Lietotāja "msh" atbildes

Nu redzi, te ir divas problēmas. Pirmā - tu izbrauci ar makstu ķērāju, mašīnas izstrādājumu kurš uz aci ir jūtami mazāks, un tātad ticams ka arī vieglāks par to dusteri - un jau tas ar to viens bļe trīs TURBO ar 150 zirgiem kustas tikai adekvāti - paskatoties ciparus, varu savu golfu ar tā 115 zs atmosfēru droši likt uz strīpas ar tādu, kaunā nepalikšu - tad kā tāds kustina dusteri? Otrā - tas 150 zs 1.3 turbo nāk tikai krutākajā komplektācijā, kura sākas no nepilnām septiņpadsmit pakām divritenim un virs astoņpadsmit pakām ar pseido pilnpiedziņu - ja nevari to pacelt, nāksies samierināties ar 130 zs versiju, vai arī 100 zs trīscilindru nīkuli...

CSDD - tā ir valsts firma, kuras peļņa [savāda, bet latvijā normāla situācija] nonāk valsts budžetā. Tiguāns - tas ir uzpūsts golfs kurš maksā dārgāk par golfu, un patērē degvielu vairāk par golfu, lasīt - šāda eksāmenu mašīna izmaksā dārgāk par golfu, līdz ar to jautājums - NAHUJ CSDD šādu eksāmenu mašīnu? Pie noteikuma ka uzticamība neatšķiras, eksāmenu mašīnām vajadzētu būt kaut kādām opeļastmām, jariem, kivičiem, bāzes komplektācijās, protams, un nevis A3, golfiem, simtajām behām, nemaz nerunājot par tiguāniem... Vēl viens iemesls kāpēc šādas eksāmenu [un mācību] mašīnas ir nevēlamas - cilvēks var pēc tam sev pašam izdomāt tādu nopirkt, tikai tāpēc vien ka ar tādu ir braucis...

Nav ne jausmas cik ilgs ir tas brauciens, tālākais ko esmu braucis pa to šoseju ir līdz līvāniem. Bet rīga - liepāja man sanāk stabilas divarpus stundas ar kaut kādu 75 kmph vidējo...

Niknākais dīzelis gan jau kaulus pavilkt spēj, bet vienīgi visu laiku atgādinot ka tā darba tilpums ir tikai 1,5 litri... Bet vispār šai situācijai iemesls ir elementārs - pseido eko normas, apvienojumā ar to ka normāls motors maksātu vairāk...

Pirmais ticami, otrais komiski. Kā jau te minēja, reljefs un vējš var mierīgi radīt vēl lielāku starpību nekā tie tavi 200 grami.

Tev nav temperatūra, neesi kovidu saķēris? Kas tas tāds par zvēru - "jaunāks neplīstošs autiņš"? Mašīna ir dilstošu mezglu kopums; tas ir pilnīgi normāli ka kaut kas nolietojas un ir jāremontē. Un šajā momentā sākas divas atšķirīgas mašīnu īpašnieku grupas - ir saimnieki, un ir īpašnieķeļi - nopisēji. Saimnieki savas mašīnas remontē, jo tās ir jāuztur - nu šī ir tā grupa ko tu sauc par "nabagiem". Otra grupa ir tavi domubiedri, kas nopiš mašīnu, jo tak nedrīkst remontēt, jo remontos iztērēto naudu nedabūs atpakaļ - pēc tam to nogrūž un nopērk "jaunāku, neplīstošu autiņu", vai precīzāk sakot - izbrauc uz pirmās grupas dalībnieku rēķina, nopērkot mašīnu ko kāds ir uzturējis, nevis tikai nopisis. Mašīna ir vieni vienīgi izdevumi. Vienmēr. Jebkura mašīna. Tāpēc iedoma atsist remontus ir maigi izsakoties stulba - remontos ieguldītā cena tikai bremzē vērtības kritumu, vai, vecākām mašīnām, to notur. Tas arī ir viens no iemesliem kāpēc tāda stulba doma - mainīt mašīnas - manā galvā neeksistē, jo ja tāda lieta tiktu idejiski pieļauta, iestātos viens no trīs variantiem: 1) es ierobežotu savus tēriņus tīri dēļ tā, faktiski sevi apdalot 2) es mēģinātu atgūt savus tēriņus, kas būtu bezjēdzīgi 3) es uzdāvinātu pircējam visādas labas lietas. Atsakoties no šādas domas, viss notājas savās vietās - taisu priekš sevis, bet priekš sevis savu iespēju robežās nauda nav jāžēlo

WTF, esam jau tik zemu nokrituši ka autoskolās un CSDD eksāmenos jau sākuši ar pseidodžipiem braukt? Par ierīcēm tev satraukāties nevajadzētu; mašīnas ir visas, simboli uz attiecīgajiem kloķiem +/- visiem ir vienādi, ja citas markas vai cita modeļa mašīnas sagādā problēmas, tad turpini mācīties.

Visi jau nav 150+ kilo kategorijā...

Salonam vienīgais mīnuss, ja to tā varētu nosaukt, ir astoņdesmito gadu dizains, pie kā jāpierod. Ja tas salons ir normāli aprīkots [lasīt - mīkstais panelis, normāli ķebļi un citas lietas] un normālā stāvoklī, tad vienīgais ko tur varētu nosaukt par sliktu esošu no "mūsdienu komforta viedokļa" ir tas, ka uz šosejas iemetot trešajā, tu dzirdi motoru, nu un tas ka pēc skaņas var pateikt uz cik tu brauc. Realitātē nekā neērta gan tur nav. Ak jā, mana sieva savu vietu atrod esam ērtāku nekā pārdesmit gadu jaunākās mašīnās, par cik viņai tur ir vairāk vietu kur savus krāmus sakrāmēt.

