Lietotāja "msh" atbildes

Vārdu "sliņķi" es tur ierakstīju, jo var arī to stiklu apklāt ar kādu plēves gabalu, un pēc tam no rīta noņem un hops, stikls pusminūtes laikā tīrs Runājot par priekšas stikla apsildi, nezinu vai vēl ir pieejams, bet vismaz agrāk mk2 golfam varēja nopirkt aftermarketa stiklu ar apsildi...

Viss ko škodai nedod ir ~300 zs 2.0 turbo, pārējie visi motori un nemotori [ieskaitot 2.0 turbiķa vājākās versijas], cik jau nu tie fofāgenam ir atlikuši škodās ir atrodami, tajā skaitā jaudīgākais četru katlu dīzelis. Un, jebkurā gadījumā - škodai dacītes nemotoru līmenis bija tikai tad, kamēr škoda vēl ražoja savas mašīnas, brīdī kad iestājās uz fofāgena platformām būvētās mašīnas, kopā ar tām parādījās arī pieņemami motori - par piemēru varam paņemt pirmās paaudzes oktāviju, tādu necilu un pelēcīgu mašīnu - jau no sākuma tā bija nopērkama ar 110 zs dīzeli un 150 zs 1.8 turbiķi; vēlākos gados pienāca klāt arī to motoru jaudīgākas versijas. Ar ko tas motoru klāsts atšķiras no otrās paaudzes Toledo un Boras? Oktāvijā ir šādi tādi nemotori kuri tiem abiem pārējajiem nav, Toledo bija pieejams arī ar 2.3 VR5, un Bora arī ar VR6.

Golfam īsa piekare? Kā tad tu sauktu kaut kādas opeļastmas un tamlīdzīgus, kuriem aizmugurē ir šausmīgi īsas pederes?

Protams ka arī jaunajiem - jaunajiem galvenais šķērslis konstruktorēšanai varētu būt elektronika.

Kāpēc? Tāpēc ka apsildāms stikls vajadzīgs slinkiem dzīvokļu iemītniekiem, sevišķi ja vēl dīzelis. Man labāk patīk risinājums kas saucas "garāža", jo, atšķirībā no stikla silddiegiem, nokausē jebkuru mašīnas vietu.

Uz bleķiem taupa visi ražotāji - lai mašīna būtu vieglāka. Jebkurā gadījumā šis tavs arguments ir galīgi garām. Kāpēc? Paņemsim par piemēru B2 audī - mašīna kuras jaudīgākais motors bija 133 zs - nu labi, tās mašīnas variācijā kas saucas Quattro nāca 200 un 220 zs motori; gan jau, sukas vācieši, uztaisīja rezervi, bet - ja tādā mašīnā ieliek kaut ko ar 500 zs - tāpat viss ir normāli - un tā ir mašīna, kura pret betona bluķi @ 50 kmph vienkārši izsmērētos. Un tagad dacīte, mašīna kas uzprojektēta pret bluķi neizsmērēties - un ja tādā mašīnā, ar jūtami stingrāku konstrukciju, pilnīga nemotora vietē ieliekot kaut ko bik jaudīgāku, viss vērptos - WTF?

No tā visa ieguvums būs diezgan niecīgs. Pie mums nav pieņemts tā ķēpāties

Filosofija par starplikām ir nevietā - tas ir audī - aužos esošajiem motoriem ir divi skrūvju izkārtojumi - rindnieks un V-veidnieks, un kārbām no kaut kāda deviņdesmito sākuma [ETKĀ attiecīga kārbas mute rādās jau no B3 laikiem, bet man aizdoma ka tur vienkārši detaļa aizvietota ar jaunāku] ir abi skrūvju izkārtojumi - vienīgais no 15+ gadus veciem audī motoriem kam nevar jebko pieskrūvēt ir 2.5 V6 TDI, tā sešinieces var skrūvēt citiem motoriem bet tam pašam tikai no cita 2.5, neatceros, kāpēc, vai spararatam vajadzēja vairāk vietas vai kas - nu un V8 motoriem ir savs spararats kuru lietotu, pie tā, cik daudz [maz] V8 nāca ar mešalkām, diezgan neiespējami un dārgi dabūt...

