baigi jāgāzē, lai mierīgi brauktu ikdienā.
Bieži braucot pa Tallinas šoseju posmā no Saulkrastiem uz Rīgu kravinieki regulāri ilgstoši stāv autobusa pieturās. Mana versija, ka pēc tahogrāfa ir jātaisa pauze. Ja tā, tad visai dīvains domu gājiens, ņemot vērā to, ka šajā posmā ir daudz drošu un brīvu stāvvietu (tostarp bezmaksas), kur to darīt.Varbūt kāds kravas šoferu amata brālis te var pakomentēt par to?
Vispirms jau uzpūst kādu no atmiekšķētājiem - to pašu WD40 vai ko citu, un tad jau standarts ir triecienpistole vai gara svira. Nu ja riktīgi ciet, tad karsēšana - sanāk uzkarsēt iestrēgušo vietu, un tad pagaidīt līdz atdziest - iekšējais un ārējais metāls saraujas, līdz ar to arī rūsas sasaiste atlec vaļā. Bet te droši vien pieredzes dažādas.
Un, ja kāda kustība ir, bet ir bažas to skrūvi noraut, tad ļoti minimāli atlaist vaļā - tad atkal pievilkt - un tā turpināt, kamēr vairāk padodas.
Xpeng G6 un G9 ražo Austrijā, tajā pašā rūpnīcā, kur ražo Geļikus, kā arī ir sadarbība ar VW. Dizaina ziņā, protams, var saskatīt līdzības un elementus no daudziem citiem tirgū esošajiem modeļiem, bet kopā sastellēts solīdi un rodas augstvērtīgs iespaids. Šis aparāts laikam maksā no 43 līdz 54 tūkstošiem, atkarībā no versijas - divu veidu baterijas, trīs dažādas jaudas (250-486 ZS) un RWD vai AWD.
Auto ir komfortabls, brauc pārliecinoši - vairāk orientēts uz komfortu, bet vidējā jaudas versija (296 ZS) tīri veikli skrien arī uz priekšu. Laba skaņas izolācija, daudz ekstru. Funkciju vadība caur skārienjutīgu ekrānu un pāris slēdžiem uz stūres - beigu beigās ar stūri var kontrolēt plašu funkciju klāstu, tikai tas jāapgūst. Pozitīvi, ka drošības asistenti izdara savu darbu pārliecinoši, neuzbāzīgi un bez liekas skanēšanas - citiem automobiļiem no Ķīnas tie ir pārlieku skaļi un disciplinēti. Xpengā tā nav - forši.
Katrā ziņā, par šo ražotāju radās iespaids, ka vēriens inovācijās ir līdzīgs tam, kāds tas bija Maskam - ne velti salona atklāšanā bija apskatāms pat lidojoša automobiļa prototips. Auto liekas saprotams, patīkams un šajā cenas diapazonā nāk ar labu piedāvājumu. Šaubos, vai Eiropiešiem tā īsti ir ko likt priekšā. Bet tas lielākais mīnuss ir neziņa par kvalitāti ilgtermiņā, rezerves daļu un speciālistu pieejamību, kā arī straujāku vērtības kritumu.
Šāda veida plauktu bukses kā bildē? Nupat tādas mainīju Tiguanam. Tur tiešām nekas īpašs - trīs skrūves katrai buksei, viegli tikt klāt, nekas cits nav jājauc ārā. Vienīgi var būt čakars atskrūvēt, ja skrūves korodējušas. Bet pašas bukses arī neko daudz nemaksā.
Tesla Model X: aizmugures plaukta nomaiņa vienā pusē (ieskaitot detaļu) + eļļas maiņa abos motoros (reduktoros) = 400 EUR
Jāpiebilst, ka konkrētais auto ir ar 300 tūkstošu nobraukumu. Meistars teica, ka baterijas stāvoklis labāks, nekā daudziem auto ar 150 tūkstošu nobraukumu. To saista ar to, ka pārsvarā auto lādēts mājās, savukārt regulāra uzlāde ātrajās uzlādes stacijās viņu pieredzē būtiski samazina baterijas stāvokli.
Jā, protams. Bet situācijas ir dažādas, arī šeit, Balasta dambī, kur zīme ir brutāli aiz koka iekārta. Nu labi - idejiski tā tāpat ir dublējošā, jo 30 jau jāievēro iepriekš, nogriežoies no Vanšu tilta. Bet ir pietiekoši daudzas situācijas, kur arī cilvēkam ir jāšaubās gan par to, kā veikt manevru, gan par satiksmes organizētāju kompetenci.
