Jansons: Mācies – vai brauc vēl lēnāk (+ video) 31

Situācija klasiska, pietiekami nenovērtēta reālā situācija uz ceļa. Viennozīmīgi jāpiekrīt Didzim par spēju jebkurā brīdī atgriezties savā braukšanas joslā. Atrodotiesuz šaura ceļa braucējam jāsaprot, var nākties maksimāli piespiesties brauktuves labajai malai. tas jāņem verā no brauciena uzsākšanas konkretājā posmā(šaurajā vai meža u.t.t). Braucējam jau jābūt gatavam jebkurai situācijai. Nevar braukt ar domu, "ja kaut kas būs tad jau skatīsimies". Būs par vēlu, jo iespējams otrs domās tā pat! Par tām zīmēm. Ir stulbi ceļa līkumos izlikt ātruma ierobežojuma zīmes. vajag likt brīdinājuma zīmes, kas nozīmē uzmanīties, bet nevis automatiski samazināt ātrumu, nesaprotot kāpēc. Ņemot vērā ka visiem braukšanas kvalifikācija nav vienāda. CSDD un LVC par to neaizdomājas.

kā tad džipam pareizi vajadzēja rīkoties pie nepareizā ātruma?

Labs, pamācošs raksts! Pa lauku grantētajiem ceļiem jābrauc lēni. Izbrīna, kā daži dažkārt pie rakstiem komentāros raksta, ka viņi, lūk, pa grants ceļiem braucot ar 100 km/h. Cilvēkam bez speciālām iemaņām tas ir daudz par daudz!

Te nav ko analizēt. Ja var ticēt grafikai, pie džipa stūres pilnīgs iesācējs un nepraša. Ātrums vispār nav liels. Nevajadzīga un pilnīgi vadītāja apziņu bloķējoša stulba bremzēšana. Ar tādu bremzēšanu, pat, ja nebūtu traktora, tāpat noslīdētu no ceļa, jebkura vietā. Šitā bremzē lielākā daļa autovadītāju "vulgaris".

Katram uz ceļa ir jārīkojas "TĀ"! CSN nekad nespēs definēt "KĀ".

Nevajag nelikumīgi kādam nonākt priekšā!

Un ja ceļš ir slidens, tad jo īpaši par to ir jāpiedomā.

Ikreiz jāzvana tev kā rīkoties, jo tikai tu mums te vienīgai uz pasaules kurš zina kā rīkoties... Kā sist mašīnas, notriekt gājējus utt

Un kad reiz dzemdēsi to definīciju "priekšā esošajam", lai bez zvana tev saprastu, kurš kam un kāpēc te ir tas "priekšā esošais"...

Esmu pārliecināts, ka no prokurora mutes šī negadījuma sakarā izskanēja teikums – neatbilstoša braukšanas ātruma izvēle nepārskatāmā ceļa posmā, transportlīdzekļa vadītājam apzinoties to, norāda uz darbības mērķtiecību. Saproti? Mērķtiecīga darbība! Transportlīdzekļa vadītājs nedrīkst vienaldzīgi izturēties pret savu tiesību īstenošanu, vai braukšanas dinamika tiek progresēta vai gluži pretēji regresēta.

Persona ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības seku iestāšanās iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst. To sauc par noziedzīgu pašpaļāvību.

Ja persona (sarkanā vadītājs) nav paredzējusi video redzamo seku iestāšanās iespēju, kaut konkrētajos ceļa apstākļos vajadzēja un varēja tās paredzēt, tā jau ir noziedzīga nevērība.

Dotajā video situācijā, man skolniekiem autoskolā un Jums, kolēģi autovadītāji, būtu tikai viens jautājums – kādā attālumā no transportlīdzekļa uz ceļa jāizliek avārijas zīme piespiedu apstāšanās gadījumā? Atbilde ietver braukšanas ātruma izvēli dotajā ceļa posmā. Protams, seko papildjautājumi par dažādiem saķeres apstākļiem – sauss, slapjš, sniegs, atkala.