"tā arī nesapratu, kāpēc" - visdrīzāk kamēr rokturis nepasaka ka ir ciet, kaut kādi vadības bloki neaizmieg un paliek gaidīšanas režīmā. Tev vēl laikam ir veicies, ja jau tu to pat neesi sācis risināt - zināmam cilvēkam bija darīšana ar līdzīu problēmu D3 A8; tās mašīnas rokturos esošo elektronikas daudzumu viņš salīdzināja ar plakano telefonu, bet tajā gadījumā pie beigtiem rokturu blokiem mašīna rija ~7A, tb sauss aķis pēc kādas pus dienas.

Pie tevis uzskaitītajām problēmām atliek vien pabrīnīties kā dacīte neražo vienu vienīgu loganu vai dusteri - īsāks plaukts, mazāks cehs...

Lasu aprakstu cik nu šausmīgi ārprātīgi dacītē ielikt normālu motoru, un smejos. Tas viss savārstījums bija nopietni domāts? 10% dēļ neesot vērts iespringt - tajā pašā laikā Maksts uzražo to 1.8 turbo megāni, kas ir iespringšana priekš 1%, ja ne vēl mazāk - uz brīdi iedomājoties ka tā mašīna ir domāta pirkšanai, nevis kā halo mašīna priekš 1.0 dacīšu braucējiem. Normāli ražotāji lieto detaļu un platformu unifikāciju; ja vien dacīte nav apzināti uztaisīta savādāka, ar Maksts izstrādājumiem nesaistīta, varētu pat gadīties ka tās 1.8 turbo megānes piekares grabuļus un bremzes tur varētu pārskrūvēt tāpat - vai, izstrādājot jaudīgāku modeli, to uztaisīt tā, lai tur tā arī būtu. Bet tas tavs uzskaitījums ir mazliet komisks. Pederes un amarti - jā - a kas tur tāds? Paskaties kādā detaļu katalogā cik pederu un amartu versijas ir kaut kādam 15 gadus vecam audī, saķersi galvu. Neatkarīgo piekari un stingrāku bundžu - priekš kam - tā mašīna būs braukšanai pa ceļu vai rallijam? Fofāgens kaut kā varēja likt motorus strēķīti virs 200 zs ar sijas pakaļas tiltu; dacītei pēkšņi vajag neatkarīgo piekari priekš 150... :D Ar virsbūves stingrību tas pats - to vajag lai mašīna labāk uzvestos trasē, nevis lai tā patīkamāk paātrinātos vai patīkamāk apdzītu.

