Šodien, 21.decembrī, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas deleģējumu VSIA “Autotransporta direkcija” iegādāties videi draudzīgākas tehnoloģijas bezizmešu (bateriju) vilcienus.
Lai īstenotu zaļo satiksmes reformu, Satiksmes ministrija savas kompetences ietvaros koordinē Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) investīciju īstenošanu, kur bateriju vilcieni nodrošinās videi draudzīgāku tehnoloģiju izmantošanu un ritošā sastāva modernizēšanu pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu.
Valdība izskatīja VSIA “Autotransporta direkcija” iespējas veikt bateriju vilciena iepirkumu un ņēma vērā “Autotransporta direkcijas” pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju, lai efektīvi veiktu deleģēto uzdevumu.
Dzelzceļa transportam zaļajā satiksmes reformā ir noteicošā lomā – dzelzceļš ir sabiedriskā transporta mugurkauls. ANM investīcijas plānotas gan sliežu posmu modernizēšanai un izbūvei, gan ritošā sastāva modernizēšanai, tai skaitā videi draudzīgākas tehnoloģijas bezizmešu (bateriju) vilcienu iepirkumam. Latvijas ANM 295 miljonus eiro investīcijas plānotas, lai līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā īstenotu zaļo satiksmes reformu.
Saskaņā ar apstiprināto ANM plānu Latvijā tiks veikta Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta maršruta tīkla reforma, tajā skaitā attīstot pasažieru satiksmi dzelzceļa līnijā Rīga-Bolderāja (perspektīvā līdz Daugavgrīvai), pārvadājumus nodrošinot ar bateriju vilcieniem.
Zaļās satiksmes reforma veicinās Rīgas metropoles areāla iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu, veidojot konkurētspējīgu videi draudzīgu sabiedriskā transporta un mikromobilitātes piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu. Reformas ietvaros tiek plānoti nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā un videi draudzīga sabiedriskā transporta ieviešanā, kā arī transporta risinājumi, kas cilvēkus mudinās izvēlēties videi draudzīgāku sabiedrisko transportu nevis privāto transportu.
Papildus info par bateriju vilcieniem: Šobrīd Bateriju vilcieni Eiropā iegūst popularitāti, valstīm cenšoties sasniegt uzstādītos klimata mērķus. Bateriju vilcieni darbojas ar bateriju tehnoloģiju – tie var braukt gan pa elektrificētiem maršrutiem, izmantojot tur esošās tehnoloģijas, gan pa neelektrificētiem maršrutiem, izmantojot bateriju enerģiju. Tādējādi bateriju vilcieni ir videi draudzīgāks risinājums iedzīvotājiem, kuru ikdienas ceļš ved pa neelektrificētiem maršrutiem. Tāpat bateriju vilcienu priekšrocības var baudīt arī tie, kuri dzīvo tuvu dzelzceļa sliedēm – šie vilcieni ir klusāki un mazāk piesārņo apkārtējo vidi.
Optimāls bateriju sistēmas modelis ir bateriju vilcienu izmantošana jau elektrificētajās līnijās (notiek uzlāde brauciena laikā), kur ar bateriju palīdzību var nodrošināt papildus nobraukumu arī neelektrificētajā daļā bez lieliem papildus infrastruktūras uzlabojumiem.
Bateriju vilcienus plaši izmantoto Austrijā, Vācijā, Īrijā, Apvienotajā Karalistē un Japānā. Bateriju vilcienus sāk izmantot arī Dānijā, Francijā, Ungārijā. Bateriju vilcienus plāno izmantot arī Lietuva.
Cik piesolīja otkatos?????
Šiem, redziet ir "izdevīgāk" baterijas vadāt vilcienā, tērēt laiku KATRU DIENU to bateriju uzlādej, nevis savilkt vadus ko pat komunisti bija izdomājuši!!
Komunisti bija arī bateriju vilcienu izdomājuši.
...1959. gadā tika uzsākti kontaktakumulatoru elektrovilciena SR 3-NK Nr.1589 izmēģinājumi. Tā kā šis elektrovilciens spēja attīstīt vien 48 km/h lielu kustības ātrumu, tika nolemts eksperimentus turpināt palielinot akumulatoru skaitu no 1200 līdz 1840, kas ļāva sasniegt jau 70 km/h lielu maksimālo vilciena kustības ātrumu līdz 100 km lielu attālumu pārvarot bez akumulatoru uzlādes.
Eksperimentu rezultātā 1960. gadā tika realizēts sešvagonu kontaktakumulatoru elektrovilciena projekts.Atšķirībā no eksperimentālā vilciena, šā vilciena vagonu salonos bija paredzētas vietas tikai pasažieriem un visi 350 Ah kapacitātes 1872 akumulatori bija izvietoti speciālos nodalījumos zem četriem piekabvagoniem (galvas vagoniem). 1966. gadā Latvijā ekspluatācijā atradās četri šādi SR 3-A6M sērijas vilcieni, bet 1967. gadā – jau deviņi. Tie, paralēli darbam elektrificētajās dzelzceļa līnijās, kursēja tādos neelektrificētos iecirkņos, kā Rīga – Jelgava (43 km) – līdz tā elektrifikācijai 1972. gadā, kā arī Zvejniekciems – Limbaži (29 km), Rīga – Sigulda (53 km), Tukums – Jelgava (56 km), Jelgava – Dobele (29 km) un Jelgava – Meitene(28 km). Akumulatoru uzlāde parasti tika veikta automātiskā režīmā vilcienam kursējot ar kontakttīklu aprīkotā iecirknī, taču Jelgavas stacijā tika izvietots arī speciāls akumulatoru uzlādes punkts. Šāda tipa motorvagonu ritošais sastāvs Latvijā tika izmantots līdz 1982. gadam.
LATVIJAS Dzelzceļnieks nr. 4; 2016. gada 28. janvāris, 12.-14.lpp.
Raksta autors: Toms Altbergs
Izdomājuši bija - un kā jau redzi, paši no tiem atteicās un tos aizstāja ar dīzeļiem.
Tad dīzelis maksāja tik lēti, ka to bija lētāk liet grāvī nekā uzglabāt kaut kur.
Jā, un elektrība maksāja tik lēti ka varēja turēt visu laiku ieslēgtas 100w kvēlspuldzes...
Tiem jau nebija litija baterijas.