Vīzija 2027 – par 35% samazināt ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto un bojāgājušo skaitu 72

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027. gadam starpposma ietekmes izvērtējums” ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi – samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027. gadā par 35%, salīdzinot ar 2020. gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA “Ernst & Young Baltics” ir veicis pētījumu “Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā”, kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

“Balstoties uz pētījumiem un datiem, mums ir jāievieš efektīvi pasākumi, tai skaitā jāizveido nodalīta gājēju un veloceļu infrastruktūra, jāievieš nulles tolerances politika pret pārgalvīgu braukšanu un ceļu satiksmes dalībnieku kontroles pastiprināšana. Tikpat būtiski ir nodrošināt kompensācijas mehānismu par morālo kaitējumu, kas radies ar infrastruktūru saistītu negadījumu rezultātā. Ir virkne pasākumu, kuru īstenošana veicinās nospraustā mērķa sasniegšanu. Aicinu ikvienu iepazīties ar sagatavoto dokumentu un rosināt savus priekšlikumu!” uzsver satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Tāpat priekšlikumi ietver mikromobilitātes pakalpojumu drošības uzlabošanu, nosakot pienākumu  pakalpojumu  sniedzējiem ieviest reakcijas testus visām transportlīdzekļu nomām brīvdienu naktīs. Ir priekšlikums nodrošināt plašāku informatīvo atbalstu, lai uzsvērtu iespēju attīstības projektos izmēģināt jaunus infrastruktūras risinājumus, kā arī izstrādāt visaptverošu rokasgrāmatu (vadlīnijas)  CSNg cietušajiem un viņu ģimenēm.

VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: “Satiksmes drošība uz Latvijas ceļiem ir nemainīga aktualitāte. LVC turpinās darboties jau iesāktajos virzienos – gan ieviešot vidējā braukšanas ātruma kontroles radarus, gan likvidējot satiksmei nedrošos kreisos pagriezienus un apgriešanās vietas, kā arī uzlabojot un atjaunojot horizontālo marķējumu un uzstādot drošības barjeras. Šie darbi arī turpmāk būs LVC prioritāte.”

Joprojām aktuāls ir jautājums par naudas soda piemērošanu, ja noteiktais ātrums tiek pārsniegts līdz 10 km/h. Ceļu satiksmes negadījumu statistika liecina, ka līdz 2024. gada 20. augustam CSNg Latvijā ir bojāgājušas 63 personas, savukārt līdzvērtīgā laika periodā 2023. gadā – 88 personas. Vērtējot CSNg statistiku attiecībā pret pārējām ES valstīm, Latvijā 2023. gadā ceļu satiksmes negadījumos ir bojāgājušas 76 personas uz miljons iedzīvotājiem, kamēr vidēji Eiropas Savienībā tās ir 46 personas, bet, piemēram Zviedrijā – 21 persona.  

“Jau šobrīd tiek veikta virkne pasākumu satiksmes drošības situācijas uzlabošanai. Šogad CSDD uzsāka smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes pilotprojektu, kura mērķis ir detalizēti izpētīt, kādi bija negadījuma iemesli. Tas palīdzēs labāk saprast, kādi tēmēti pasākumi ir jāveic ceļu satiksmes drošības uzlabošanai,” akcentē CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.

Vairāki starptautiski pētījumi pierāda sakarību starp ātruma ietekmi un CSNg sekām, tostarp arī Pasaules Veselības Organizācijas publikācijā “Managing speed” ir uzsvērts, ka pārmērīgs un nepiemērots ātrums ir viens no galvenajiem bojāgājušo un smagi ievainoto riskiem ceļu satiksmē, veidojot aptuveni vienu trešdaļu CSNg ar bojāgājušajiem valstīs ar augstiem ienākumiem un līdz pat pusei valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

Atļautā braukšanas ātruma ievērošana, tostarp nepārsniedzot to arī robežās + 6 vai + 10 km/h, ir īpaši būtiska vietās, kur iespējamas sadursmes ar mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Pētījumā “Relationship between Speed and Risk of Fatal Injury: Pedestrians and Car Occupants” uzsvērts, ka risks gājējiem smagi ciest vai pat iet bojā ievērojami pieaug, ja sadursmes brīdī transportlīdzekļa ātrums ir virs 30 km/h, savukārt, ātrumam sasniedzot 40 un arī 50 km/h, gājēja traumu smagums palielinās, un izdzīvošanas iespējas ievērojami samazinās.