Es neesmu ne stulbs, ne izliekos - problēma ir tevī, vai, precīzāk sakot, tavā uzskatā ka ir pilnīgi normāli ka ražotāji ražo modeļus kas ir garlaicīgi sūdi, bez iespējām tos padarīt interesantākus. Šī uzskata dēļ tu man pārmet šādu salīdzinājumu - jo ja fofāgenam tāds 1.8 turbiķis būtu vienkārši relatīvi jaudīgs topmotors, tad priekš makstiešiem tas ir kosmoss, jo tā arī tas tiek pozicionēts - kaut kas ahūns priekš īpašiem, ekskluzīviem modeļiem - nopirki scēniku, jo megāne tev par mazu - sēdi un velcies ar savu 1.3, 1.8 nav priekš tevis - ja tev vajag tik lielu mašīnu, tātad 300 zs tev nekādā gadījumā nav vajadzīgs! Es tikmēr esmu pieradis pie fofāgena grupas pieejas - kura nav sevišķi mainījusies pēdējos, hvz, 40-50 gadus - kur, bez šaubām, masveidā arī iet nemotori, BET - ja tu vēlies lai tev tāda mašīna iet - par attiecīgu samaksu attiecīgā mašīna vienmēr ir bijusi nokomplektējama ar kaut ko normālāku, izņemot situācijas, kur tas nav bijis iespējams tehnisku iemeslu dēļ, un kur vienīgais ierobežojums no ražotāja puses - lai mazākie modeļi nepuļķētu ārā lielākos modeļus, mazajiem modeļiem, vismaz relatīvajās budžeta versijās, ir zemākas forsāžas motori nekā tādi paši motori lielākos modeļos - teiksim, GTI polo ir ar vājāku 2.0 turbiķi [tu šajā brīdī noģībsti; priekš kam tādu zvāru iekš polo, 1.0 turbo tak pietiek!] nekā tas pats motors iekš golfa. Un jā, tas pats polo ir pieejams motoru jaudas diapazonā no 65 līdz 200 zs - bez šaubām, to GTI maz kas ņem, bet viņš ir pieejams un nopērkams ja ir nauda un vēlēšanās. Tālāk, paņemam un apskatāmies dacīti - paņemam Loganu, un papētām cenu lapu. Ko mēs atklājam - ka šis ražotājs konkrēti diskriminē pircējus - ja gribi Laureate komplektāciju, tev jāpērk dīzelis, benzīnnieks tādā nenāk un nav dabūnams. Un par to aprīkojumu - es pilnīgi noteikti gribētu Laureate ar pilnīgi visu papildaprīkojumu, nu varbūt izņemot atpakaļskaita kameru, un tas noteikti nebūtu 12 pakas, tās varētu būt visas 20 pakas, ja ne vairāk - papildaprīkojuma cenu lapa ar gudru ziņu tur nav nopublicēta Nekur neredzu arī aprīkojuma sarakstā kruīza kontroli - kas tiešām dacītes braucēji spiesti pedālēt jo ražotājs nav izdomājis kā vienu slēdzi uzlikt?

Pa vasaru ķeksīša pēc pēc 2 gadu un 30-40 tūkstošu nobraukuma golfam samainīju gāzes filtrus, gan šķidro, gan tvaiku - šķidrais, protams, atrodas reduktorā, tvaika fāzes filtrs man ir Alex Ultra 360 - reāli pa velti mainīju - tvaika filtriņā apakšā bija sakrājusies kripata sūdu, bet nu tādā ātrumā tur kādus 10 gadus būtu jābrauc lai to daudzums sāktu traucēt - man radās tāds iespaids ka tos filtrus varētu mainīt reizi piecgadē. Arī citādāk nav bijis iemesla sūdzēties.

Tāpat no tevis uzskaitītajiem tam paaudzēm unikāli tur ir tikai "dārgā cena".

Šajā nedēļas nogalē izbraukājot Aizkraukli, piektdienas vakarā vienā virzienā un svētdienas otrā, esmu mazliet pārsteigts - gadu atpakaļ braucot pa Daugavas kreisā krasta šoseju varēja diezgan bieži atrauties tālos no automātiskajām gaismām acīs - tagad kaut kā viss ir palicis pieklājīgi un civilizēti, pretī braucošie slēdzas ar roku, lielākoties aiz uzkalniņa - vai lielais vairums lepno jauno mašīnu nonākušas līzinga devēju stāvlaukumos?

Icik, tu piemirsti sieviešus - tie, vismaz būdami vismaz divatā, varētu nodarboties ar pēdējā rindkopā minēto :D

Tā ir nodeva putekļu mākoņiem, kas ir ceļa segums kas tiek pacelts un aiznests grāvjos. Vai tie desmit kilometri ko dod - tas ir cits jautājums.

Jā, protams ka tur var būt daudz un ļoti daudz - degvielas patēriņš litros uz simts kilometriem Kaut gan jā, ja tu par ieskrējienu - tādam begemotam piecas sekundes ir daudz, ir tikai viena problēma - tas kurš nolocīja tādu pašu žūksni par ātru mašīnu, nevis par lielu begemotu, ir jau aiztraucies tālēs zilajās, jo tāds pats bīdelis normālu mašīnu līdz simtam uzceļ jūtami ātrāk... P.N. Es gaidu kad vienreiz pseidodžipu modi nomainīs busu mode

Es nezinu vai tas, ko tajā zemē var atļauties "tikko skolu beidzis nākamais students" klasificējas par auto...

