Pēc maniem novērojumiem - Lilastes pieturā un aiz Gaujas tilta (Ādažu pusē) ir regulāri. Vēl ik pa laikam ir izbraucot no Baltezera Rīgas virzienā. 

Bieži braucot pa Tallinas šoseju posmā no Saulkrastiem uz Rīgu kravinieki regulāri ilgstoši stāv autobusa pieturās. Mana versija, ka pēc tahogrāfa ir jātaisa pauze. Ja tā, tad visai dīvains domu gājiens, ņemot vērā to, ka šajā posmā ir daudz drošu un brīvu stāvvietu (tostarp bezmaksas), kur to darīt.Varbūt kāds kravas šoferu amata brālis te var pakomentēt par to?  

Vispirms jau uzpūst kādu no atmiekšķētājiem - to pašu WD40 vai ko citu, un tad jau standarts ir triecienpistole vai gara svira. Nu ja riktīgi ciet, tad karsēšana - sanāk uzkarsēt iestrēgušo vietu, un tad pagaidīt līdz atdziest - iekšējais un ārējais metāls saraujas, līdz ar to arī rūsas sasaiste atlec vaļā. Bet te droši vien pieredzes dažādas.

Un, ja kāda kustība ir, bet ir bažas to skrūvi noraut, tad ļoti minimāli atlaist vaļā - tad atkal pievilkt - un tā turpināt, kamēr vairāk padodas.  

Izbraucu īsā braucienā ar G6 modeli. 

Xpeng G6 un G9 ražo Austrijā, tajā pašā rūpnīcā, kur ražo Geļikus, kā arī ir sadarbība ar VW.  Dizaina ziņā, protams, var saskatīt līdzības un elementus no daudziem citiem tirgū esošajiem modeļiem, bet kopā sastellēts solīdi un rodas augstvērtīgs iespaids. Šis aparāts laikam maksā no 43 līdz 54 tūkstošiem, atkarībā no versijas - divu veidu baterijas, trīs dažādas jaudas (250-486 ZS) un RWD vai AWD. 

Auto ir komfortabls, brauc pārliecinoši - vairāk orientēts uz komfortu, bet vidējā jaudas versija (296 ZS) tīri veikli skrien arī uz priekšu. Laba skaņas izolācija, daudz ekstru. Funkciju vadība caur skārienjutīgu ekrānu un pāris slēdžiem uz stūres - beigu beigās ar stūri var kontrolēt plašu funkciju klāstu, tikai tas jāapgūst. Pozitīvi, ka drošības asistenti izdara savu darbu pārliecinoši, neuzbāzīgi un bez liekas skanēšanas - citiem automobiļiem no Ķīnas tie ir pārlieku skaļi un disciplinēti. Xpengā tā nav - forši. 

Katrā ziņā, par šo ražotāju radās iespaids, ka vēriens inovācijās ir līdzīgs tam, kāds tas bija Maskam - ne velti salona atklāšanā bija apskatāms pat lidojoša automobiļa prototips. Auto liekas saprotams, patīkams un šajā cenas diapazonā nāk ar labu piedāvājumu. Šaubos, vai Eiropiešiem tā īsti ir ko likt priekšā. Bet tas lielākais mīnuss ir neziņa par kvalitāti ilgtermiņā, rezerves daļu un speciālistu pieejamību, kā arī straujāku vērtības kritumu. 

Šāda veida plauktu bukses kā bildē? Nupat tādas mainīju Tiguanam. Tur tiešām nekas īpašs - trīs skrūves katrai buksei, viegli tikt klāt, nekas cits nav jājauc ārā. Vienīgi var būt čakars atskrūvēt, ja skrūves korodējušas. Bet pašas bukses arī neko daudz nemaksā. 

Jāpiebilst, ka konkrētais auto ir ar 300 tūkstošu nobraukumu. Meistars teica, ka baterijas stāvoklis labāks, nekā daudziem auto ar 150 tūkstošu nobraukumu. To saista ar to, ka pārsvarā auto lādēts mājās, savukārt regulāra uzlāde ātrajās uzlādes stacijās viņu pieredzē būtiski samazina baterijas stāvokli. 

