Nīderlande popularitātes ziņā ieņem vietu starp Top 5 valstīm, no kurām uz Latviju ved lietotus un mazlietotus automobiļus. Nīderlandē tiek iegādāti auto ar vidēji 326 000 km lielu nobraukumu, taču pēc nonākšanas Latvijā tie “pazaudē” vidēji 59 000 km.
Salīdzinoši nelielā Eiropas Savienības dalībvalsts ir labi zināma lietotu auto pārdevējiem. Izvēle ir pietiekoši liela gan uz “plačiem”, gan arī dažādās auto izsolēs. Uz Latviju dažādos veidos atceļo vidēji 13,5 gadus veci dīzeļi, kuriem vidējais nobraukums ir 326 000 km, taču teju pusē gadījumu nobraukums ir stipri lielāks.
Latvijā šie transportlīdzekļi nonāk jau ar mums visiem pieņemamo 200 000 – 250 000 km lielu nobraukumu. Labā ziņa ir tā, ka koriģēto automobiļu skaits turpina Latvijā samazināties. Ja pērkat automobili no Nīderlandes, tad jums ir 39% liela iespējamība iegādāties auto ar nepatiesu nobraukumu. Lai arī tas ir krietni labāks rādītājs nekā pirms vairākiem gadiem, tas joprojām ir gana augsts.
Saskaņā ar autoDNA datiem par vairāk nekā 2 000 lietotu automašīnu no Nīderlandes, visintensīvākā koriģēšana ir notikusi pavasara mēnešos. Martā, aprīlī un maijā 48% automašīnu ir melots par patieso nobraukumu. Marta mēnesī negodprātīgie auto pārdevēji atļaujas nodzēst arī lielāku kilometru skaitu– vidēji 74 000 kilometru.
Visdrošāk ir iegādāties automobiļus, kas Latvijā ievesti no izsoļu namiem. Izsoļu namos lielākoties nonāk automobiļi pēc operatīvā līzinga beigām, kas parasti ir labi kopti un ar caurskatāmu ekspluatācijas vēsturi.
“Ja vēlaties iegādāties lietotu auto, tad visdrošāk to ir pirkt no auto izsoļu lapām. Saskaņā ar mūsu datiem tikai 5% gadījumu ir melots par auto patieso stāvokli, tai skaitā arī nobraukumu. Šīm automašīnām ir pieejama detalizēta informācija un pārdevēji tikai retos gadījumos cenšas par kaut ko samelot,” norāda autoDNA vadītājs Agris Dulevicš.
AutoDNA vadītājs norāda, ka savu artavu ir devusi arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), kas no 2014. gada piedāvā iespēju pārbaudīt ikviena Latvijā reģistrēta automobiļa nobraukuma vēsturi. Tāpat CSDD ikvienam piedāvā iespēju bez maksas pārbaudīt Nīderlandes automobiļu nobraukuma vēsturi, ja šis auto jau ir reģistrēts Latvijā.
Protams, ka neiztrūkst arī antirekordisti un tādu nav mazums. Ja Latvijā reti, kad redzēsiet auto sludinājumu, kurā būtu norādīti 500, 600 vai 700 tūkstoši kilometru liels nobraukums, tad ārvalstīs to neslēpj.
Pirmo vietu antirekordistu topā ieņem 2003. gada Volvo S80, kuram Nīderlandē tika reģistrēti 742 187 km, savukārt šā gada maija mēnesī kāds to ir piereģistrējis CSDD ar 246 037 km lielu nobraukumu. Tas ir nepilnu 500 000 km liels deficīts, kas ir nodzēsts no automašīnas ekspluatācijas vēstures.
Otrajā vietā ierindojas 2002. gada Audi A6 Avant, kuram Nīderlandē bija respektabli 713 102 kilometru, savukārt Latvijā kāds to ir iegādājies un piereģistrējis ar 265 274 km. Nodzēsti 447 828 kilometru!
Trešo vietu noslēdz 2005. gada Volvo V70, kurš Nīderlandi pameta ar 620111 km un aprīļa beigās kāds to iegādājās un reģistrēja CSDD ar “nieka” 218 511 km. Teju divas trešdaļas no auto reālās ekspluatācijas ir koriģēta.
“Apkopojot šos statistikas datus ir teju vai jābrīnās, ka cilvēki joprojām tic pasakām par automobiļiem no Eiropas. Ir jābūt ļoti pasīvam autovadītājam, lai Vācijā, Francijā, Beļģijā, Itālijā vai Nīderlandē 19 gadu laikā nobrauktu 200 000 kilometru,” skaidro A. Dulevicš.
Pavisam Latvijā ir reģistrēti 34 000 automobiļu no Nīderlandes. Šā gada pirmajos astoņos mēnešos, automašīnām no Nīderlandes vien, ir izgaisuši 61 019 418 kilometru. Tas ir pietiekoši daudz, lai apbrauktu apkārt zemei 1 552 reizes.
..nu ja, katram savi uzskati par auto. Citam auto skaitās tikai no S-klases. Priekš tā tu jebkurā levelī būsi bomzis. 
Tas, kurš ieved ar attītu, jāliek cietumā. Nav ko tur vilkt gumiju un jāizdod atbilstoši likumi. Tad varbūt arī lietotu auto cenas tirgū izlīdzinātos. Šobrīd auto labā stāvoklī ar patieso nobraukumu vienkārši nevar pārdot par tādu pašu vērtību, kā cena ārzemēs. Vismaz jānomet 30%, lai pielīdzinātu šo nobraukto šrotu cenai.
Mierīgāk, mierīgāk, emocijas te ir bezjēdzīgas, ar to neko nepanāksi.
Par cietumiem arī nevajag cilāties, jo tas nodarījums nav ne slepkavība, ne kas cits tik ļoti nopietns.
Domāju, te vislielākā problēma ir tā, ka neviens jau netiek pieķerts pie rokas brīdī, kad veic šo korekciju. Katrs var apgalvot, ka tā jau bija, ka to darījis kāds cits u.t.t. Neviens jau nu noteikti neies sazināties ar Vāciju, noskaidrot, kas tur bija u.t.t.
Kā reāli varētu lietu risināt? Kāda publiska datubāze, kurā var atrast datus par nobraukumiem. Es varu nočekot auto X un secināt, ka 230 tūkstoši, ko tam piedēvē, īstenībā varētu būt 530 tūkstoši. Ignorējam tādu.
Dēļ cilvēku mantkārības, šādas datu bāzes ir veiksmīgi nohaidotas un pārdotas par naudu. Uz 1 no 10 godīgu auto pārāk lieli izdevumi, lai izmantotu pustukšās iemārketētās datu bāzes.
Kā tu risināsi, kad nobraukuma pārrakstītājs ir bijis pietiekami gudrs, lai pārrakstītu visus blokus? Ticēsi 230k? Reizēm neko nevar izsecināt. Jābūt ar ļoti lielu pieredzi atpazīt. Cik te tādu ir?
Dēļ vāciešu apsēstības ar privātumu. Google street view tak arī Vācijā nedarbojas ne jau mantkārības dēļ.
Kāds privātums, ja jebko var nopirkt par naudu? Muļķības.