Vairākos ārvalstu pētījumos un arī Latvijā veiktā pētījumā “Pētījums par automobiļu plūsmas braukšanas ātruma ārpus apdzīvotām vietām izmaiņu saistību ar ceļu satiksmes drošību raksturojošiem parametriem” ir pierādīta tieša atļautā ātruma pārsniegšanas (pat robežās + 6, +7, +10 km/h) ietekme uz potenciālu CSNg norisi vai tā sekām. Vienlaikus arī citu ES valstu prakse pierāda, ka sistemātiska ātruma kontrole un sodu politika ir efektīvs risinājums ceļu satiksmes drošības paaugstināšanai. Jāpiebilst, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu jau var saņemt naudas sodu, ja tas pārsniegts par 1 km/h.

Tāpat, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas un CSDD īstenoto projektu, kas veikts kopā ar 18 citām ES dalībvalstīm, Eiropas Komisiju un Beļģijas uzņēmumu VIAS Institute, ceļu satiksmes drošības būtisko veiktspējas indikatoru statistikas datu ievākšanai un analīzei, lielākā daļa transportlīdzekļu vadītāju Latvijā brīvā plūsmā neievēro atļauto braukšanas ātrumu. Pētījumā tika novērots, ka tikai 29% vieglo automobiļu ārpus apdzīvotām vietām ievēro atļauto braukšanas ātrumu 90 km/h. Savukārt vietās, kur izvietoti radari, atļauto braukšanas ātrumu 90 km/h ievēro aptuveni 83% automobiļu.

Ņemot vērā, ka Latvijā kopš 2017. gada ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem skaits būtiski nemazinās (izņemot 2022. gadu), turklāt, analizējot CSNg skaitu un naudas soda par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu apmēru dažādās Eiropas Savienības valstīs, secināts, ka lielāks CSNg skaits ir valstīs, kur naudas sodi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ir mazāki. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ekspertu viedokli vidējā ātruma samazinājums par 5% samazina CSNg ar bojāgājušajiem skaitu par 30%. Tādējādi arī Latvijā ir būtiski ieviest pasākumus, kas palīdzētu samazināt transportlīdzekļu vadītāju skaitu, kas pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu

Arī šovasar notikušajā SM rosinātajā Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā nozares eksperti kopā ar citu jomu pārstāvjiem, t.sk. no nevalstiskā sektora, diskutēja par pasākumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanā. Domnīcas dalībnieki izvērtēja iespējamos uzlabojumus un pilnveidojumus ceļu infrastruktūrā, piemēram, pretējo joslu atdalīšana ar norobežojošajiem stabiņiem, krustojumu pārbūve 90 grādu leņķī, “turboapļu” ieviešana, distances apzīmējuma ieviešana, kā arī ceļa zīmju un apzīmēju pārveide atbilstoši ceļu satiksmes drošības jaunākajām prasībām. Tāpat tika pārrunāta kreiso pagriezienu iespēju samazināšana un papildu finansējuma piešķiršana ceļmalu pļaušanai, virsmas apstrādes tehnoloģijām u.c. pasākumiem, kā arī stāvlaukumu izbūvei kravas transportlīdzekļiem, lai mazinātu risku ceļu satiksmes drošībai.

Vienlaikus domnīcā diskutēja arī par dažādiem risinājumiem, lai motivētu ceļu satiksmes dalībniekus izturēties atbildīgi, piemēram, obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanu, ņemot vērā vadītājam fiksētos pārkāpumus, tai skaitā ar tehniskajiem mērlīdzekļiem.

Tāpat diskusijas bija par nepieciešamajiem uzlabojumiem jauno autovadītāju apmācībā, vērtējot ierobežojumu noteikšanu mācību braukšanai ar tā saucamajām baltajām tiesībām. Tika izteikti priekšlikumi par transportlīdzekļa ar būtiskiem tehniskā stāvokļa defektiem konfiskāciju, kā arī auto konfiskāciju gadījumos, kad vadītājam ir liels apjoms administratīvo protokolu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, un ilgstošā laika periodā noteiktie sodi netiek apmaksāti.

Vienlaikus, lai ieguvumi no “Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027. gadam būtu lielāki, ceļu satiksmes drošības jautājumi ir risināmi arī autoceļu pārbūves un atjaunošanas projektos, kas ietver autoceļu infrastruktūras darbus. Vēlamais risinājums – ceļu satiksmes drošības un autoceļu infrastruktūras jautājumus skatīt vienotas rīcības ietvarā uz kopīgu, vienotu mērķi.