Lai noskaidrotu viedokli par autovadītāju braukšanas paradumiem, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) ir veicis autovadītāju aptauju. Aptaujas ietvaros tika analizēti bīstamākie autovadītāju paradumi, braucēju pašnovērtējums par Latvijas autobraucēju kultūru uz ceļa, kā arī, tas kā paši autovadītāji vērtē savu braukšanas stilu. Apkopotie rezultāti liecina, ka vairums (55,2 %) respondentu uzskata, ka autobraucēju kultūra uz ceļa ir normāla vai laba, turklāt autovadītāju pašnovērtējums par savām braukšanas iemaņām ir krietni labāks nekā domas par citu satiksmes dalībnieku spējām.
LTAB aptauju par autovadītāju braukšanas paradumiem veica otro gadu un tajā piedalījās 310 respondenti, kuri ikdienā sēžas pie auto stūres. “Pozitīvi, ka lielākā daļa (55,2%) autovadītāju uzskata, ka braukšanas kultūra uz mūsu ceļiem ir apmierinoša vai laba. Tomēr, ja salīdzina šos datus ar pērn veiktās aptaujas rezultātiem, tad optimistiski noskaņoto autovadītāju skaits ir sarucis par 9%,” informē LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka par gandrīz 12% pieaudzis to autovadītāju skaits, kas uzskata, ka braucēju kultūra uz ceļa ir katastrofāla.
Aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa autovadītāju domā, ka paši ir atbildīgi braucēji, un pārkāpumus biežāk pamana citu autovadītāju, nevis savās darbībās. Gandrīz 88 % braucēju norāda, ka citi autovadītāji ļoti bieži vispār nerāda pagrieziena rādītājus vai dara to ļoti novēloti. Turklāt jāatzīmē, ka pērn šādu novērojumu izteica par 14% mazāk autovadītāju. Aptauja diemžēl parāda arī to, ka daļa autovadītāju uzskata, ka nekāds ļaunums nenotiks, ja manevrs tiks izdarīts pēkšņi un pat neatļauti. Jāatzīst, ka katrs šāds solis var ne tikai maldināt citus satiksmes dalībniekus, bet arī izraisīt nopietnus ceļu satiksmes negadījumus.
„Bieži mūsu autovadītājus var ietekmēt tikai bargs sods vai likuma prasība, un tiek aizmirsts, ka ikviena nepareiza vai maldinoša kustība uz ceļa var izraisīt smagus ceļu satiksmes negadījumus. Nerādot pagrieziena rādītājus, mēs ne tikai maldinām citus satiksmes dalībniekus, bet arī pakļaujam lielam riskam sevi un savus pasažierus. Jāatceras, ka esot uz ceļa, gan kā gājējam, gan kā autovadītājam, mums katram ir savas tiesības un pienākumi. Ja cienīsim viens otru, tad atrasties uz ceļa visiem būs ērtāk un vieglāk,” atzīst LTAB valdes priekšsēdētājs.
Tajā pat laikā autovadītāju pašnovērtējums par savām braukšanas iemaņām ir krietni augstāks par citu satiksmes dalībnieku spēju novērtējumu. Tā lielākā daļa savās atbildēs norāda, ka paši visbiežāk ievēro braukšanas noteikumus. 80 % respondentu atzīst, ka pagrieziena rādītāju paši ieslēdz arī tad, ja apkārt nav citu transportlīdzekļu vai gājēju. 71 % respondentu norāda, ka paši obligāti rāda pagriezienu arī gadījumos, kad galvenais ceļš krustojumā maina virzienu, turklāt tikai 5% autovadītāju atzīst, ka to nedara vispār.
“Nepieciešamība savlaicīgi rādīt pagrieziena rādītājus arī šķietami nevainīgās situācijās, ir viens no priekšnoteikumiem kā izvairīties no avārijas situācijām. Tas, savukārt, ļauj veidot pozitīvu Bonus-malus vēsturi, kā rezultātā izmaksas par OCTA polisi ir zemākas. Līdz ar to, braucot atbildīgi, autovadītāji ne tikai pasargās sevi un savus pasažierus no traumām, tādējādi saglabājot būtiskāko – veselību un dažkārt pat dzīvību, bet tiks ietaupīti arī naudas līdzekļi,” norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Es teiktu tā, kultūra uz ceļiem būtu daudz maz ok, ja vien izskaustu to stulbo niķi acīmredzami ignorēt pagriezienu rādītāju slēgšanu (lasi - acīmredzamu citu satiksmes dalībnieku d.i.r.s.i.n.ā.š.a.n.u).
Pa retam, protams, atrodas arī kāds smadzeņu apdalīts indivīds, kuram pašsaprotami liekas visus apbraukt pa pretējo joslu, krustojumā pie sarkanā nostājoties visiem priekšā pirmajam, taču tādu situāciju nudien pie mums nav daudz.
Rāvējslēdzēja princips pārsvarā tiek ievērots (nereti dāmas izvalba acis, iekrampējas stūrē un NELAIŽ).
Varbūt vienīgi kāds pareizais brauc pa kreiso joslu un spītīgi nepabrauks labajā joslā, lai palaistu garām ātrāko (tā nav viņa darīšana, kāpēc gribu braukt ātrāk), bet kopumā - nav mums lielu problēmu satiksmē.