Tesla Model X: aizmugures plaukta nomaiņa vienā pusē (ieskaitot detaļu) + eļļas maiņa abos motoros (reduktoros) = 400 EUR

Jā, protams. Bet situācijas ir dažādas, arī šeit, Balasta dambī, kur zīme ir brutāli aiz koka iekārta. Nu labi - idejiski tā tāpat ir dublējošā, jo 30 jau jāievēro iepriekš, nogriežoies no Vanšu tilta. Bet ir pietiekoši daudzas situācijas, kur arī cilvēkam ir jāšaubās gan par to, kā veikt manevru, gan par satiksmes organizētāju kompetenci. 

Vēl arī Rīgā stoplīnijas pie krustojumiem vairumā ir novilktas tā, ka apstājoties pie tām luksoforu galīgi nevar redzēt. Citās pilsētās šādas vainas kaut kā nav redzētas.

Nogriežoties no Raņķa dambja, auto zīmi atpazīst labi. No Vanšu tilta puses ir divas zīmes - pirmā ir uzreiz nogriežoties no tilta, otrā ir paslēpta aiz koka pie nākamā pagrieziena, kur ir iebrauktuve pie Saules akmens. Ne pirmo, ne otro automašīna neatpazina - pamēģināju 2x.

Regulāri sanāk braukt rajonā starp Brīvības un Valdemāra ielām, un gribas teikt, ka 30 km/h zona tajās vietās ir atbilstoša, jo diezgan bieži manīti negadījumi ar notriektiem gājējiem u.c. situācijas. Turklāt ņemot vērā Tallinas, Briāna un Miera ielu specifiku, nav nekāds lielais zaudējums laika izteiksmē, braucot lēnāk tajos pāris kvartālos.  

Šajā situācijā mani drīzāk neapmierina tas, ka zīmes par ātruma ierobežojuma zonu ir izkārtas pa perimetru, ņemot vērā, ka šī zona ir tik liela. Manuprāt labāk strādātu un godīgāk pret autovadītājiem būtu atgādināt, ka ir 30 km/h  ierobežojums. Tas pats kāzuss ar koplietošanas auto - ja paņem auto, kas novietots šajā zonā, bet nekad neesi iebraucis šajā zonā, kā vari zināt, ka jābrauc uz 30..?

Labprāt 23.-24. janvārī.

Fairy baigās putas nesataisa?

Modeļa prezentācijas pasākumā Renault pārstāvju apgalvojums, ka Rafale konkurēs ar Audi, Volvo un Lexus modeļiem, izraisīja smīnu. Taču tagad gribu apgalvot, ka Rafale tiešām var būt alternatīva premium segmenta modeļiem. Turklāt tur, kur ir Rafale cenas griesti, tur būs šo marku plikākās versijas. Otrreizējā tirgū gan pieprasītākas būs premium markas. Apskatījos datus par auto modeļu vērtības kritumu Vācijā – tur Renault būtiski nezaudē iepriekšminēto marku konkurentiem.

Priekšējais panelis iekārtots uz mata kā Espace modelī, arī jaunajā Scenic tas atšķiras vien minimāli. Varbūt pietrūkst individualitātes, taču no otras puses šis iekārtojums ir ergonomisks, ikdienā ērti lietojams. Rafale uz abu fona izceļas ar izsmalcinātākiem apdares materiāliem. Runājot par drošības un komforta tehnoloģijām – pieejams ir itin viss, vien cik par to jāmaksā. Lētākā Techno versija (40 890 EUR) būs apdalīta gan apdarē, gan tehnoloģiju klāstā, nākamā aprīkojuma versija Esprit Alpine maksā par 4 tūkstošiem vairāk, bet tāpat daudz kas būs jāpiepērk klāt. Līdz ar to par labi nopakotu Rafale (200 Zs versijā) būs jāatstāj ap 50 000 EUR. Savukārt 300 Zs versijas cena būšot ap 53 000 EUR. Labā ziņa ir tā, ka asistenti darbojas precīzi un neuzbāzīgi, arī Google platformā bāzētā multimediju sistēma šobrīd ir starp labākajām auto ražotāju vidū. Tā ir intuitīva un ātrdarbīga. Uzmanības vērta ekstra ir 4Control jeb aizmugurējo riteņu piestūrēšana. Tā lielo Rafale pilsētā padara supermanevrētspējīgu – sajūta, kā Renault Clio vai Peugeot 208. Pirmajā brīdī gan jāpierod, ka auto mazā ātrumā stūrējas nedaudz līdzīgi kā kombains.

