Aiz parastās plastikāta kartes, ko sauc par “e-talonu”, radīta īsta “zelta ādere” Rīgas varai pietuvinātiem uzņēmējiem un politiķu radiem. Pašvaldības nauda līdz “e-talona” sistēmas apkalpotājiem ceļo caur vairākiem starpniekiem, kuri uzliek sadārdzinājumus, maksā sev tirgum neatbilstošas algas.
Līdz šim bijis neiespējami izsekot, cik naudas un par ko tieši ticis pārskaitīts. Taču šovasar pabeigts audits “Rīgas satiksmes” meitas uzņēmumā “Rīgas karte”, kas uztur “e-talonu” sistēmu. Rezultāti signalizē par lielu izšķērdību. Iespējams tādēļ auditoru aprēķini ir padarīti slepeni un atbildīgās amatpersonas apgalvo, ka ar auditu nemaz nav iepazinušās. Olga Dragiļeva stāsta plašāk.
Domāju, ka kontroles mehānismi ir gan drausmīgi neefektīvi, gan visticamāk arī korumpēti.
Ne jau tas, ka cilvēki gribot atrast vairāk apmaksātu darbu, vai darbu vispār (piemērs ar gados vecākiem cilvēkiem), vai izskolot bērnus būtu vērtējams kā atbalsta izrādīšana. Esošais sabiedrības kūtrums NAV atbalsts kādu Tevis minēto vai jebkuru citu personāliju "shēmām", bet gan vispārējs raksturojums par situāciju, kad tik pat kā nav iespējams kādu reāli saukt pie personiskas (ne politiskās) atbildības.
Manā skatījumā liela daļa cilvēku ir nolikti fakta priekšā, kā indivīds vari spirināties lietojot nervu saudzējošus preperātus, cīnīties un tikt samīts, vai ignorēt un mēģināt izdzīvot. Viss.
Esmu paldies parādā vismaz tiem dažiem žurnālistiem, kuri mēģina izgaismot publiski šādas lietas/shēmas. Lai gan, pieredze rāda, ka tas neko nemaina (vismaz līdz nākošajām publiskajām politiskajām diskusijām), tomēr skrienot katrs savu ikdienu, paši par šādiem faktiem mēs visticamāk nekad neaizdomātos.
Ja par tiešajām 'uz indivīdu vērstajām' izmaksām (atkritumi bija pēdējais skaļākais), sabiedrība spēj radīt vismaz savā iluzijā kādu spiedienu, tad par izmaksāto no budžeta visiem paliek pilnīgā "miglā" tīts. Paldies vēlreiz pētniecības tipa žurnālistiem par darbu.