Problēmas ir, esmu viena no tām. Esmu "lēnais" kurš 50 vietā brauc uz 60, un 90 vietā uz 100, bet neesmu būtiska problēma jo skrējējus vienmēr laižu garām pie pirmās drošās iespējas, un arī cenšos iekļauties satiksmē, cik nu var atrast vidusceļu starp CSN un reālo satiksmi. Braucu it kā tikai mēnesi, bet stilu nemainīšu, neskriešu, tas vecums ir piebeigts. Visai vēlu izdomāju, ka pietiek ar kājām žāpot. Pāris gadi un tricārs jau būs, bet, labāk vēlāk nekā nekad :D
Problēmu nav, ja tu daudz-maz iekļaujies plūsmā (neradi lielākajai daļai citu autovadītāju vēlmi tev tikt garām vienalga kā). Atļautais plus 10 nereti ir parasts plūsmas ātrums.
Atsevišķu īpaši ātro skrējēju nepacietību tev nevajag uzskatīt par savu problēmu; tā ir viņu problēma, kā tev tikt garām. Protams, pieņemts lēnākajiem braukt pa labo joslu. Ja tu to akceptē, tad tev nevajag domāt, ka citi no tevis sagaida skriešanu. Lielākā daļa jau brauc mierīgi.
Vienīgi, kas patiešām ir būtiski - vienmēr būt prognozējamai, vienmēr prognozēt situāciju pašai (skatīties, kas priekšā, aizmugurē un sānos notiek), rādīt pagriezienus un būt možā, modrā psihiskajā stāvoklī, bet arī nestresot.
Nedusmojies, lūdzu, par manu pamācošo toni. :D
Stulbo niķi sauc "Distance"! Tev viņa ir jāievēro, bet man nē!
Man pie kājas virzienrādītāji un Tava, Tev piederoša distance!
Es viņu varu nesodīti nozagt, strauji nobremzēt, no joslas joslā, Tev priekšā, bez aiztures, jo Tev muļķim "disstance ir jāievēro! No manis nekādas garantijas netiek prasītas, tam es neesmu mācīts! Tam CSDD un ceļu policijā zivtiņiem, ziediņiem un lukstiņiem prāta nepietiek. Starp komentētājiem arī tādu pietiek.
Radikāli jāsāk audzināt CSDD un dažš labs ceļu policijā.
Losīt, radikālā audzināšana ir jāsāk ĢIMENĒ, skolā, autoskolā. CSDD šajā gadījumā ir jāaudzinā tikai par autoskolu nepareizu audzināšanu.
Viss sākas ar attieksmi pret sevi un pārējiem. Un tas ir pilnīgi vienalga vai tas ir ceļš vai rinda lielveikalā. Kādu pamatu Tu saviem pēcnācējiem ieliksi dzīves sākumā, tādi viņi arī izaugs. Un neviena autoskola, CSDD un pat CP tavas kļūdas nelabos...
Ģimenē Tev ieaudzināja citus sakukt par "lošiem"? Sāc ar sevi! CSDD, ceļu policija un satiksmes organizēcija jau pašos pamatos ir noziedzīgas politikas līmenī! Un Tu esi viens no šīs noziedzīgās politikas atbalstīšanas upuriem.
"Čikāgas auns" tevi ved uz lopkautuvi, bet Tu blēdams turp labprātīgi arī dodies!
Sāc analizēt CSN un tad attapsies un pajautāsi, kāpēc tā!
Ja tu esu losis, tad citādi jau saukt tevi nevar! Man nav nepieciešams kautko analizēt, jo man braukšana nesagādā problēmas. Ar satiksmes organizāciju mums viss ir tikpat lielā kārtībā/nekārtībā kā visur citur, sākot no Maskavas līdz Berlīnei un pat Ņujorkai.
Un analizēšanas spējas tev pašam ir visai aprobežotas, jo tavuprāt CSN varētu atstāt tikai vienu punktu, ne tā?
Kā saka ārsti, visas cilvēka problēmas un slimības sākas galvā. Un kamēr galva nav vesela, tikmēr nekas cits neatliek kā pukstēt par kautkādu drošību, ko citiem ir kungam Vernonam jāgarantē. Jo citu neko tu nespēj, kā tikai pukstēt, no rīta līdz vakaram un tā 24h dienā, 7 dienas nedēļā. Konstruktīvu atbilžu tev nav, tikai copy/paste no CSN grāmatiņas... un arī tikai no vienas lapaspuses...
Nu gan Tu samuldēji! Kad pēdējo reizi biji pāri pa robežu?
es gan īsti nesaprotu, par ko tos mūsu noteikumus tā lamāt. zinot mūsējos likumus var mierīgi visu Eiropu izbraukt, no Norvēģijas līdz Horvātijai pārbaudīts uz savas ādas. Tas pats ar ceļa zīmēm, satiksmes organizāciju - viss jau vairāk vai mazāk ir loģisks un saprotams. Tas, kas rada visu to šūmēšanos, ir tas ka mēs kā tauta vēlamies pa lauku celiņiem gāzt ar autobāņu ātrumiem un garantijām. Kā jau savulaik teicu, laikam mūsdienās stilīgāk ir steigties uz morgu, nekā lēnāk braukt mājās. Un tam nu nav nekāda sakara ar noteikumiem, viss ir mūsu galvās.