Pirms 5-10 gadiem šķita, ka Renault ražo tīri labas mašīnas, bet mūžīgi bija kāds sīkums, kas kopējo iespaidu pabojāja - vai savdabīga tehnoloģija, vai trūkums ergonomikā, vai arī jaunā auto izmantoti slēdži, kas sastopami 20 gadus vecā auto u.tml. Tāda sajūta, ka auto nav līdz galam nostrādāts. Bet, runājot par pēdējo paaudžu modeļiem, ir redzams, ka Renault ir būtiski uzlabojuši savus produktus. Līdz ar to tagad izteikti trūkumi ir jāmeklē ar uguni. Īpaši jau runājot par markas flagmani Rafale. Vai tādus atradu? Joprojām neesmu drošs.

Liekas, ka lielākais trūkums šim modelim ir sadzīvošana ar cilvēku aizspriedumiem pret Renault marku. Arī man pirmais iespaids bija tāds - pat ne vērsts konkrēti pret Rafale modeli, bet pret Renault principiem jaunu modeļu ieviešanā. Kārtējo reizi jauns modeļa nosaukums, kuru pēc pieciem gadiem jau būsim aizmirsuši. Pilnīgi jauna dizaina valoda, kuru viegli sajaukt ar citiem franču auto ražotājiem. Kāds tur vēl flagmanis? Droši vien paliks kādā dziļā vēstures stūrī. Taču, iepazīstoties ar šo auto tā pamatīgāk, tas man arvien vairāk ir iepaticies. Ja šobrīd būtu jāiegādājas auto par 50 tūkstošiem, Rafale noteikti būtu viens no kandidātiem.

Auto lieliski izskatās, SUV liftbeks ir sanācis ļoti proporcionāls (ne kā Arkana, kas izskatās saspiests), un tas ir arī praktisks. Arī lielizmēra industriālo putekļusūcēju bez problēmām aizmugurē izdevās ievietot. Ne velti - Rafale jau iekāpis D jeb lielo SUV segmentā, tāpēc arī 630-1910 litru bagāžas telpa nav nekāds brīnums. Telpas daudzums salonā atgādina Škoda Enyaq iV kupeju. Patiesībā arī gaitas īpašības līdzīgas - auto orientēts uz komfortu, taču tai pašā laikā savākts. Azartiskas gaitas cienītājiem ar Rafale gan nebūs īsti pa ceļam - ja nu vienīgi gaidāmajā 300 Zs lādējamā hibrīda versijā arī piekare būs stingrāk regulēta.

Bija iespēja izbraukt ar KIA Sportage plug-in hibrīdu šerpākajā GTLine TX komplektācijā, kas maksā ap 50 tūkstošiem (tagad ar atlaidi ap 46 tūkstošiem). 245 Zs, 13.8 kWh baterija un pilnpiedziņa. Rīga - Ventspils - Rīga ar 5.5 l/100 km.

Jāsaka, ka ļoti solīds vāģis braukšanas un komforta ziņā, arī ietilpīgs. Patika labāk, kā jaunais Tiguan. Ir divi braukšanas režīmi ECO un Sport. Jauda pilnībā pietika arī pirmajā režīmā, kamēr Sport režīmā auto kļuva jūtami asāks. Taču kopumā auto orientēts uz komfortu. Tam ir arī trīs bezceļu režīmi - smiltis, sniegs un dubļi. Protams, apzināti bezceļos šādu labāk nesūtīt, bet ja nu gadās, tad iespējas ir. 

