Pērn mazākais bojāgājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos 8

Foto: iAuto.lv

CSDD | 6.marts 2025 14:40

"Pērn ir bijis mazākais bojāgājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos, kā liecina Valsts policijas sniegtā informācija, taču faktiski mēs joprojām esam 2022. gada līmenī un mums jāvirzās uz daudz straujāku šī skaita samazināšanu.

To vislabāk mēs varam izdarīt, visas par drošību uz ceļiem atbildīgās institūcijas strādājot kopā", Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē uzsvēra Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs.

Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē nozares eksperti aktualizēja datus par situāciju ceļu satiksmes drošībā Latvijā, secinot, ka 2024. gadā ir samazinājies gan ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, gan arī negadījumos bojāgājušo skaits, salīdzinot pēdējo gadu statistiku. Vienlaikus sēdē tika prezentēti smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes pilotprojekta rezultāti. Sēdē arī lēma atbalstīt 34 ceļu satiksmes negadījumu novēršanas profilakses pasākumus – informatīvas kampaņas, tehniskās bāzes un aprīkojuma nodrošināšanu, pētījumus, mācību un izglītības programmas u.c., kam piešķirti 2.9 miljoni eiro. Tie ir finanšu līdzekļi, ko apdrošinātāji ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai ieskaita biedrības "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" kontā saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu.

Saskaņā ar Valsts policijas (VP) sniegto informāciju, salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem, 2024. gadā turpināja samazināties ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits. 2024. gadā reģistrēti 17 479 CSNg, 2023. gadā – 18 899, savukārt 2022. gadā – 19 159. Tāpat par 76 ir samazinājies CSNg smagi ievainoto skaits un par 31 – bojāgājušo skaits. Pērn mazāks bijis arī reibumā esošo satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu vadītāju skaits. 2024. gadā 744 transportlīdzekļu vadītāji reibumā bijuši iesaistīti CSNg, turpretī 2023. gadā – 768, bet 2022. gadā 949 autovadītāji izraisījuši CSNg, vadot transportlīdzekli reibumā. Samazinājies arī kopējais autovadītāju skaits, kas vadījuši transportlīdzekli reibumā, ja 2022. gadā tādi bija 4397, tad 2023. gadā – 3413, bet pērn – 3288.

Kā liecina VP dati, 2024. gadā CSNg dzīvību zaudējuši 111 cilvēki, tajā skaitā 33 transportlīdzekļu vadītāji, 33 gājēji, 23 pasažieri un seši velosipēdu vadītāji, 11 motociklu vadītāji, divi mopēda vadītāji, viens elektroskrejriteņa vadītājs u.c.

Statistika liecina, ka 2024. gadā salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājies kopējais administratīvo pārkāpumu skaits. Ja 2023. gadā tas bija 207 205, tad pērn – 183 790. Par 9260 pieaudzis pārkāpumu skaits par atļautā ātruma neievērošanu, savukārt par 490 sarucis pārkāpumu skaits par agresīvu braukšanu un par 42 pārkāpumiem samazinājusies transportlīdzekļu vadīšana narkotiku reibumā. Aizvadītajā gadā ievērojami pieaudzis pārkāpumu skaits par drošības jostu nelietošanu, ja 2023. gadā konstatēti 7120 pārkāpumi, tad pērn – 9862.

Pateicoties vairākām apritē esošajām netrafarētajām policijas automašīnām un arī vidējā ātruma mērīšanas iekārtām, pērn ir izdevies piefiksēt vairāk autovadītāju pārkāpumus, tādejādi veicinot lielāku transportlīdzekļu vadītāju atbildību ceļu satiksmē.

Kā liecina VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) apkopotā informācija, aizvadītajā gadā samazinājies bojāgājušo skaits uz valsts autoceļiem. Salīdzinot ar 2023. gadu, kad ceļu satiksmes CSNg uz valsts autoceļiem bija 92 bojāgājušie, tad pērn – 69. Lielākais bojā gājušo skaits CSNg bija sadursmju rezultātā – 28 cilvēki. Sadursmes visbiežāk ir pārgalvīga, nepārdomāta manevra rezultāts, piemēram, autovadītāja kļūdains lēmums, apdzīšana, neievērotas priekšrocības zīmes, izbraucot uz galvenā ceļa. Efektīvākais veids, kā samazināt sadursmju skaitu – noslogoto autoceļu pārbūve, nodrošinot atdalītas brauktuves un likvidējot pieslēgumus.

