No šodienas Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam satiksmei tiks atvērtas abas brauktuves - divas joslas katrā virzienā, aģentūru LETA informēja VAS "Latvijas valsts ceļi" Komunikācijas daļā.
Satiksmes organizācijas izmaiņas sāks ieviest pakāpeniski, pa posmiem, sākot no šodienas rīta, provizoriski plkst.10. Līdz dienas beigām abas brauktuves - divas joslas katrā virzienā - tiks pilnībā atvērtas satiksmei.
Savukārt satiksme uz Valmieras šosejas (A3) posma pie Sēnītes līdz 15.novembrim vēl tiks organizēta, izmantojot rotācijas apli.
Līdz novembra beigām posmā vēl ir iespējami lokāli ierobežojumi, būvniekam veicot darbu uz autoceļa nomalēm. Ziemas tehniskā pārtraukuma laikā visā objektā būs noteikts ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā (km/h), bet Sēnītes mezglā - vietām arī 50 km/h.
Objektā līdz šim ir ieklāta asfalta apakškārta un saistes kārta, kas vēl nav asfalta virskārta, tāpēc vietām var būt nelīdzena. Asfaltbetona virskārta tiks ieklāta nākamgad, kad tiks remontētas arī pārvadu apakšējās daļas un pārbūvēts Sēnītes mezgla rotācijas aplis.
Būvdarbus Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Sēnītei veic piegādātāju apvienība "Binders" un "ACB", to līgumcena ir 46,5 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Darbi tiek finansēti no valsts budžeta un no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļiem un pilnībā tie tiks pabeigti 2020.gada rudenī.
Būvdarbu posms ir 14 kilometrus garš, taču, ņemot vērā to, ka katrā braukšanas virzienā ir divas joslas, seguma pastiprināšana tiek veikta kopumā vairāk nekā 30 kilometros ceļa. Projekta laikā tiek atjaunoti arī septiņi ceļa pārvadi un divi tuneļi Sēnītes mezglā, kā arī divi pārvadi pie Vangažiem un divas caurtekas. 1,65 kilometru garumā ceļa sega tiek pārbūvēta arī uz autoceļa Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) (A3), tiltam pār Gauju būs atjaunots segums.
Vidzemes šosejas posms no Garkalnes līdz Sēnītei tādā konstrukcijā, kāda tur ir tagad, ir izbūvēts 1974.gadā. Pēdējo reizi seguma atjaunošanas darbi tur nelielos posmos ir veikti pagājušā gadsimta beigās un šī gadsimta sākumā.
Smuki skan, pagājušā gadsimta asfalts. Diez cik šis jaunais izturēs līdz pirmajam ielāpam? Laba tēma totalizatoram - 3 vai 5 gadus? Cik ceļu būvētājs ir devis garantiju savam darbam? Jeb pareizāk būtu jautāt - vai konsultanti ārpus čemodāniem ir iekļāvuši nolikumā obligāto garantijas termiņu?
garantijas termiņš pēc LVC standarta rekonstrukcijas darbiem ir 5 gadi, šaubos, ka šeit būs mazāk. Līdzšinējā pieredze rāda, ka normāli pārbūvēti ceļi parasti gadus 7 iztiek bez bedrēm (pēc personīgiem novērojumiem), un tad lēnām pa kādai sāk parādīties.
p.s. garantijas termiņš sākas pēc darbu pieņemšanas, tātad pēc plāna sāksies nākamā gada rudenī.
Wrong! Pirmā bedre asfaltā uz zelta tilta uz betona pamatnes parādījās piektajā gadā.
Zelta tilts ir Rīgas domes atbildībā. Tur pavisam citi standarti, ko redzam gan ar Barona, gan Brīvības, gan Valdemāra, gan citām ielām, kam vajag tikai dažus mēnešus, lai sabojātos
Tos LVC ceļa standartus var iebāzt dirsā jo patiesībā viņu nav,katrs asfaltu taisa kā grib bet PSRS laikos bija standarti.Tagad pat sūda vienu būlciņu katrs cep kā grib un sper klāt garšvielas kā viņam patīk bet nosaukums viens un tas pats.