Pa lielam norakstāms uz braukšanas stilu un detaļu ražotājiem. Tava garo gabalu braukāšana noteikti piekari un bremzes pārāk daudz neslogo - nobraukt to pašu kilometrāžu, braukājot uz 5 km attālu darbu - tas jau būtu bik savādāk.

To mazdu drīzāk uz muzeju vajag vest...

Paturi prātā ka tas betons ko atvedīs ar bumbieri būs ar visādām ķīmijām kuru nebūs uz vietas maisītajam, un tāpēc tas būs daudz ilgtspēlējošāks. Visādām uz zemes ielietām betona grīdām tā starpība sevišķi jūtama - vai smuks, gluds laukums kurš tāds paliek desmitgades, vai arī grīda kura pēc kāda laika sāk plaisāt...

Nevis "lai slēptu jaudas trūkumu", bet gan "lai kompensētu griezes momenta rezerves trūkumu, liekot motoram darboties optimālajos apgriezienos". Manam golfam dzimtais 1.3 nemotoriņš bija sapārots ar četru robu kārbu, kas bija precīzi samērota ar tā spējām - uz šosejas pulkstenī bija 3,5k; par varēšanu apdzīt pat ar pilnu mašīnu nevarēju sevišķi sūdzēties, lai arī noteikti bija kā nakts pret dienu pret tagadējo varēšanu

Kas tas par "izmaksu kosmosu" desmitgadīgai mašīnai? Izbeigsies tavai behai motors - šrotā no angļa cita motora klucis - pāris štukas, ja ne mazāk. Kur ir kosmoss? Kosmoss būs ja tā jaunā tačka dažu gadu vecumā piedzīvos motora izbeigšanos un būs jau ārpus garantijas, bet tev kaut kādu apstākļu dēļ nāksies izmantot dīlera remontu - lūk, tur būs kosmoss.

Ne blīvīte, ne durvju roktura krāsas lobīšanās nav pieļaujamas - tā ir JAUNA mašīna, tur visam jābūt labam un attiecīgi jākalpo.

Vispār jau galvenais ir nevis aprīkojums, bet gan cilvēka, kas strādā ar mašīnu, smadzeņu spējas.

Par ko ir runa, par kaut kādiem plastmasas gabaliem? Sakām paldies ražotāju nepieciešamībai ieseksot kapeiku, lai varētu pārdod lētākas un nekvalitatīvākas mašīnas laimīgajiem pircējiem. Pāreja uz plastmasu no alumīnija gan notika salīdzinoši sen, piemēram, fofāgena grupa to izdarīja pakāpeniski astoņdesmito otrajā pusē/deviņdesmito pirmajā pusē. Šis lauciņš ir arī viens no tiem, ko vecākas mašīnas saimnieks [atšķirībā no jaunākas mašīnas ķeblī pirdēja] var uzlabot; dažādus alumīnija izstrādājumus ražo gan ķīnieši, gan specifiskas firmas. Uzsvars uz to "vecākas"; tā kā jauno tačku pircēji pamatā ir tādi, kuri māk tikai izbaudīt luksusa evakuatoru salonus, un nevis bik padomāt kā uzlabot savu mašīnu lai nevajadzētu izbaudīt garantijas remontus, tad šādu detaļu piedāvājums svaigiem modeļiem nepastāv, jo nav pieprasījuma - paskatoties tajā pašā alītī, alumīnija gabali piedāvājumā ir mašīnām 10+ gadu vecumā.

Tiešām? Man gan likās ka kāds B4 audī vai varbūt 2.5 ceška...

Kopsavilkums - garantija tev sniedz dvēseles mieru, un tas tev ir galvenais - vai laicīgi nokļūsi galā vai nē, noplīsīsi pa ceļam vai nē - tas nav svarīgi. Man, domājot par tādām mašīnām ar kādām es un liela daļa man pazīstamo brauc, prātā nāk tikai divu veidu lietas, kas mašīnai, kurai ir samnieks, nevis īpašnieks, varētu pēkšņi nekurienes vidū izbeigties - kāds sadalenes vai kloķenes pozīcijas holla devējs [vienkārši dēļ tā ka tas nabags karstā vidē nostrādājis pāri par 20 gadiem], vai arī kādai pusasij iekšējā granāta, par cik lažas ar tām parasti ir grūti pamanīt. Viss pārējais var būt vai nu ražošanas brāķis [kas vecākām mašīnām visdrīzāk būs dabiskās atlases ceļā atlasījies], vai arī sūdīgs tehniskais stāvoklis apvienojumā ar tādu blīvi starp stūri un sēdekli, kas spēj tikai grozīt stūri, bet nespēj pamanīt ka ar motoru vai kādu citu mezglu notiek kaut kas neparasts - citādāk situāciju kur pēkšņi izbeidzas motors nespēju izskaidrot.

Un kā šis šarms atšķiras no tāda šarma, kur tu brauc ar personīgo mašīnu bet darba devējs tev kompensē degvielu un amortizāciju?

Ko tu visiem novēli - braukt ar svešu [darba] mašīnu? Paldies, tas nav priekš manis - mašīna kuru es nedrīkstu uzlabot...