Lietotāja "nomiks" atbildes

Es pilnībā pievienojos šim pētījumam. Lēni kreisās joslas braucēji bieži izraisa agresiju pārējo satiksmes dalībnieku vidū, kā arī liek veikt apsteigšanas manevrus pa labo pusi, kas īpaši pie lieliem ātrumiem ir ļoti bīstams manevrs.

Ieliks priekšējā logā.

Man vislabāk patīk 3.variants, pēc tam 2.variants. Uz viena man ir bobsleigh.lv, to nemainīšu. Bet tos, kas Bensons Auto un Amserv Krasta gan varētu nomainīt. Tik atkal par jaunu numuri būs jākniedē klāt

Pelnīti zaudēja. Šobrīd Vācija objektīvi ir labāka. Toties prieks par Anastasiju Sevastovu. Paralēli skatījos abus mačus. Nastja nervus diezgan pakutināja.

Nekad nebūs tā, ka LV visi brauks ar jauniem auto. Ja var atļauties braukt ar vecu, lai brauc. Bet nevajag stāstīt, ka tas ir labāks un vismaz tikpat drošs kā jauns auto. Līdzīgi kā ar gejiem - lai viņi dzīvo savu dzīvi, guļ ar ko vēlas. Bet, lai nestāsta, ka viņi ir tādi paši kā pārējie. Lai neprasa sev tādas pašas tiesības, kādas ir pārējiem, it īpaši adopcijas jautājumos. Šī diskusija ir par jauniem auto. msh tādu nekad nav iegādājies un izskatās, ka tuvāko gadu laikā arī neiegādāsies. Līdz ar to katrs viņa posts te būtu jāuztver kā spams!

Tas ir tikai logiski, jo vecam golfam vērtības kritums 5 gados ir faktiski nekāds. Tikko intereses pēc iegāju ss.lv apskatīties Golf MK1 cenas. Esmu reālā šokā. Patiešām ir kāds, kurš gatavs par 30 (vienam pat 40!) gadus vecu golfu maksāt 3000 EUR? www.ss.lv/msg/lv/transport/cars/volkswagen/golf-1/edkeb.html www.ss.lv/msg/lv/transport/cars/volkswagen/golf-1/hglkp.html

Man uz visu pašrisks 0.

Par kuru no maniem auto tu runā? Tas tipa lēti vai dārgi?

Acīmredzot, pastāvēs, kas mainīsies. Tomēr. Domāju, ka pirmais lietotājs jebkurā gadījumā būs ieguvējs, jo dzinējs būs ekonomiskāks un jaudīgāks. Taču pēc zināma nobraukuma pieņemu, ka problēmas varētu rasties un tad būs jāremontē pa dārgo. Varbūt arī ķļūdos.

aigi Rēķinot visas izmaksas, ir tikai objektīvi iekļaut arī vērtības zudumu, jo automašīna nav kā nekustamais īpašums, kuram vērtības zudums ir teorētisks, ja vien nav domas to pārdot. Automašīnu parasti kādu laiku lieto, pēc tam pārdod. Statistiku var interpretēt dažādi - var atsevišķi rēķināt iegādes un pārdošanas vērtības zaudējumu, atsevišķi rēķināt degvielas un apkopju izmaksas, utt., bet var to visu salikt kopā, lai būtu pilnīgs un objektīvs aprēķins. Aptuveni tā, kā es to biju sarēķinājis savam iepriekšējam CR-V, kura izmaksas 7 mēnešu garumā ik mēnesi bija 666,06 EUR, ieskaitot vērtības kritumu.

Neticēsi, bet tieši sieva negribēja automātu. Es gan labprāt būtu ņēmis automātu. Arguments gan bija arī tas, ka identisks CR-V, tikai automāts, būtu jāgaida pusotru mēnesi ilgāk. A es tajā brīdī biju palicis bez auto un man tas extra laiks liktos vesels gadsimts Manuālis gan arī bija lētāks, turklāt ir arī ekonomiskāks. Man šķiet ļoti laba izvēle 1.6 dīzelis + 9 pakāpju automātu. Pirms gada šāds maksāja aptuveni par 6000 eur vairāk. Ja gadās trāpīties uz akciju, tad ir lētāk. Atceros, ka ziemā varēja par 30 000 eur šādu nopirkt. Tas bija tikai kādi 2000 eur dārgāk kā līdzīgs benzīnnieks. 2.0 l benzīna motori ir labi. Nav superekonomiski, toties uzticami. Šādu motoru bez būtiskiām izmaiņām lika jau pirms 15 gadiem. Honda uzskata, ka to, kas labs, nevajag mainīt.

Es ļoti labprāt, bet manā gadījumā zustu sacensību gars, jo nekad neesmu brucis ar kartingu. Līdz ar to sīvu konkurenci no manis nevarēs sagaidīt! Ja ir akcepts vēl no citiem forumiešiem, es centīšos atrast laiku, lai piedalītos

Bet 2 reizes mazākas, ja pērk lielisko Honda CR-V :D

Man arī nepatīk, ka vienlaikus remontā divas svarīgas ielas. Nācās mazliet pārplānot savu ierasto maršrutu uz darbu un uz mājām. Taču tāpat man nepatīk ceļa saguma sliktais stāvoklis. Tāpēc esmu gatavs īslaicīgi (runa ir par dažiem mēnešiem gadā) paciest neērtības un pārplānot izbraukšanas laikus, toties vēlāk braukt jau pa daudz labākas kvalitātes ceļiem. Neesmu ausaiņa elektorāts un man pašam viņš drīzāk nepatīk nekā patīk, tomēr nevar noliegt, ka tieši viņa "valdīšanas" laikā Rīgā ir pieaudzis ielu un iekšpagalmu remontdarbu apjoms. Un katrs šāds remonts nes līdzi kādas neērtības. Bet latvietis jau pēc dabas ir iekodēts, ka viss ir slikti. Domājiet par pozitīvo rezultātu, kas būs pēc tam, nevis par negācijām, kas saredzams šobrīd!