Multimediju sistēma  - labs izkārtojums un intuitīva saskarne, bet priekš mūsdienām lēndarbīga, reizēm arī ilgāk uzkarās. Ir skārienjutīgā josla klimata vadībai/funkciju īsceļiem. Labāk šādi, nekā visu vadīt ekrānā, taču joprojām šķiet, ka fiziskas pogas ir labāks risinājums.  

Auto nopakots ar visādām drošības funkcijām, taču trūkums, ka brīdinājumiem mēdz būt uzbāzīgas skaņas. Labi, ka ne tik traki, kā Hyundai. Var atslēgt, bet tas jādara katru reizi pirms braukšanas. Labas matricu gaismas - varbūt ne labākās tirgū, bet strādā teicami - labi izgaismo ceļu un nežilbina pretimbraucējus. Prasītos, lai izgaismojums būtu sadalīts vēl smalkākos sektoros. Apsildāmie beņķi priekšā un aizmugurē, priekšā arī ventilējami. 

Harman Kardon audiosistēma - skaņēja labi, bet tai pašā laikā tās pašas firmas audiosistēma iekš Renault Captur skanēja par kārtu labāk.

Pieķēru sevi pie domas, ka 208 sev labprāt ņemtu kā ikdienas auto, jo, tas azartiski brauc un tai pašā laikā ir komfortabls, ir pietiekoši daudz vietas (salonā, ne bagāžniekā), ir labi aprīkots un labi izskatās. No visas testa brauciena plejādes, 208 radīja visvairāk emociju un iespaidu kā par driver's car. Tas droši vien arī tāpēc, ka Peugeot 208 spējis saglabāt mūsdienām mazu svaru, kas ir no 1 līdz 1.2 tonnām atkarībā no versijas, un ap 1.5 tonnām elektriskā 208 gadījumā.

Ar sintētiska stūrēšana biju domājis to, ka stūrējot pietrūkst sajūtas/informācijas par to, ko riteņi dara - tāda fly by wire vai datora simulatora sajūta. Nu nav tā, ka pavisam traki, un droši vien var pierast, bet tā nedabīgi un neprecīzi, īpaši, ja uzreiz salīdzina ar 13 citiem auto. Pieļauju, ka elektriskais stūres pastiprinātājs pārāk 'jaucas iekšā'.

KGM jeb Ssang Yong pārsvarā asociējas ar dīvaina paskata automobiļiem. Izņēmums arī nav Torres, ar kuru jau iepazināmies pagājušajā gadā. Šogad testa parkā elektriskā versija jeb Torres EVX. Ārējais dizains ir īpatnējs un uz pārējo auto fona liekas mazliet dīvains, daudz stūrainu formu. Bet no otras puses, veidota tāda kārtīga apvidus auto noskaņa. Apvidus spējas Torres teicami pierādīja pagājušajā rudenī, bet EVX dubļos netiks dzīts, jo elektriskā versija dabūjama tikai ar priekšpiedziņu.  

KGM jau no nesenajiem Ssang Yong laikiem izdodas izveidot ļoti patīkamus interjerus - starp sestdien izmēģinātajiem auto Torres EVX manuprāt bija viens no gaumīgākajiem. Baltas krāsas apdare mijās ar zilpelēku, viss kvalitatīvi nostrādāts un sēdēšana ērta gan priekšā, gan aizmugurē. Lai gan infosistēma kopumā ir saprotami nostrādāta, klimata kontroles vadība caur ekrānu gan nav ērta. Arī korejiešu 'slimība' (arī Hyundai un KIA modeļos) par it visu brīdināt ar kaitinošiem signāliem. 

Torres EVX aprīkots ar 207 Zs elektromotoru un 73.4 kWh bateriju. Ražotājs sola 462 km ar vienu uzlādi. Nepilnu 2 tonnu smagais auto skrien diezgan žigli, bet prasītos precīzāka stūrēšana - tā liekas diezgan sintētiska. Bet visādi citādi iespaids ļoti labs.  Cena no 39 990 EUR, bet maksimālā komplektācijā ap 45 000.

