Vakar, 5.oktobrī, valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas izstrādāto Ceļu satiksmes drošības plānu 2021.-2027.gadam, kura mērķis ir sešu gadu laikā samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu par trešdaļu.
“Ceļu satiksmes drošības uzlabošana, ievērojami samazinot cietušo un bojāgājušo skaitu, ir liels izaicinājums tuvākajiem gadiem, un šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešami gan infrastruktūras uzlabojumi, gan ceļu satiksmes dalībnieku uzvedības maiņa,” uzsver Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.
“Lai pēc iespējas mazinātu riskus satiksmes dalībniekiem, jākoncentrējas uz drošības risinājumiem, jo infrastruktūras uzdevums ir pēc iespējas samazināt cilvēciskās kļūdas un smagu ceļu satiksmes negadījumu sekas, izvairoties no letāla iznākuma. Pēdējos gados satiksmes drošības uzlabošanā valsts ceļu tīklā ieguldīti vairāki miljoni eiro un tas tiks darīts arī turpmākajos gados, plānojot un izbūvējot jaunus veloceļus, ierīkojot ribjoslas, izvietojot signālstabiņus un veicot citus pasākumus,” saka Jānis Butāns. Viņš uzsver, ka vislabāko iespējamo rezultātu iespējams panākt ar visu iesaistīto pušu koordinētu sadarbību, tajā skaitā arī ceļu lietotāju atbildības veicināšanu.
Lai sasniegtu plānā noteikto mērķi, ir noteikti trīs rīcības virzieni: drošs ceļu satiksmes dalībnieks, droša vide, drošs transportlīdzeklis. Visi šie faktori tiešā mērā ietekmē ceļu satiksmes drošību un to raksturojošus statistikas datus – ceļu satiksmes negadījumu, tajos bojāgājušo un cietušo skaitu.
Lai līdz 2027. gadam būtu iespējams sasniegt izvirzīto mērķi bojāgājušo un ievainoto skaita samazināšanā, ir nepieciešams turpināt līdzšinējās aktivitātes, tās turpmākajos gados papildinot ar būtiskiem ceļu infrastruktūras ieguldījumiem.
Lai arī pēdējos gados bojāgājušo skaits uz ceļiem pamazām samazinās, ko veicinājusi plašāka drošības jostu lietošana, vadītāju uzvedības maiņa, arvien modernākas un plašāk izmantotas drošības sistēmas automašīnās, glābšanas darbu kvalitātes un reaģēšanas ātruma uzlabošanās, tomēr vēl joprojām salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un ievainoto skaits Latvijā ir ievērojami lielāks.
Ceļu satiksmes drošība skar ikvienu iedzīvotāju neatkarīgi no tā, vai tas ir gājējs, velobraucējs, transportlīdzekļa vadītājs vai pasažieris. Tāpat arī mūsdienu transporta sistēmas turpmākie attīstības tempi rada nopietnus izaicinājumus ceļu satiksmes drošības politikas veidotājiem. Globālā mērogā šie izaicinājumi ir galvenokārt saistīti ar šādiem strauju urbanizāciju, nepietiekamiem transportlīdzekļu un infrastruktūras drošības standartiem, resursu trūkumu. Nav mazsvarīga arī ceļu satiksmes dalībnieku attieksme un zināšanas, tajā skaitā transportlīdzekļu vadīšana noguruma stāvoklī, alkohola vai narkotisko vielu ietekmē, atļautā ātruma pārsniegšana, drošības jostu nelietošana u.c. apzināti vai netīši pieļauti ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi.
Ceļu satiksmes drošības plāns 2021.-2027.gadam ir izstrādāts, lai sasniegtu ES politikas plānošanas dokumentos, tostarp “ES ceļu satiksmes drošības politikas pamatnostādnēs 2021.-2030.gadam - nākamie soļi ceļā uz nulles vīziju” izvirzītos politikas rezultātus. ES pieņemtā nulles vīzija (“Vision Zero”) tiek virzīta ar mērķi līdz 2050. gadam uz Eiropas ceļiem pielikt punktu negadījumiem ar bojāgājušajiem un smagi cietušajiem. Pieaugoša loma drošības un drošuma nodrošināšanā transporta nozarē ir digitalizācijai un jaunajām tehnoloģijām.
Ceļu satiksmes drošības plāns izstrādes laikā ir skatīts Ceļu satiksmes drošības padomē, kurā pārstāvētas citas iesaistītās ministrijas - Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, institūcijas - Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, CSDD, LVC u.c., kā arī pašvaldības un nevalstiskās organizācijas - Rīgas dome, Motoklubu asociācija, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, Latvijas Riteņbraucēju apvienība u.c. Satiksmes ministrijas izstrādātā plāna redakcija apstiprināta Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.
Redzot tos inženierbrīnumus, kas tiek realizēti pa milzu naudām, un redzot to stabiņu projektu realizāciju un citi brīnumi, skaidrs ir viens, tur pie lemšanas ir kaut kādi pajoļi (cilvēkslepkavas), kam nav daudz sajēgas par to ko dara, un kādas ir jamo darbību sekas, bet protams, vainīgs ir autovadītājs pa visiem simts.