No maija stājas spēkā jaunais sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likums, kas būtiski palielina apdrošināšanas prēmiju limitus un noteic, ka apdrošināšanas prēmijas jeb iemaksas vairs nebūs fiksētas un apdrošinātāji tās varēs noteikt paši.
Tagad atbildības limits par personai nodarītiem zaudējumiem būs līdz 250 tūkstošiem latu, bet par mantai nodarītiem zaudējumiem - līdz 70 tūkstošiem latu.
Līdz šim apdrošinātāji personai nodarītos zaudējumus atlīdzināja desmitkārt mazākā apjomā - tikai līdz 10 tūkstošiem latu cietušā ārstēšanai. Vēl kompensēja paliekošu darbspēju zudumu 1000 latu apjomā gadā, 400 latu apbedīšanas izdevumiem, ja cietušais gājis bojā, kā arī 1000 latu gadā kā maksājumus bojā gājušā apgādājamajiem. Savukārt mantai nodarītos zaudējumus atlīdzināja līdz deviņiem tūkstošiem latu.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) viceprezidents riska apdrošināšanas jautājumos Jānis Abāšins aģentūrai BNS atzina, ka OCTA prēmijas lielums pilsētās un to rajonos varētu pieaugt vidēji par 70-100%, bet lauku rajonos - vidēji par 30-50%.
Viņš sacīja, ka šis pieaugums ir liels, tomēr vērsa uzmanību uz to, ka no 1.maija Latvijā izdotā OCTA polise būs derīga visā Eiropā un iedzīvotājiem vairs nevajadzēs iegādāties tā saucamo Zaļo karti, kas bija derīga Eiropas valstīs un maksāja 365 latus gadā jeb aptuveni 30 latu mēnesī. Viņš lēsa, ka pēc 1.maija tiem iedzīvotājiem, kas līdz šim bieži brauca uz Eiropu, prēmiju ziņā praktiski nekas nemainīsies.
Abāšins teica, ka apdrošinātāji, nosakot prēmiju apjomu, katru braucēju vērtēs individuāli - to, kā viņš ilgāku laiku braucis, vai iekļuvis daudz avārijās un tamlīdzīgi. Viņš lēsa, ka agresīviem braucējiem prēmiju apjoms pieaugs daudz straujāk, bet, piemēram, Rīgā dzīvojošam vidusmēra braucējam prēmiju apjoms varētu pieaugt par vidēji 50%. Abāšins atzina, ka prēmiju apjoms Rīgā un citās lielās pilsētās varētu būt augstāks nekā citās mazākās Latvijas pilsētās. Savukārt lauku rajonos atsevišķiem braucējiem prēmiju apjoms pat varētu samazināties.
Viņš klāstīja, ka pēc būtības šāds prēmiju pieaugums ir tikai saprotams, ņemot vērā, ka atbildības limits par personai nodarītiem zaudējumiem būs daudz reižu lielāks - līdz 250 tūkstošiem latu, bet par mantai nodarītiem zaudējumiem - līdz 70 tūkstošiem latu.
Abāšins piebilda, ka jaunajā likumā ir skaidrāk noteikts arī prēmijas lielums, ja cilvēks kā fiziska persona brauc ar automašīnu, ko tas ņēmis līzingā - turpmāk prēmija būs attiecināta nevis uz automašīnas īpašnieku, bet turētāju. Līdz šim apdrošināšanas kompānijās šo gadījumu traktēja dažādi - dažās apdrošināšanas kompānijās varēja maksāt tarifu kā fiziskai personai, bet ļoti daudzās apdrošināšanas kompānijās - fiziskai personai bija jāmaksā OCTA prēmijas pēc tarifa, kāds ir juridiskai personai, jo automašīnas īpašnieks - līzinga kompānija - bija juridiska persona.
Runājot par riska apdrošināšanas kompāniju parakstīto prēmiju kopējo apjomu, Abāšins lēsa, ka tā pieaugums nebūs lēcienveidīgs, bet pakāpenisks, tostarp šogad tie varētu būt 10%, jo, iespējams, daudzi cilvēki jau iepriekš par vecajām cenām iegādājās polisi uz gadu, bet nākamgad, kad tirgus jau būs normalizējies, apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms varētu pieaugt straujāk - par aptuveni 30-50%.
Apdrošinātājiem būs arī jāizveido Transporta apdrošinātāju birojs, kas turpmāk koordinēs civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jautājumus un pārņems Finanšu ministrijas pārziņā esošā Satiksmes biroja mantu, saistības un pienākumus. Kārtību, kādā Satiksmes biroja mantu un saistības nodos apdrošinātājiem, vēl noteiks valdība.
Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no Satiksmes biroja līdz septembrim pārņems arī garantiju fondu, no kura maksā atlīdzības, ja satiksmes negadījumā vainīgais nav apdrošināts, no notikuma vietas ir aizbēdzis u.c., un kurā pašlaik ir uzkrāti 14,7 miljoni latu. Iepriekš šī likuma norma izraisīja diskusijas gan valdībā, gan Saeimā, kā arī iebildumus no Valsts kancelejas un Ģenerālprokuratūras, kas uzskatīja, ka garantiju fonds būtu jāpārņem valsts pakļautībā esošai aģentūrai, nevis apdrošinātāju veidotai sabiedriskai organizācijai. Taču to prasa ES.
Autovadītājiem, braucot pa Latviju, tāpat kā līdz šim, būs nepieciešama apdrošināšanas polise vai uzlīme, nevis gan uzlīme, gan polise, taču, izbraucot no Latvijas, autovadītājiem obligāti turpmāk būs jāņem līdzi apdrošināšanas polise, kas aizstās Zaļo karti.
Likums paredz, ka, izvērtējot ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildību par nodarītajiem zaudējumiem, apdrošinātājiem būs jāpamatojas uz Valsts policijas sagatavotajiem dokumentiem un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī jāņem vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļi.
Standarta apdrošināšanas līgumus varēs slēgt uz trim, sešiem un deviņiem mēnešiem vai gadu, nevis īsākiem termiņiem.
Latvijā darbojas 13 riska apdrošināšanas sabiedrības.
RĪGA, MAI 01, BNS
Pilniigss sviests!!!!