Pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem, šodien turpinās masveida grants ceļu greiderēšana un visā Latvijā strādā 77 tehnikas vienības.
Visvairāk – 43 tehnikas vienības strādā Kurzemes reģionā, 16 – Latgales reģionā, 14 – Centra reģionā un četri – Vidzemes reģionā.
Pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums un iestājas šķīdonis. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai pasargātu grants ceļus un nodrošinātu to, ka tie nesabojājas neatgriezeniski, tiek noteikti masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.
Uzlabot grants ceļu stāvokli var tikai tad, kad ceļi apžūst un kļūst izturīgi. Pretējā gadījumā, uzbraucot uz pārmitrināta, nestspēju zaudējuša ceļa ar smago uzturēšanas tehniku, grants ceļu var sabojāt vēl vairāk.
No visa Latvijas valsts autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu – 11 075 kilometri, un ikgadējie masas ierobežojumi tiek ieviesti gandrīz uz visiem – uz aptuveni 10 000 kilometru.
Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti. Ņemot vērā to, ka pēdējo 25 gadu laikā valsts autoceļu tīkls tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos, bet Eiropas Savienības fondu līdzekļus ieguldīt vietējās nozīmes ceļu remontdarbos nedrīkst, liela daļa grants ceļu ir sliktā un ļoti sliktā tehniskā stāvoklī.
