Ceļu policijai, parasti, lai uz šāda materiāla pamata sodītu autovadītāju, pietrūkst nepieciešamā informācija, proti, kurš tieši ir vadījis automobili.
Tiesu praksē videoreģistratora fiksēto materiāls jau sen izmanto kā pierādījumu un analizē konkrētā negadījuma iesaistīto pušu atbildības. Ceļu policija iesaka ikdienā lietot videoreģistratoru!
Lūk, daži no ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem Rīgas ielās:
Pieraksties iAuto YouTube kanāla jaunumiem - abonē šeit >>>
Nesen bija viens cits raidījums par reģistratoriem, bet tur ko citu teica. Pirmkārt tiesās to NEVAR izmantot, to var izmantot tikai lai iebiedētu krāpnieku. Latvijā nav video eksperta. Ir audio eksperts, bet video nav.
Otrkārt, visi video reģistratori ir jāreģistrē, pretējā gadījumā draud sods, no 80-250 eiro.
Ne es to izdomāju, bet redzēju nesen kādā raidījumā pa tv.
Būtu labi, ja kāds pakonsultētu, citādi pavisam saputrojos.
Kur ņēmi, ka video reģistratori jāreģistrē?! Pēc kura likuma panta sods?! Tad jau visas mājās esošās video kameras, telefoni ar video kamerām arī būtu jāreģistrē :D Sviests!
Neatceros kā sauca to raidījumu. Biju komandējumā, viesnīcā spaidīju kanālus, nejauši uzgāju. Bet bija par Latviju, nevis par kāsu citu valsti.
Mani tas ieinteresēja, tāpēc sāku skatīties. Ap trešdienu vai ceturtdienu vakarā rādīja
Tāpēc rakstīju, ka būtu labi, ja kāds gudrs jurists paskaidrotu. Viena lieta, ka VAR tiesā izmantot, cita - kāda reālā prakse. Bet par sodiem arī teica. Vēl minēja, ka cilvēks vēršas tiesā ar videoreģistratora video, bet viņam pašam vēl sodu uzliek.
Ja automašīna ir aprīkota ar videoreģistratoru, kura darbības rezultātā tiek iegūti un apstrādāti arī personas dati, t.i., ja videoreģistratora kvalitātes uzstādījumi ļauj ar nofilmētā materiāla palīdzību identificēt fiziskas personas, tad ir jāveic personas datu apstrādes reģistrācija saskaņā ar likumu, jo tiek izpildīts Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.panta 5.punktā noteiktais – tiek veikta videonovērošana un iegūtais materiāls tiek saglabāts veidā, kas ļauj tam pilnībā vai atsevišķos fragmentos piekļūt.
Gadījumā, ja personas datu apstrāde ir jāreģistrē, pārzinim ir jāiesniedz Datu valsts inspekcijā personas datu apstrādes reģistrācijas iesniegums (veidlapa, kā arī vadlīnijas reģistrācijas iesnieguma aizpildīšanai ir pieejamas Datu valsts inspekcijas mājas lapā www.dvi.gov.lv/lv/personas-d...s-un-formas/). Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumiem Nr.813 „Noteikumi par personas datu apstrādes reģistrācijas un Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto reģistrējamo izmaiņu reģistrācijas valsts nodevu” ir jāsamaksā valsts nodeva. Valsts nodevas likme par personas datu apstrādes reģistrāciju Datu valsts inspekcijā ir 56,91 euro, savukārt, ja pārzinis ir fiziska persona vai sīkais uzņēmums (t.i. nodarbina mazāk kā 10 darbiniekus un gada apgrozījums nepārsniedz 2 milj. eiro), valsts nodevas likme ir 28,46 euro, un tas ir vienreizējs maksājums.
Papildus informāciju par videoreģistratoru reģistrāciju Datu valsts inspekcijas pārstāvis sniedza arī Pirmajam Baltijas kanālam š.g. 3.martā.
www.dvi.gov.lv/lv/zinas/vide...es-sastavdala/
Lai tā DVI ar savu FPDAL iet ratā, cilvēka seja vai automašīnas numurs nav personas dati, jo sejas ir līdzīgas kā arī auto numurs nav viennozīmīgi saistīts ar kādu personu. Apstrāde būtu tad ja grieztu tās sejas ārā, liktu albumā un klāt vēl auto numurus.