Vēl arī Rīgā stoplīnijas pie krustojumiem vairumā ir novilktas tā, ka apstājoties pie tām luksoforu galīgi nevar redzēt. Citās pilsētās šādas vainas kaut kā nav redzētas.
ZZZZ rakstīja: KāDs, iAuto piemēram, var nobraukt pa to Balasta dambi un pavērot, tās gudrās auto sistēmas dzīvē, piefiksē to 30 neredzamo/slēpto, pēc GOSTA? uzlikto zīmi vai nē?
Nogriežoties no Raņķa dambja, auto zīmi atpazīst labi. No Vanšu tilta puses ir divas zīmes - pirmā ir uzreiz nogriežoties no tilta, otrā ir paslēpta aiz koka pie nākamā pagrieziena, kur ir iebrauktuve pie Saules akmens. Ne pirmo, ne otro automašīna neatpazina - pamēģināju 2x.
Regulāri sanāk braukt rajonā starp Brīvības un Valdemāra ielām, un gribas teikt, ka 30 km/h zona tajās vietās ir atbilstoša, jo diezgan bieži manīti negadījumi ar notriektiem gājējiem u.c. situācijas. Turklāt ņemot vērā Tallinas, Briāna un Miera ielu specifiku, nav nekāds lielais zaudējums laika izteiksmē, braucot lēnāk tajos pāris kvartālos.
Šajā situācijā mani drīzāk neapmierina tas, ka zīmes par ātruma ierobežojuma zonu ir izkārtas pa perimetru, ņemot vērā, ka šī zona ir tik liela. Manuprāt labāk strādātu un godīgāk pret autovadītājiem būtu atgādināt, ka ir 30 km/h ierobežojums. Tas pats kāzuss ar koplietošanas auto - ja paņem auto, kas novietots šajā zonā, bet nekad neesi iebraucis šajā zonā, kā vari zināt, ka jābrauc uz 30..?
Modeļa prezentācijas pasākumā Renault pārstāvju apgalvojums, ka Rafale konkurēs ar Audi, Volvo un Lexus modeļiem, izraisīja smīnu. Taču tagad gribu apgalvot, ka Rafale tiešām var būt alternatīva premium segmenta modeļiem. Turklāt tur, kur ir Rafale cenas griesti, tur būs šo marku plikākās versijas. Otrreizējā tirgū gan pieprasītākas būs premium markas. Apskatījos datus par auto modeļu vērtības kritumu Vācijā – tur Renault būtiski nezaudē iepriekšminēto marku konkurentiem.
Priekšējais panelis iekārtots uz mata kā Espace modelī, arī jaunajā Scenic tas atšķiras vien minimāli. Varbūt pietrūkst individualitātes, taču no otras puses šis iekārtojums ir ergonomisks, ikdienā ērti lietojams. Rafale uz abu fona izceļas ar izsmalcinātākiem apdares materiāliem. Runājot par drošības un komforta tehnoloģijām – pieejams ir itin viss, vien cik par to jāmaksā. Lētākā Techno versija (40 890 EUR) būs apdalīta gan apdarē, gan tehnoloģiju klāstā, nākamā aprīkojuma versija Esprit Alpine maksā par 4 tūkstošiem vairāk, bet tāpat daudz kas būs jāpiepērk klāt. Līdz ar to par labi nopakotu Rafale (200 Zs versijā) būs jāatstāj ap 50 000 EUR. Savukārt 300 Zs versijas cena būšot ap 53 000 EUR. Labā ziņa ir tā, ka asistenti darbojas precīzi un neuzbāzīgi, arī Google platformā bāzētā multimediju sistēma šobrīd ir starp labākajām auto ražotāju vidū. Tā ir intuitīva un ātrdarbīga. Uzmanības vērta ekstra ir 4Control jeb aizmugurējo riteņu piestūrēšana. Tā lielo Rafale pilsētā padara supermanevrētspējīgu – sajūta, kā Renault Clio vai Peugeot 208. Pirmajā brīdī gan jāpierod, ka auto mazā ātrumā stūrējas nedaudz līdzīgi kā kombains.
Pirms 5-10 gadiem šķita, ka Renault ražo tīri labas mašīnas, bet mūžīgi bija kāds sīkums, kas kopējo iespaidu pabojāja - vai savdabīga tehnoloģija, vai trūkums ergonomikā, vai arī jaunā auto izmantoti slēdži, kas sastopami 20 gadus vecā auto u.tml. Tāda sajūta, ka auto nav līdz galam nostrādāts. Bet, runājot par pēdējo paaudžu modeļiem, ir redzams, ka Renault ir būtiski uzlabojuši savus produktus. Līdz ar to tagad izteikti trūkumi ir jāmeklē ar uguni. Īpaši jau runājot par markas flagmani Rafale. Vai tādus atradu? Joprojām neesmu drošs.
