Lietotāja "imzz" atbildes

Kaut kā neatceros, ka tur apgriezās "pakām", kaut vai tāpēc, ka auto bija daudz mazāk.

Es arī esmu elektroniķis ;) , vismaz viena no manām profesijām bija inženieris elektroniķis. Tikai pretestības vai sprieguma krituma aprēķini attiecas uz skolas fizikas līmeni, tur nav iesaistīta elektronika.

Tikai tā tava "labā mala" būs aizņemta, ko tad? Brīva apgriešanās pretējā virzienā, tūlīt ieņemot labo intensīvas satiksmes apstākļos iespējama tikai tad, ja satiksmi aiztur luksofors, kā visiem zināmajā apgriešanās vietā krastmalā pirms/aiz Akmens tilta.

Kā tad, kā tad. Pats universālākais pants: "(3) Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus." Parasti šādā situācijās pa lielo rādiusu braucošais ir "krutāks un izbraucot ieņem uzreiz tālāko joslu, tad nav problēmu. Dažās vietās pa mazo rādiusus braucošajam nekas cits neatliek, kā pagaidīt, kamēr krutākais aizvācas, jo viņiem ir tendence izlīst kādus pāris metru priekšā un aizsegt skatu.

"Totāls retinājums" nevar rasties tā vienkāršā iemesla dēļ, ka virzulim ejot uz leju, atveras ieplūdes vārsts/vārsti. Galvenā problēma, ja nav aizdedzes, bet ir degmaisījuma padeve, ir nesadegušais degmaisījums, kas piesārņo izplūdes traktu.

Interesanti, ja nestrādā aizdedze vienam cilindram, vai ir iespējams arī atslēgt dīzi tam pašam cilindram ? Tādā gadījumā nekam sliktam nevajadzētu notikt, iznāks "ekomotors" ar vienu atslēgtu cilindru.

Man ieinteresēja msh piemērs par sprieguma kritumu: "savulaik zināms elektroniķis izrēķināja ka B3 audī ar dzimtajiem 1,5 kvadrātiem līdz labajam lukturim - vads iet gar kreiso lanžeru un tālāk pāri priekšai - notiek tīri 1,2 voltu zudums dēļ vadu" ( 1.2V , tā par daudz ) Zinot vara īpatnējo pretestību , nav grūti aprēķināt sprieguma kritumu pēc oma likuma. Pie kam ir online kalkulatori, kas lielāko daļu darba veiks jūsu vietā. Tātad spuldzes jauda, piemēram, 100W, strāva būs: 100W/12V=8.33A, vada garums 2m, šķērsgriezums 1.5 mm2, pretestība 0.0224 omi , sprieguma kritums U=IR, 8.33*0.0224=0.186V, aptuveni 0.2 V, lietotais kalkulators owenduffy.net/calc/WireDcResistance.htm

Bija tāda leģendāra personība Lapinskis, kas PSRS laikos ar mūzikas ierakstiem noņēmās, tas esot teicis: "vai es bullis esmu, ka man no sarkanas krāsas jābaidās" ?

"Nekāds brīnums tas nav kad neskatās uz ceļa"-- Skatās dārgais, skatās. Kad es pieskāros tam metāla brīnumam ,ātrums bija kādi 10 km/st. Tagad esmu iegaumējis šo vietu un braucu pāri uz 3-5 km/st, bet "sēdinātajiem" jebkāds ātrums virs 0 būs par daudz.

tagad jau visur būs veloceliņi, būs tev labais pagrieziens pāri veloceliņam pie sarkanā.

"Tavs Priekšābraucējs" Cilvēki jau nebrauc pa pāriem, ja visi brauc ar saīsinātajām distancēm ( kā vācu divīzija caur Franciju kara beigās ), tad , pēc teorijas var vainot tikai "lokomotīvi", nevis vagonus. Tā jau tikai Vernona vienkāršotā teorija, ka ir tikai viens priekšā braucošais un viens aizmugurē ( kura drošībai jātop garantētai ) braucošais.

Kas nav nekāds joks. Vienīgā reize, kad esmu pieskāries ar auto ( klīrenss 180 ) apakšu kādam "objektam" bija viens no Spices stāvlaukuma "guļošajiem". Pieņemu, ka pats asfalts tajā vietā ir nedaudz augstāks, un metāla guļošais vēl pa virsu. Ja aplūko šo "guļošo tuvumā, var redzēt desmitiem skrāpējumu pēdu.

Distanci tomēr vēlams ievērot, jo var gadīties, "ka priekšā braucošajam" tik vien ir laika, lai veiktu manevru, un galīgi nav laika kaut kādiem signāliem. Vienreiz , braucot no Jūrmalas , jau krēslā, pa 2. joslu , redzēju , ka 3. joslā braucošie strauji iegriež 2.ajā , pēc tam atpakaļ 3.ajā. Piebraucis tuvāk, sapratu, kāpec tā notiek. 3.joslā stāvēja nosprādzis auto bez uguņiem un avārijas trijstūra. Nodomāju, hm. droši vien es arī neliktu avārijas trijstūri, ja ir 50% izredzes tikt nobrauktam ar to trijstūri rokās.