Ļoti iespējams ka lētāk būs depo pa cēneri nopirkt lēto testeri un pašam izmērīt...

Jā, ir, nedaudz - jo "supergolfa" pamatmērķis ir ērti un pēc iespējas ekonomiskāk pārvietoties, cenšoties nepārkāpt CSN, atšķirībā no X5 kur galvenais ir ponts. Ja mērķis būtu bezjēdzīgi skriet - "supergolfs" diezgan zemā budžetā spētu simtu sasniegt max 6 sekundēs.

Nu, pastāsti, kādu atbildi tad tu zini? Atbilde ir vienkārša - 1) man vajag stabilus ienākumus 2) man nav kruto mehu rakstura īpašības - spēja karināt klientam makaronus uz ausīm un nepamirkšķinot acis ierubīt kosmosu par neko, vai par gandrīz neko 3) no otrā punkta izrietot es nevēlos uzņemties darbus kur visdrīzāk nebūs rezultāta 4) Es esmu lēns; labāk 3x pārbaudīt nekā kaut ko nokurināt 5) Pie tā visa, lai nodrošinātu adekvātu klientu plūsmu, man būtu jāatrodas kā minimums Liepājā, bet es atrodos 50 km no tās... Bet nu viss normāli ar tavu izbrīnu - es arī kādus mazpadsmit gadus atpakaļ biju pārsteigts uzzinot ka Nīcas autoelektriķis, par kuru gadījies dzirdēt visādus interesantus stāstus, ir ar pamatdarbu - iekštelpu apdare Darba devējs maksā visu to, ko likums nosaka - tu neticēsi - mūsdienās apkārt braukā visādas darba inspekcijas, firmai arī ir grūti dabūt naļiku ko iedot uz rokas, jo to tā vienkārsi no konta noņemt nevar - kāpēc čakarēties ar aploksnēm? Jā, maksā pilnu uz konta, uz rokas es vienīgi reizēm saņemu pāris eiras [burtiski], īsti nesaprotu kādu grāmatvedības īpatnību dēļ tas notiek. Aploksnes saņem 2-3 cilvēki, par darbu ko viņi dara no darba brīvajā laikā, vakaros, pieņemu ka ja to piemestu pie algām, attiecīgajiem cilvēkiem mazinātos vai zustu vēlme to darbu darīt. Es šogad arī saņēmu vienu aploksni - izvēlējos paņemt nevis atvaļinājumu bet "atvaļinājumu", divpadsmito algu saņemot uz rokas. Mājienu es nekādu nedevu - vienkārši loģika saka ka ja cilvēks nopelna, teiksim, 400 eiras uz papīra, un valsts ieruba minimālās algas sociālās iemaksas no tās algas, ka papildus maksā darba ņēmējs, nevis darba devējam no savas kabatas valstij jāpiemet - tāpēc arī mani interesē kā tas notiek. Attiecībā par to tavu filosofiju par "adekvātām" algām - iedošu tev vienu piemēru. Mums darbā darbojas divi gateri - viens ir pāris gadus vecs Talsu Tehnikas ražojums, pieņemu ka maksāja ne vairāk par kādām 10 pakām - otrs ir treknajos gados pirkts amerikāņu firmas ražots automatizētais gateris; pieņemu ka tāds jauns varētu maksāt kādas 200 pakas. Pie noteikuma ja automatizētais regulāri neplīstu sava vecuma un detaļu dārguma dēļ, es pieņemu ka darba ražība varētu atšķirties divkārtīgi; pie abiem strādā trīs cilvēki. Kas no tā izriet - lai maksātu "adekvātas" algas, firmai ir jāvar atļauties pirkt dārgas iekārtas un jāvar zāģēt tikai materiālus kurs vienkārši un ātri uzzāģēt; kāda firma var to atļauties? LIELA firma.