Liekas, ka lielākais trūkums šim modelim ir sadzīvošana ar cilvēku aizspriedumiem pret Renault marku. Arī man pirmais iespaids bija tāds - pat ne vērsts konkrēti pret Rafale modeli, bet pret Renault principiem jaunu modeļu ieviešanā. Kārtējo reizi jauns modeļa nosaukums, kuru pēc pieciem gadiem jau būsim aizmirsuši. Pilnīgi jauna dizaina valoda, kuru viegli sajaukt ar citiem franču auto ražotājiem. Kāds tur vēl flagmanis? Droši vien paliks kādā dziļā vēstures stūrī. Taču, iepazīstoties ar šo auto tā pamatīgāk, tas man arvien vairāk ir iepaticies. Ja šobrīd būtu jāiegādājas auto par 50 tūkstošiem, Rafale noteikti būtu viens no kandidātiem.
Auto lieliski izskatās, SUV liftbeks ir sanācis ļoti proporcionāls (ne kā Arkana, kas izskatās saspiests), un tas ir arī praktisks. Arī lielizmēra industriālo putekļusūcēju bez problēmām aizmugurē izdevās ievietot. Ne velti - Rafale jau iekāpis D jeb lielo SUV segmentā, tāpēc arī 630-1910 litru bagāžas telpa nav nekāds brīnums. Telpas daudzums salonā atgādina Škoda Enyaq iV kupeju. Patiesībā arī gaitas īpašības līdzīgas - auto orientēts uz komfortu, taču tai pašā laikā savākts. Azartiskas gaitas cienītājiem ar Rafale gan nebūs īsti pa ceļam - ja nu vienīgi gaidāmajā 300 Zs lādējamā hibrīda versijā arī piekare būs stingrāk regulēta.
Bija iespēja izbraukt ar KIA Sportage plug-in hibrīdu šerpākajā GTLine TX komplektācijā, kas maksā ap 50 tūkstošiem (tagad ar atlaidi ap 46 tūkstošiem). 245 Zs, 13.8 kWh baterija un pilnpiedziņa. Rīga - Ventspils - Rīga ar 5.5 l/100 km.
Jāsaka, ka ļoti solīds vāģis braukšanas un komforta ziņā, arī ietilpīgs. Patika labāk, kā jaunais Tiguan. Ir divi braukšanas režīmi ECO un Sport. Jauda pilnībā pietika arī pirmajā režīmā, kamēr Sport režīmā auto kļuva jūtami asāks. Taču kopumā auto orientēts uz komfortu. Tam ir arī trīs bezceļu režīmi - smiltis, sniegs un dubļi. Protams, apzināti bezceļos šādu labāk nesūtīt, bet ja nu gadās, tad iespējas ir.
Multimediju sistēma - labs izkārtojums un intuitīva saskarne, bet priekš mūsdienām lēndarbīga, reizēm arī ilgāk uzkarās. Ir skārienjutīgā josla klimata vadībai/funkciju īsceļiem. Labāk šādi, nekā visu vadīt ekrānā, taču joprojām šķiet, ka fiziskas pogas ir labāks risinājums.
Auto nopakots ar visādām drošības funkcijām, taču trūkums, ka brīdinājumiem mēdz būt uzbāzīgas skaņas. Labi, ka ne tik traki, kā Hyundai. Var atslēgt, bet tas jādara katru reizi pirms braukšanas. Labas matricu gaismas - varbūt ne labākās tirgū, bet strādā teicami - labi izgaismo ceļu un nežilbina pretimbraucējus. Prasītos, lai izgaismojums būtu sadalīts vēl smalkākos sektoros. Apsildāmie beņķi priekšā un aizmugurē, priekšā arī ventilējami.
Harman Kardon audiosistēma - skaņēja labi, bet tai pašā laikā tās pašas firmas audiosistēma iekš Renault Captur skanēja par kārtu labāk.
Pieķēru sevi pie domas, ka 208 sev labprāt ņemtu kā ikdienas auto, jo, tas azartiski brauc un tai pašā laikā ir komfortabls, ir pietiekoši daudz vietas (salonā, ne bagāžniekā), ir labi aprīkots un labi izskatās. No visas testa brauciena plejādes, 208 radīja visvairāk emociju un iespaidu kā par driver's car. Tas droši vien arī tāpēc, ka Peugeot 208 spējis saglabāt mūsdienām mazu svaru, kas ir no 1 līdz 1.2 tonnām atkarībā no versijas, un ap 1.5 tonnām elektriskā 208 gadījumā.
