Krāpšanas apkarošanā Latvija varētu pārņemt Lietuvas pieredzi, kas paredz mobilo sakaru operatoriem pienākumu pārsūtīt tikai tādas īsziņas, kas atbilst sūtītāju norādītajām identifikācijas pazīmēm.
Saeimas Iekšējās drošības apakškomisija otrdien iepazinās ar kibernoziedzības un tā dēvētās telefonkrāpniecības apkarošanu.
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs apakškomisijā informēja, ka šogad deviņos mēnešos kopējais zaudējums, ko radījuši noziedznieki, ir seši miljoni eiro.
Šogad populārākais krāpšanas veids ir pikšķerēšana, kas nozīmē, ka krāpnieki piezvanot stādās priekšā kā policijas, bankas darbinieki vai citu nozaru pārstāvji un informējot par šķietamām nelikumībām norēķinu kontos mēģina izkrāpt naudu.
Kopumā šogad policijā reģistrēti 569 šādi gadījumi ar kopējo zaudējumu 3 115 000 eiro apmērā.
Otrajā vietā ierindojas investīciju krāpšana ar 271 gadījumu, radot 2,5 miljonus eiro zaudējumus. Šajā jomā parasti krāpnieks darbojas ilgstošā laika periodā un ir konstatēti gadījumi, kuros krāpnieka saziņa ar upuri ilgusi pat divus un vairāk gadus, lai pārliecinātu cietušo investēt naudu.
Nākamā pozīcija krāpšanas veidos ir tā dēvētā īsziņu krāpšana, kad upurim īsziņu veidā tiek nosūtītas vietnes, lai iegūtu viņu datus un piekļūtu cietušā norēķinu kontam. Kopumā šogad reģistrēti 342 šādi gadījumi, radot 319 000 eiro lielus zaudējumus.
Ceturto vietu ieņem krāpšanas veids, izsūtot uz e-pastiem krāpnieciska rakstura informāciju ar dažādām vietnēm, lai iegūtu cietušā datus un piekļūtu norēķinu kontam.
Finanšu nozares asociācija ir norādījusi, ka Lietuvā no šī gada jūlija mobilo sakaru operatoriem ir pienākums pārsūtīt tikai tādas īsziņas, kas atbilst sūtītāju norādītajām identifikācijas pazīmēm. Šāds risinājums izvēlēts, lai ierobežotu krāpniecību skaitu elektroniskajā telpā un samazinātu krāpnieku iespējas uzdoties par Lietuvas valsts iestādēm, bankām, pasta kurjeriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri nereti informāciju lietotājiem sūta ar īsziņu palīdzību.
Tādējādi tiktu mazināti un novērsti tādi krāpniecību gadījumi kā, piemēram, gadījumā, kad īsziņas tika izsūtītas "Latvija.lv" vārdā, rezultātā izkrāpjot personu bankas piekļuves datus, secinājusi asociācija.
Par līdzīgu risinājumu šodien diskutēja arī apakškomisijā. Paredzēts, ka Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" atsūtīs apakškomisijai informāciju par nepieciešamo risinājumu un tad attiecīgi apakškomisija vērsīsies pie Satiksmes ministrijas, lai tā attiecīgi sagatavotu likuma regulējumu.
Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktores vietniece, Sakaru nozares attīstības nodaļas vadītāja Jana Lūsvere, runājot par minēto Lietuvas pieredzi norādīja, ka viņasprāt to būtu iespējams ieviest Latvijā, veicot izmaiņas likumā.
Žēl. Man patīk troļļot krāpniekus. Kad vienai bābai pateicu, ka pārdevu vectēva zemi un plānoju nopirkt q7, viņa man nedēļu zvanīja. Mēģināja piedāvāt labus investīcijas projektus. Es piekritu, bet pēdējā brīdī "pārdomāju". Tad viņa piedāvāja kaut ko citu. Mocījās ar mani,apmēram nedēļu līdz es viņai paprasīju "Kādā krāsā jums biksītes?", tad viņa saprata, ka no šī klienta nekas nesanāks.