Iekš Flightradar var redzēt, ka ik pa pāris dienām Krievijas, Baltkrievijas pierobeža un Kēnigsberga tiek novērota. Šodien vien 3 lidmašīnas ap Kēnigsbergu un viena Somijā. 

ibb.co/7pH72Xm

ibb.co/SXCXqPJ

ibb.co/Nm5ZnDL

Šis uzstādījums borta datorā VW modeļiem ir par atslēgšanu, nevis aizslēgšanu. Var izvēlēties, vai uzreiz atslēgs visas durvis vai tikai šofera. Ja izvēlēts pēdējais režīms, tad ar pulti viens pogas spiediens atver šofera durvis, divi - visas durvis. Neesmu mēģinājis, kā ir ar fizisko atslēgu šajā režīmā - vai atslēdz tikai šofera, vai visas. Bet nu tur tad principam jābūt tādam pašam, ka jāslēdz vaļā divas reizes.

VAG mašīnām viss laicīgi slēdzas iekšā, kad tumšs paliek. Ja vien nav uzlikti kaut kādi kreisie ledi, kur tad tā dienas gaismu padarīšana vairs nav automātiska.

99% gadījumu, kad kāds tumsā brauc pa priekšu bez nevienas ieslēgtas lampas aizmugurē bet ar dienas gaismām priekšā, būs kāds no Toyota modeļiem. Reizēm arī Hyundai/Kia ir redzēti, bet pārsvarā Toyota.

No tās paaudzes Astrām droši vien labāk ņemt modernizētās versijas, kas nāk no 2012. gada - izskatās, ka 8 tūkstošos var ielīst. Šāda vecuma auto svarīgi, kā tos lietojuši iepriekšējie saimnieki. 

Es droši vien tēmētu uz benzīnu - ar dīzeļiem šādā vecumā var sanākt liels čakars - DPF u.t.t.. No benzīna 1.4 Turbo ar 120 vai 140 Zs būs labas ikdienas braukšanai. Vēl arī 1.6. bez turbo (115 Zs) vai 160 un 170 Zs versijas var skatīties. Ātrumā neatradu, ka ļaudis runā par kādām izteiktām problēmām. Bet kādos Opel forumos varbūt var iegūt patiesāku ainu. Ja automāts, tad eļļas maiņa jāuzpasē. 

Sports Tourer nozīmē, ka tas ir universālis un būs lielāks bagāžnieks - 500 litri vai 1550 litri ar nogāztiem beņķiem. Hečbekam attiecīgi ir 370 litri un 1235 litri.

Braucu ar šo auto arī karstā, saulainā vasaras dienā. Jāsaka, ka jumta stikla tonējums tiešas saules gaismu un arī karstumu ļoti labi aizturēja un īsti nejutu vajadzību pēc kaut kā aizverama. Var jau būt, ka ilgstoši lietojot saskartos ar situāciju, kad pārklājs būtu nepieciešams, bet katrā ziņā saule netraucēja.

Cayenne S dzinēja/izplūdes skaņa aicināt aicina uzreiz doties ceļā un izmēģināt auto dinamiku. Ko tur pētīt nu jau 3 info ekrānus priekšējā panelī, iespējas ievietot bērnu sēdekli vai bagāžnieka tilpumu. Jābrauc. Lai gan ar iepriekšminēto viss ir kārtībā - liels auto, daudz vietas, labi sataisīts, saprotamas sistēmas un interfeisi. Nav īsti kur piesieties, ja pat maksā 170 tūkstošus. Ā, viens gan ir - vismaz vizuāli neredzēju t.s. sekretkas, ar kurām pieskrūvēti greznie diski. Ja tiešām nav kāds drošības risinājums, garnadži veikli var tikt pie dārgiem diskiem.  

Konkurence šī gada konkursā gan par premium, gan par sportiskākā auto balvu šim auto netrūkst. Par premium varētu dot nešauboties ( ja nu vien kādam neies pie sirds Golf GTI stila beņķu audums). Bet par sportiskāko gan negribētos kronēt. Jā, zosāda no četrlitrīgā V8 dzinēja skaņas un jaudas ir katru reizi, iespiežot pedāli grīdā, bet šī auto izmēri un svars neaicina doties uz trasi, kā to dara, piemēram, Audi SQ8 vai Hyundai Ioniq6.