No 2019.gada maija Rīgā eksperimentālā kārtā varētu slēgt automašīnu satiksmi Krišjāņa Barona ielā, otrdien preses pārstāvjiem sacīja Rīgas domes mērs Nils Ušakovs (S).
Viņš skaidroja, ka šāda iecere radusies sadarbībā ar dāņu arhitekta un pilsētplānotāja Jana Gēla biroja pārstāvjiem. Tas gan būšot tikai pilsētplānošanas eksperiments, kura laikā tiks izvērtēta iedzīvotāju reakcija uz šādu aizliegumu.
Līdz ar to Krišjāņa Barona iela būs atvēlēta tikai sabiedriskajam transportam, kā arī velosipēdistiem un gājējiem. "Mēs skatīsimies kāda būs iedzīvotāju un Rīgas viesu attieksme pret šādām izmaiņām, skatīsimies, ko tas maina satiksmes plūsmās. Nebūs tā, ka vienā dienā mēs pieņemsim visus lēmumus un nekad tos nemainīsim, šis būs garš process, ko mēs gribam ieviest pakāpeniski," skaidroja politiķis.
Mērs norādīja, ka pašvaldība kopā ar pilsētplānotājiem iecerējusi "vairākus eksperimentus", ar kuriem sabiedrība plašāk tiks iepazīstināta februārī. Komentējot, vai viens no šādiem eksperimentiem varētu būt iebraukšanas maksas ieviešana pilsētas centrā, Ušakovs sacīja, ka pamatā plānotas tehniska rakstura izmaiņas, kas saistītas, piemēram, ar papildus velojoslu ieviešanu, kā arī ielu slēgšanu privātajam transportam. "Ja izšķirsimies par maksas ieviešanu, tas būs jāapspriež ar sabiedrību, jo, lai gan tas varētu būt efektīvs risinājums, nepieciešams veikt daudzus priekšdarbus," sacīja priekšsēdētājs.
Galvenokārt izstrādātās izmaiņas būšot saistītas ar satiksmes reorganizāciju, kas veicinātu mašīnu skaita samazināšanos centrā. "Pēdējos gados iedzīvotāju skaits centrā ir sarucis, un tas zināmā mērā ir pārvērties par caurbraucamu vietu, un cilvēki te negrib dzīvot. Tādēļ mēs meklējam risinājumus, kurus rīdziniekiem apspriešanai piedāvāsim februārī," sacīja mērs, norādot, ka satiksmes reorganizācija nav plānota kā pašmērķis, bet gan kā veids, lai panāktu pilsētas attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Plānotāju biroja pārstāve Helle Seholte pastāstīja, ka galvenais arhitektu mērķis ir palīdzēt Rīgai kļūt draudzīgākai iedzīvotājiem un nodrošināt publiskās telpas uzlabošanos.
"Rīgai ir daudz iespēju un liels potenciāls, lai attīstītos uzlabojot, piemēram, Rīgas ostas teritorijas savienojumu ar pilsētas centru. Mēs esam gatavi šeit ieviest starptautiski gūto pieredzi, jo daudzās Eiropas metropolēs ar šīm problēmām esam strādājuši un daudzas galvenās pilsētu ielas esam padarījuši cilvēkiem pieejamākas un zaļākas. Liels potenciāls ir attīstīt arī infrastruktūru ūdenstilpju malās," sacīja Seholte.
Arī Ušakovs piebilda, ka, kolīdz no marta tiks pilnībā pārtraukta ogļu pārkraušana pilsētas centrā, "ļoti liels Daugavas krasta gabals tiks atbrīvots citām aktivitātēm" un pilsētai būs jālemj par šīs teritorijas nākotni.
Dāņu pilsētplānotāji Rīgā pirmo reizi strādāja jau pirms 15 gadiem, izstrādājot ieteikumus pilsētvides uzlabošanai, taču pārlieku daudz arhitektu ieteikumi līdz šim nav ņemti vērā. Atbildot uz jautājumu, kādēļ speciālistiem šķiet, ka šoreiz pilsētas vadībā vairāk ieklausīsies arhitektu ieteikumos, Seholte sacīja, ka tas bijis laiks īsi pirms finansiālās krīzes, kas bija galvenais kavēklis ieteikumu ieviešanai ne tikai Rīgā, bet arī citās pasaules pilsētās. "Šodien Rīga ir citā situācijā un daudz darba ir paveikts jau tagad. Arī politiskā situācija un sabiedrības mijiedarbība ar publisko sektoru ir pavisam citā līmenī nekā pirms 15 gadiem," sacīja arhitekte.
Kā ziņots, šī gada augustā Rīgas dome parakstīja sadarbības memorandu ar dāņu arhitekta Gēla vadīto biroju, lai stiprinātu abu pušu sadarbību un koordinētu rīcību Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības, kvalitatīvas publiskās ārtelpas un integrētas transporta sistēmas plānošanas un īstenošanas veicināšanā.
Droši vien plāno rīkot praidu 9.maijā.
Kā nekā, lielākā daļa rīdzinieku tajā soļos.
Kā reiz, sanāks cauri visai Rīgai. Pa Barona ielu, līdz Uzvaras parkam. Daugavpilī, tā arī soļo, katru gadu.
Tagad arī Rīgā.