Kā ir, Ati Janson? Ir atbilde metros uz sitiena, uz sekundes? Kāpēc māciet uz dumībām – izmantot visu ceļa platumu, ja CSN 3. punktā rakstīts – transportlīdzekļu braukšana Latvijā ir noteikta pa ceļa labo pusi? Nesaprotu, kas ir lēca, caur ko raugāties uz ceļu satiksmes situācijām? Vai tiem nevajadzētu būt CSN, ja diskutējam par ceļu satiksmi uz koplietošanas ceļiem? Kāds ir šīs lēcas tiesiskais rāmis? Kāpēc no CSN 113. punkta izraujiet tikai trešo daļu – šķēršļa apbraukšanu? Minētā punkta 1. un 2. daļa nosaka samazināt kustības ātrumu vai apturēt transportlīdzekli taisnvirzienā. Vienmēr visos laikos primāri ir bijusi kinētiskās enerģijas džēšana, bremzējot ar maksimālo iespējamo palēninājumu. Kāpēc Jūs cenšaties autovadītājus pārliecināt par vājprātīgu virziena maiņu, ja visas inteliģentās sistēmas rūpējas par taisnvirziena kustības saglabāšanu? Kā es lai zinu, ka tas tur, lūk, pagriezienā slīdošais, brauc Atis Jansons vēsu prātu pīpēdams, sānslīdē apbraukdams viņu traucējošu situāciju? Kurš te apdraud sabiedriskās drošības intereses? – es bremzējošs taisnvirzienā vai Jūs, slīdošs šķērsām pa visu ceļa platumu? Lai manevrētu uz sāniem, vispirms ir jāpārliecinās par satiksmes drošību, tad jāpabrīdina. Kā jūs pirms sānslīdes brīdināsiet citus par virziena maiņu?

Varbūt, vīri, pietiks jaukt braukšanu slēgtā trasē ar braukšanu pa koplietošanas ceļiem?! Kaut viens no Jūsu izvēlētajiem „rallistiem” būtu paskaidrojis tautai, ko nozīmē ceļa pagriezienu izbraukt pa mainīgu trajektoriju. Jums tik vajag pretējo brauktuves pusi, dziļāk iebraukt pagriezienā un tad krāmēt, lai vai kas tur.

Skaidroju es – tautieši, jebkuru ceļa pagriezienu variet izbraukt pa nemainīgu trajektoriju un pa mainīgu. Atšķirība tāda, ka, izvēloties otro variantu tiek saīsināts tā sektora garums, kurā centrbēdzes spēks pieaug līdz maksimālajai vērtībai. Tas ir tas pats spēks, kas kaut kādā laika momentā pieaug līdz maksimālai vērtībai un Jūsu transportlīdzekļa kustību pārvērš pieskarē, par kuru Jansona kungs min rakstā. Algoritms vienkāršs – tuvojoties pagriezienam dzēšam ātrumu līdz drošam, izbraucam pagriezienu un paātrināmies.

p.s. Tos, kuri nelasa CSN un ir nolēmuši sevi bojāejai, ir morāli jānogalina lekcijās, bet izdzīvojušos smagos ceļu satiksmes negadījumos, kuriem dāvāta otra dzīvība, uz pāraudzināšanu, protams, ja vien ir nepieciešamība un vēlme vadīt transportlīdzekli.

Auto sportisti ir sajaukuši sporta pasākumus ar koplietošanas ceļu. Uz koplietošanas ceļa jāmāca braukt nespolējot un nepieļaujot sānslīdi. Tā jau ir agresija pret citiem šī paša ceļa lietotājiem. Autobusa vadītāju es tieši tā arī morāli sagrauju. Viņa pienākums ir nomirt savā darba vietā to 50 cilvēku vārdā, kas atrodas salonā. Paiet 3 vai 5 gadi un viņi sāk runāt tāpat!