PSRS jau domāja par proletāriešiem arī: , kā sauca to auto ar pusi no Žiguļa motora, 2 cilindriem, pats auto bija tikpat garš , cik plats, tāda kā veļas mašīna uz riteņiem. Kamēr rakstīju atcerējos : "Oka.

aha. Rīgas mēram Rubikam bija , par piemēru,Tavrija. Bet strādniekam-kas kaiš aizbraukt ar električku ar visiem bērniem līdz Babītei, sovhoztehnikuma pļavā izklāt sedziņu un baudīt vasaru ? ;)

" Galvenais ir eiropeiskā mietpilsoņa apziņa, ka viņš brauc ar milzīgu baudu, bet pārējie idioti "mokās" ar Volvo, Mercedes, Bmw utt." Nezinu par eiropeiskiem mietpilsoņiem, bet vietējie mietpilsoņi ir tieši apsēsti ar "mazlietotiem" BMW , Audi un Mercedes. Sak, es kā īsts "vācu kungs" ( !!) baudu īstu Mersi vai Bembi, vai kā īsts zviedrs vai norvēģis Volvānu, nevis kā kaimiņš nīkulis, kurš kaut kādu Kiju nopērk. Bet kad Volvāna baudīšanā iestājas sīka disonanse, jo turpmāka auto baudīšana prasa dzinēja remontu tā uz 1500 EUR, tad turpina brauki ar pusdraņķīgu dzinēju, jo ņaudiņas ņau ;)

Tas nemaz nebija tik sen, 2015.gadā: Par ticamāko Garkalnes avārijas iemeslu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris Latvijas Radio nosauca distances neievērošanu aiz citas kravas automašīnas, jo Polijas kravas auto vadītājs nav spējis nobremzēt pirms riteņbraucēju grupas. Kā stāstīja Teteris, kad priekšā braucošais auto mainījis braukšanas joslu, Polijas autovadītājs tuvu savā priekšā ieraudzījis riteņbraucēju grupu, kuras priekšā vairs nav spējis nobremzēt.

"Divmasu spararats vispār nevelk ilgi vai arī ar to jāpietas kā jēlu olu" Pareizāk sakot, ar visiem moderniem auto, kuriem manuālā transmisija vai DSG, jāapietas kā jēlām olām, jo sajūgs, kura konstrukcijā ir divmasu spararats, tagad ir gandrīz visiem, gan dīzeļa , gan benzīna auto.

"vai auto ir jābremzējas pārslēdzot augstākā robā un atlaižot sajūgu? " nē, auto tikai nedaudz zaudē paātrinājumu, kamēr tu pārslēdz, un atkarīgs no tā cik ātri to izdara. Ja auto kārtībā un vadītājs prot braukt, tad apmēram sekunde, ja lēnā garā , tad divas .

Vai šis topiks gadījumā nav psiholoģisks tests vai iepazīšanās sludinājums ? ;) Rodas iespaids, ka tu esi viena pati tuksneša vidū ar savu C30. Bet nu labi, par pārnesumiem: 1. auto izkustināšana un gājēja ātrums sastrēgumos, pie 15 km/st uz 2., līdz 40, 3. līdz 50, 4 līdz 60, 5 līdz 80, 6 virs 80. pārslēdz pie 2000 uz augstāku. Ja nav laika pārslēgt, jāiekļaujas ātrākā satiksmē, tad var griezt 1. līdz 30, 2.līdz 60, 3. līdz 100 , nu taho lai nebūtu sarkanajā sektorā, protams. Normālai braukšanai pārslēdz uz augstāku pie 2000 apgr. , Un par sajūga slīdināšanu: manuprāt, ilgāk par 3 vai 4 sekundēm jau būs daudz.

Pēc apraksta šķiet, ka dzinējs mēģina izdarīt pašnāvību.

Vēl. Teorija, ka motoram pie augstākiem apgriezieniem, ( kamēr nepārsniedz limitu ), varētu būt grūti , nav pareiza. Šis dzinējs, pēc interneta ziņām, sasniedz maksimālo griezes momentu, sākot no 2000 apgr.min. tātad, viegli tam ir tieši sākot no 2000. Ekonomiskai braukšanai 2000 tātad ir labi,bet nevajadzētu būt problēmām griezt līdz 3000-3500 paātrinoties vai pie lielākiem ātrumiem uz šosejas, jo maksimālo jaudu šis dzinējs sasniedz pie 4000 apgr/min.

Izskatās, ka tu tieši brauc pareizi, tikai sajūgs beigts, tam nekādi nevajadzētu smirdēt no tā, ka pārslēdz "par ātru". Motoram grūti !? Divlitrīgam dīzelim būtu grūti kustināt šo nelielo auto ? Tas nav iespējams, ja motors un transmisija kārtībā. Tam motoram jaudas un griezes momenta pietiek 2x.

Un vēl tavs Nils brīnišķīgi saprotas ar Rīgas reliktiem Ameriku un Bemhenu.