" Baltijas izaugsmes grupa"(BIG) , kas pēdējā laikā plaši reklamējas medijos, piedāvājot iedzīvotājiem ātri iegūt kredītu, līguma nosacījumos ar kredīta ņēmējiem iekļāvuši punktu, kas paredz iedzīvotāju atbildību par lata devalvāciju – proti, ja notiek lata devalvācija, tad aizņēmējs BIG atmaksā ne vien kredīta procentus, bet arī lata devalvācijas radītos zaudējumus.
Radio norāda, ka BIG līgumos ar kredīta ņēmējiem iekļāvuši punktu, kas nosaka, ka "aizdevēja tiesības tiek aizsargātas pret lata devalvāciju". Tas nozīmē, ka aizdevējam jāmaksā ne vien salīdzinoši augstie procenti - BIG tie esot 110% gadā, bet arī jāsedz zaudējumi kompānijai, kas varētu rasties, ja Latvijā samazinās lata vērtība.
Aptaujātie eksperti radio pauž neizpratni par šādiem līguma nosacījumiem, uzsverot, ka tie neesot likumīgi, šo līgumu nosacījumus varētu vērtēt arī finanšu iestāžu kontroles institūcijas.
Savukārt BIG pārstāvis Juris Pūce radio pauda viedokli, ka līgumos nav pārkāpumu. "Tā situācija ir ļoti vienkārša.. šis aizdevums tāpat kā citi caur šo punktu piesaistīts lata kursam pret eiro," sacīja Pūce.
Latvijas Radio arī vērsies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas izvērtēs līguma nosacījumus, taču jau tagad tajā saskata nelikumības, jo iedzīvotājus nevar piespiest uzņemties atbildību par to, kas notiks ar lata stabilitāti.
Saistībā ar izskanējušo informāciju par BIG kredītiem premjers Aigars Kalvītis kārtējo reizi uzsver, ka nav nekāda pamata runām par lata devalvāciju, un finanšu iestādēm nevajadzētu maldināt sabiedrību. Savukārt to, vai šāda punkta iekļaušana līgumos ir laba prakse, būtu jāvērtē Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, portālam "Delfi" norādīja premjera padomnieks Arno Pjatkins.
Jau vēstīts, ka šogad Latvijā ne reizi vien izskanējusi informācija par iespējamo lata devalvāciju, taču valdība un Latvijas Banka to kategoriski noliedz.