Ar sintētiska stūrēšana biju domājis to, ka stūrējot pietrūkst sajūtas/informācijas par to, ko riteņi dara - tāda fly by wire vai datora simulatora sajūta. Nu nav tā, ka pavisam traki, un droši vien var pierast, bet tā nedabīgi un neprecīzi, īpaši, ja uzreiz salīdzina ar 13 citiem auto. Pieļauju, ka elektriskais stūres pastiprinātājs pārāk 'jaucas iekšā'.
KGM jeb Ssang Yong pārsvarā asociējas ar dīvaina paskata automobiļiem. Izņēmums arī nav Torres, ar kuru jau iepazināmies pagājušajā gadā. Šogad testa parkā elektriskā versija jeb Torres EVX. Ārējais dizains ir īpatnējs un uz pārējo auto fona liekas mazliet dīvains, daudz stūrainu formu. Bet no otras puses, veidota tāda kārtīga apvidus auto noskaņa. Apvidus spējas Torres teicami pierādīja pagājušajā rudenī, bet EVX dubļos netiks dzīts, jo elektriskā versija dabūjama tikai ar priekšpiedziņu.
KGM jau no nesenajiem Ssang Yong laikiem izdodas izveidot ļoti patīkamus interjerus - starp sestdien izmēģinātajiem auto Torres EVX manuprāt bija viens no gaumīgākajiem. Baltas krāsas apdare mijās ar zilpelēku, viss kvalitatīvi nostrādāts un sēdēšana ērta gan priekšā, gan aizmugurē. Lai gan infosistēma kopumā ir saprotami nostrādāta, klimata kontroles vadība caur ekrānu gan nav ērta. Arī korejiešu 'slimība' (arī Hyundai un KIA modeļos) par it visu brīdināt ar kaitinošiem signāliem.
Torres EVX aprīkots ar 207 Zs elektromotoru un 73.4 kWh bateriju. Ražotājs sola 462 km ar vienu uzlādi. Nepilnu 2 tonnu smagais auto skrien diezgan žigli, bet prasītos precīzāka stūrēšana - tā liekas diezgan sintētiska. Bet visādi citādi iespaids ļoti labs. Cena no 39 990 EUR, bet maksimālā komplektācijā ap 45 000.
Iekš Flightradar var redzēt, ka ik pa pāris dienām Krievijas, Baltkrievijas pierobeža un Kēnigsberga tiek novērota. Šodien vien 3 lidmašīnas ap Kēnigsbergu un viena Somijā.
Krokodils rakstīja: B7 paseratī ir ietaupīts pat uz iduvidualajām durvju aizslēgšanas pogām(varbūt arī citos) nezinu, uz pārgudrajām vācu markām baigi neskatos= esot jāiet bortdatora settingos un tur kaut kur ir jabūt, ka var pie centrālās atslēgu opcijām izvēlēties aizslēgt tikai vadītaja durvis vai aizslēgt visas. (kas ir galīgi neloģiski ja katrai durvij nav sava aizslēdzamā poga, bet nu labi...)
Esot jaizvēlas aizslēgt visas.
Izvēloties aizslēgt visas, pagriežot manuāli ar atslēgu durvīs būtu jaizslēdzas visām durvīm ciet.
Vaļā slēgt varot tikai šofera durvis, bet pārējās ar rociņām pa vienai durvij taisi vaļā ar rokturi no iekšas.
Vāciešu autobūvju inženierijas pārgudrības... 😉
Šis uzstādījums borta datorā VW modeļiem ir par atslēgšanu, nevis aizslēgšanu. Var izvēlēties, vai uzreiz atslēgs visas durvis vai tikai šofera. Ja izvēlēts pēdējais režīms, tad ar pulti viens pogas spiediens atver šofera durvis, divi - visas durvis. Neesmu mēģinājis, kā ir ar fizisko atslēgu šajā režīmā - vai atslēdz tikai šofera, vai visas. Bet nu tur tad principam jābūt tādam pašam, ka jāslēdz vaļā divas reizes.
Konuss
Litri: 1553, Līmenis: 1
Reģ. datums: 10.02.2015
24.03.2026 21:26
Bradypus rakstīja:
Interesanti, ka slavē skaņas izolāciju. Man no visiem auto tieši Tiguan liekas skaļa konservbundža, lai arī ir jaunākais un vismazāk brauktais.
Kuras paaudzes Tiguan? Salīdzinot ar citiem tā izmēra krosoveriem, vai to pašu Golfu, Tiguan man likās labi nostrādāts.. Ja nu vienīgi ziemas riepas ar raupjāku protektoru dzird cauri.