Ar manu 2004.gadā iegādāto jaunu C3 ar 1.3 l benzīna dzinēju joprojām braukā tētis. Šobrīd gan nobraukums ir tikai aptuveni 120 000 km. Rūsa ir tikai uz sliekšņiem. Toties stipra. Tehniski ieguldījumus neprasa vairāk kā citi auto. Vājā vieta - bremžu suporti. Bieži jātīra, jo ļoti viegli uz tā krājas dažādi gruži. Tad uzkarst arī disks un ir nepatīkama sīcoša skaņa. Elektronikā nekādi gļuku nav bijuši. Ā. No iekšas svīst priekšējie lukturi, lai arī auto nekad nav cietis avārijās un lukturi nav mainīti.

No mums, forumiešiem, Tev pašam vislielākā pieredze ar šādu auto. Personīgi es tāddu nepirktu, bet, ja Tev šis liekas labs pirkums, tad tik jāņem!

Cik tipiski Latvijai. Sava un pasažieru drošība pie kājas. Galvenais, lai izieta TA

Man bez vērtības krituma sanāk 0,242 eur/1km. Ar vērtības kritumu un pirmās iemaksas proporciju vismaz x 2 sanāktu

28.jūlijā apritēja gads manai Honda CR-V, kura laikā nobraukti 24 932 km. Sīkāk par izdevumiem: Degviela 95 E - 640,58 litri, 679,68 EUR Gāze - 2085,23 litri, 995,10 EUR. Gada laikā tika veiktas 2 apkopes - viena (aptuveni pie 15 000 km) pie dīlera (203,34 EUR), otra - LPG iekārtai - 45,00 EUR. Dažādi sīkumi - logu šķidrums, mazgāšana u.c. - 274,74 EUR. Apdrošināšana - OCTA 34,26 EUR, KASKO - 520,03 EUR 12 līzinga maksājumi - 3279,76 EUR.

Par emocijām, braucot ar jaunu auto... Jau senāk citas diskusijas ietvaros rakstīju. 2004.gadā iegādājos savā mūžā pirmo jauno automašīnu - Citroen C3. Mājās braucu ar milzīgu satraukumu, tik lielisks sajūtas man bija. 2007.gadā iegādājos jaunu Honda FR-V - prieks un īpaša sajūta bija arī tad. Bet, kad 2008.gadā pirku jaunu Honda CR-V, vienkārši, aizbraucu tam auto pakaļa, iesēdos un aizbraucu mājās. Nekādu īpašo sajūtu. Tieši tāpat bija arī pērn, kad iegādājos jaunu Honda CR-V. Aizbraucu uz Nippon, noklausījos obligāto noklausāmo stāstu par konkrēto auto, iekāpu tajā un braucu uz darbu. Nulle emociju. Bet tas nenozīmē, ka neesmu apmierināts ar pirkumu. Esmu, pat ļoti, bet tās emocijas vairs nav tik spēcīgas, izbraucot auto no salona. Nesen nopirku Opel Zafira Tourer. Ne jaunu, bet var teikt, ka mazlietotu - 3 gadīgu, kuram salons ir tika kopts, ka sajūtas, ka jauns auto. Biju to uz 3 nedēļām iznomājis. Pa trīs nedēļām biju patiešām sailgojies pēc sava opelīša. Vakar paņēmu atpakaļ, iztīrīju salonu, nomazgāju. Pašam prieks par tādu daili manā garāžā. Nopietni. Nomnieks (latvietis, kas laimi meklē UK), kurš pats ir kvēlākais BMW fans, bija patiesi pārsteigts par Opel. Par manu auto bija riktīgi sajūsmā, tāpat kā viņa radi, pie kuriem brauca ciemos. Uzskatu, ka jauns auto ir jāpērk tikai tādā gadījumā, ja to tiešām var atļauties. Ja ir jādomā, kā sagrabināt ikmēneša līzinga maksājuma, tad labāk jaunu tomēr nē. Tāpat kā ar dzīvokļiem

Savu pirmo jauno auto iegādājos, kad man bija 24 gadi un 1 bērns. Nākamais jaunais auto tika iegādāts, kad man bija 26 un 2 bērni. Vēl nākamais - 27 gadi un joprojām 2 bērni. Visbeidzot pagaidām pēdējo jauno auto iegādājos, kad man bija 34 gadi un 3 bērni. Drīz būs 4.bērns, bet ideju par jauna auto iegādi kaut kad nākotnē neesmu atmetis. KO es ar to gribēju pateikt? To, ka nesaskatu pilnīgi nekādu korelāciju starp vecumu, bērnu skaitu un automašīnas vecumu. Tas, ka man ir māja, 3 bērni, nenozīmē, ka visas brīvdienas pavadu ar bērniem mājās. Gluži pretēji, - līdzīgi kā te jau viens rakstīja, manas brīvdienas ir saplānotas stipri uz priekšu, tāpat daudz ceļojam gan pa LV, gan arī uz Eiropu. Mam vēl nav 40, bet ar Salacgrīvas festivāliem man nav pa ceļam. Aptauju aizpildīju. Likās dīvaini, ka visu laiku likts uzsvars uz to, vai auto ir iegādāts sava statusa apliecināšanai vai citu iemeslu dēļ