Ar vieglo var pa krūmiem un grāvjiem braukt. Ar autobusu un smago to nedrīkst darīt. Tāpēc arī autobusa un smagā vadītājam nav jālabo vieglā kļūdas. Vienkārši variantu nav.

Paldies visiem. Prieks, ka runājam un domājam.

"Stāvbremzem" - nevienu neesmu aicinājis braukt pa ceļa kreiso pusi. Teicu - ja gribi ātrāk... Un aicināju braukt lēnāk.

Par trajektorijām pagriezienos - diemžēl kļūdās tie (vairākums), kuri par drošāko un ātrāko uzskata kustību ar nemainīgu radiusu. Tā nav. Skaidrojums būtu komentāram par garu, tādēļ kopā ar šī rakstiņa līdzautoriem gatavojam īpašu publikāciju šajā tematā. Varēsiet palasīt jau šogad.

Pēc video - džipam nedarbojās ABS vai arī galīgi sūdīgas riepas. Vai, visdrīzāk - tas viss, pluss veel galīgs nepraša. Ar ABS un labām riepām šādu līkumu varētu mierīgi izbraukt arī piebremzējot. Ja nu vienīgi tīrs ledus uz ceļa.

Traktorists vainīgs, brauca bez gaismām un TA, pie tam, promilles arī bija pavairāk.

Vernonam: pamēģini iemācīt saviem busiņu šoferīšiem braukt, ne tikai „iedolbīt” CSN – kazi, būs pateicīgi, lai gan, spriežot pēc Taviem pilnīgi vienādajiem komentāriem par jebkuru rakstu, jebkurā sadaļā un forumā, tēmu īsti nenoķer. Tas varētu liecināt to, ka arī par braukšanu pašam īstas sapratnes nav. CSN gan esi korifejs, gan tikai to zināšanā no galvas, diez vai izpratnē. Kā nepabeigtais skaņdarbs mehāniskajām klavierēm...

Tagad – gan vernonam, gan stāvbremzei: ne brīdi mēs, rallisti, neesam teikuši, ka vajadzēja šķērsām, pa mainīgām trajektorijām, gāzi grīdā, te ir trase. Mēs sakām tikai vienu – vajadzētu drusku, drusku uzlabot braukšanas iemaņas, lai, noturētos savā pusē, vai iemanītos apstāties pirms šķēršļa. Ja Atis, Ivars vai es kaut kur esam pieminējuši „ar pilnu gāzi”, tad apsolos vairs nekad neko nekomentēt!!!

Problēma tāda, ka, pēc manām domām, perfekta CSN un ģeometrijas pārzināšanas diez vai kādu ir pasargājusi no avārijām. Nenoliedzot CSN nozīmīgumu, esmu pārliecināts, ka jāmāk arī braukt – tas gan glābj!

Tas, ka visu mūžu esmu nodarbojies ar autosportu, nenozīmē ka jebkura iela, ceļš vai krustojums prekš manis ir trase un sacīkstes, bet gan to, ka braucu, piemēram ar 25% no iespējamā.

CSN nevar aprakstīt pilnīgi jebkuru situāciju un neparedzamus apstākļus, nesaka priekšā ko darīt strīdīgās situācijās. Kad kāds nav pareizi aprēķinājis savu apdzīšanas manevru, ir stulbi bremzēt taisnā virzienā ar domām, ka man taču ir taisnība – tā var izrādīties arī tava pēdējā doma...

Braukšanas prasme nodrošina to, ka negaidītās un ekstremālās situācijās, mēs, rallisti, 98% gadījumos pasargāsim sevi (arī no savām kļūdām) un pasargāsim arī citus (arī no viņu kļūdām) un spēsim novērst negadījumu. Pāri palikušie 2% būs tiem gadījumiem, kad nepaspējām, vai nemācējām , jo arī mēs neesam absolūti, gluži tāpat kā CSN un jebkurš rakstītais likums, instrukcijas, līgums utt. Un tam nav nekāda sakara ar sporta trasēm. Ja jebkurš ceļu satiksmes dalībnieks spētu apgūt braukšanu, lai vismaz par 60% varētu būt drošs, ka tiks galā ar šādām situācijām, avāriju skaits samazinātos par kārtu!

