Eļļa ir jāizvēlas tāda, kādu to paredz ražotājs. Ļoti bieži pēc ražotāja paša klasifikācijas, retāk pēc API un ACEA klasifikācijas, ja ražotājs tās ir norādījis. Ja automobilī ir kvēpu filtrs, jābūt Low Saps (ir arī citādi apzīmējumi samazinātam pelnu daudzumam) eļļai. Viskozitāte ir jāizvēlas tikai pēc tam, ņemot vērā lietošanas temperatūras īpatnības. Un ir pilnīgi vienalga, ar kādu paņēmienu tā eļļa ir ražota (minerālā, sintezēta vai maisījums). Bez tā visa, reizēm motoreļļai ir īpašas prasības (PDE sistēma, gaisa dzese un tml.). Tādēļ gadās, ka ielejot motorā dārgāku (krutāku) eļļu, tā nav tam piemērota ar visām izrietošajām sekām.
Eļļa ir jāmaina maksimums gadu pēc tam, kad motors ir pirmo reizi ar to iedarbināts (sakarā ar oksidāciju), ja auto nav pārbraucis maksimālo attālumu.
Klusāk motors strādās ar biezāku eļļu (otrais cipars viskozitātē lielāks), toties ēdīs vairāk degvielu (jāpārvar lielāka rites pretestība). Ar biezāku eļļu ilgāk darbosies padiluši motori.
Eļļas pēc ražošanas veida dalās tikai Tevis minētajās garāžās. Pēc pielietojuma automobiļos tās dalās pēc API (S un C), ACEA (A, B, C un E), kā arī autoražotāja specifiskajiem standartiem. Nav pilnīgi nekādas nepieciešamības lasīt uz iepakojumiem pussintētikas, pilnās sintētikas, pilnīgi pilnās sintētikas un absolūtās sintētikas, tādēļ, ka tādu iedalījumu vienkārši NAV.
Ja noplūdes ir, tad viņas tur ir jebkurā gadījumā. Ar eļļai papildus pievienotiem šķīdinātājiem var izskalot kādas nogulsnes, kas traucē tecēt eļļai ārā, taču tas jau ir īpašs gadījums.
Lielāka viskozitāte nozīmē biezāku un izturīgāku eļļas ķīli, kas nodrošina lielākas spraugas aizpildījumu gultņu izdiluma gadījumā. Līdz ar to motors darbosies klusāk, jo rotējošās detaļas būs precīzāk nocentrējušās gultņos.