Lai mums visiem izdodas!!!!

Vernonam: pamēģini iemācīt saviem busiņu šoferīšiem braukt, ne tikai „iedolbīt” CSN – kazi, būs pateicīgi, lai gan, spriežot pēc Taviem pilnīgi vienādajiem komentāriem par jebkuru rakstu, jebkurā sadaļā un forumā, tēmu īsti nenoķer. Tas varētu liecināt to, ka arī par braukšanu pašam īstas sapratnes nav. CSN gan esi korifejs, gan tikai to zināšanā no galvas, diez vai izpratnē. Kā nepabeigtais skaņdarbs mehāniskajām klavierēm...

Tagad – gan vernonam, gan stāvbremzei: ne brīdi mēs, rallisti, neesam teikuši, ka vajadzēja šķērsām, pa mainīgām trajektorijām, gāzi grīdā, te ir trase. Mēs sakām tikai vienu – vajadzētu drusku, drusku uzlabot braukšanas iemaņas, lai, noturētos savā pusē, vai iemanītos apstāties pirms šķēršļa. Ja Atis, Ivars vai es kaut kur esam pieminējuši „ar pilnu gāzi”, tad apsolos vairs nekad neko nekomentēt!!!

Problēma tāda, ka, pēc manām domām, perfekta CSN un ģeometrijas pārzināšanas diez vai kādu ir pasargājusi no avārijām. Nenoliedzot CSN nozīmīgumu, esmu pārliecināts, ka jāmāk arī braukt – tas gan glābj!

Tas, ka visu mūžu esmu nodarbojies ar autosportu, nenozīmē ka jebkura iela, ceļš vai krustojums prekš manis ir trase un sacīkstes, bet gan to, ka braucu, piemēram ar 25% no iespējamā.

CSN nevar aprakstīt pilnīgi jebkuru situāciju un neparedzamus apstākļus, nesaka priekšā ko darīt strīdīgās situācijās. Kad kāds nav pareizi aprēķinājis savu apdzīšanas manevru, ir stulbi bremzēt taisnā virzienā ar domām, ka man taču ir taisnība – tā var izrādīties arī tava pēdējā doma...

Braukšanas prasme nodrošina to, ka negaidītās un ekstremālās situācijās, mēs, rallisti, 98% gadījumos pasargāsim sevi (arī no savām kļūdām) un pasargāsim arī citus (arī no viņu kļūdām) un spēsim novērst negadījumu. Pāri palikušie 2% būs tiem gadījumiem, kad nepaspējām, vai nemācējām , jo arī mēs neesam absolūti, gluži tāpat kā CSN un jebkurš rakstītais likums, instrukcijas, līgums utt. Un tam nav nekāda sakara ar sporta trasēm. Ja jebkurš ceļu satiksmes dalībnieks spētu apgūt braukšanu, lai vismaz par 60% varētu būt drošs, ka tiks galā ar šādām situācijām, avāriju skaits samazinātos par kārtu!

Lai mums visiem izdodas!!!!

Nav jau obligāti jābūt rallistam, lai pareizi uzvestos uz ceļa. Vienkārši jāuzkrāj pieredze, jāizdara secinājumi no izdzīvotām situācijām un būtu labi tīri praktiski kādā drošā vietā pārbaudīt saķeres izmaiņas un centrbēdzes spēkus. Taču galvenais, nevajag darīt to, par ko neesi īsti pārliecināts. Ja , kas nav skaidrs, labāk pajautāt padomu un vēlam to pārbaudīt. Izklausās sarežģīti, taču atcerēsimies, ka apsēžoties pie stūres, mēs uzņemamies atbildību par savu rīcību citu satiksmes dalībnieku priekšā.

Vienmēr fascinējis termins rallists. Kas ir rallists? Es esmu rallists, Tu esi rallists? Kas ir kritēriji rallista statusam? Finišēto ralliju skaits? Nobrauktā kilometrāža? Apmestie kūleņi un izbrauktie grāvji, kas? Ja autovadītājs dzīves pirmā rallija finišā no līdera atpalicis 4 un vairāk minūtes, viņš ir rallists? Un ja šo četru minūšu starpību visas aktīvās braukšanas laikā, pēdējo startu ieskaitot, spējis dzēst līdz divām, viņš tāpat ir rallists? Paskaidrojiet, kas tā ir par nostāju – rallists, runājot par ceļu satiksmes drošību?! Ja runājam par autosporta disciplīnu rallijs, tad, lai pierādītu čempiona sparu braukt un zināt fiziku, pietiek saskaitīt Caunes kausus un apbalvojumus.

Tas, kas man nepatīk šajā visā, ir Jūsu – žurnālistrallistekspertu pozicionēšanās – tāda mētāšanās atkarībā no apstākļiem, kā izdevīgāk. Respektīvi, sajūta tāda, it kā Jūs brauciet pa brauktuvi, bet mēs – parastie civilie šoferīši velkamies blakus ceļam pa notekgrāvi un tik vien atliek, kā noskatīties no apakšas uz augšu, meklējot kaut kādas mīlestības atblāzmas Jūsu acīs un skatīties, kā no buksējošiem riteņiem pa pieskarēm kustas dubļu šļakatas…

Ja reiz esiet rallisti, tad puikām, kas lasa šos komentārus, pareizi pedagoģiski pasniedziet nepieciešamo informāciju par automobiļa kustību ceļa pagriezienā pa trajektoriju, kas raksturojas kā līklīnija. Jārunā par tiem spēkiem, kas nepieredzējušos autovadītājus nogalinās, ne, akcentējot to sadaļu, kas noturēs savā brauktuves pusē. Jebkura līklīnijas kustība ir sarežģīts mehānikas uzdevums. Braukšanas taktika, ko slaviniet, pirmkārt, ir cīņa ar pašsaglabāšanās instinktiem – ar savu nervu sistēmu. Vai mums stresa par maz?!

Lasiet, rakstiet, diskutēsim!

p.s. Arī rallistam nervu sistēma noveco, refleksi kļūst lēnāki un reakcijas laiks vairs nav ne tuvu tehnoloģiju laikmeta inteliģento transporta sistēmu algoritmu procesiem…

ko dos prasme, ja, piemēram, izbraucot no Olaines uz A8, rallistu ne mazākās izmaiņas topogrāfijā nerosinās uztvert to, ka no kreisā sāna lodes ātrumā lido kāds no tiem 100 psihopātiem, šizofrēniķiem, oligofrēniem, kuri pusgada laikā šo krustojumu šķērso vistas aklumā ar 180+kmh

p.p.s. kas dotajā situācijā ir vēlamāks - refleksa pievilta rallista prasme vadīt automobīli vai kāda no aktīvās drošības inteliģentajām sistēmām, kas nelabā tonī iekauksies un neļaus turpināt vai uzsākt kustību, jo pats nelabais tūlīt būs klāt…

Transporta evolūcijas stratēģija skaidra, tāpēc nenogaliniet viens otru uz ceļiem, lai piedzīvotu laikus, kad būsim tikai pasažieri – automobiļi kustēsies paši un uz trīsvietīga sēdekļa vedīs rallistu, žurnālistu un kvalifikācijas daļas priekšnieku!

Rallists? Romānu varētu rakstīt...

Šobrīd viena īsa improvizācija:

- Riskantās ātrumu zonas izlūks un pētnieks.

Cilvēks, kuram citam transportam slēgtās treniņu un sacensību trases, papildus karkasiem un īstām siksnām nodrošinātie auto, ir devuši iespēju ieskatīties tur, kur ikdienas braucējs nekad nav bijis. Bet apstākļu nelabvēlīgas sakritības gadījumā var nonākt.