Pēc LVC statistikas, 15 cilvēku gāja bojā uzbraukumā gājējiem, 12 cilvēku gāja bojā uzbraukumos šķērslim, desmit cilvēki gāja bojā transportlīdzekļu apgāšanās rezultātā. 2024. gadā divi cilvēki gāja bojā uzbraukumos velosipēdistiem, kas ir ievērojami mazāk nekā 2023. gadā, kad šādos negadījumos gāja bojā astoņi cilvēki. Vēl divi cilvēki ir gājuši bojā cita veida satiksmes negadījumos. 17 cilvēku pērn gāja bojā CSNg, kur autovadītājs vai gājējs bija reibumā. Astoņi no tiem gāja bojā negadījumos uz valsts vietējās nozīmes autoceļiem, pieci – uz reģionālajiem un četri – uz galvenajiem autoceļiem. 

Smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes pilotprojekta īstenošanas laikā tika izpētīti 69 CSNg, kur 66 no tiem ir bijuši bojāgājušie, bet 3 gadījumos bijuši smagi cietušie. Pētījumā konstatētie CSNg izraisošie faktori bijuši atļautā ātruma pārsniegšana, piedalīšanās satiksmē apreibinošo vielu ietekmē, pārgalvīga gājēju rīcība, ceļu infrastruktūras ietekme, riskanti apdzīšanas manevri un transportlīdzekļu vadītāju iemaņu trūkums. Noslēdzoties pilotprojektam, secināts, ka tas bijis veiksmīgs un sasniedzis nospraustos mērķus, taču nepieciešams pāriet uz pastāvīgu, sistemātisku smago ceļu satiksmes negadījumu izpēti, piesaistot gan medicīnas, gan par ceļu satiksmes drošību atbildīgo institūciju ekspertus.

Rīgas Tehniskās universitātes veiktajā smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes pilotprojektā, CSNg samazināšanai, izvirzīti vairāki priekšlikumi. Valsts autoceļu pārbūves, atjaunošanas vai rekonstrukcijas gadījumos izvērtēt iespēju ātruma uzraudzībai pēc būvdarbiem, apdzīvotās vietās veikt apgaismojuma izbūvi ceļiem, kas ir raksturojami kā maģistrālie, palielināt uzsvaru uz satiksmes mierināšanas pasākumiem apdzīvotās vietās u.c.

CSDP sēdi saskaņā ar satiksmes ministra pienākumu izpildītāja pilnvarojumu vadīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs, tajā piedalījās Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis, pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Valsts policijas, VSIA "Latvijas Valsts ceļi", VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", Rīgas Tehniskās universitātes, kā arī satiksmes drošības eksperti un pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām.

Ceļu satiksmes drošības padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 11. jūnija  noteikumiem Nr. 245 "Ceļu satiksmes drošības padomes nolikums".

 

Visi komentāri

2 9 Atbildēt

Vidējā ātruma radari tomēr strādā. Stratēģija ar to ieviešanas paplašināšanu izskatās ļoti pareiza.

7 2 Atbildēt

Tu joko, anonīmiķi? Tam nav vispār nekāda sakara ar radariem. Tam ir vistiešākais sakars ar to ka šogad vienkārši nebija ziema un alidenh laika apstākļu.

1 0 Atbildēt

->anonimikis

Cik tu esi tomēr naivs…

2 0 Atbildēt

Nāvjusamazināšanas Dižplāns formāli te "darbojas" jau vairākas triecien/Piecgades.Taču kamēr  netiks uzstādītas kārtējās 16(20) gab V/vid kontroles ierīces (un ceļa malā pakakarināti kārtējie atjaunotie reklāmplakāti), tamēr mēs (lohi) nekādīgi nevarēsim samazināt ne dzērumā braukšanu, ne alkolohakola pašpatēriņu(pārtēriņu), nedz arī (ta kur nu Vēl) gājēju un/vai velosipēdistu sabraukšanu.

4 0 Atbildēt

Varbut lielākā daļa duraku jau apsitusies?

1 0 Atbildēt

Nesatraucies plēve, viņi ronas klāt, atkal un atkal. Māte daba dara savu darbu, rokas klēpī netur.

1 0 Atbildēt

Tas gan, bet tomēr uz kādu laiku viņu daudzums sarūk dabīgā veidā un tas uz laiku uzlabo statistiku, tie augšā var dalīt prēmijas ar ordeņiem, mēs jūsmot/Par!

3 0 Atbildēt

Par debīlajiem CSN ne vārda! Ar to pašu mazumiņu, kas tur ir nespējam pildīt! Virzienrādītājs pirms, vai pēc bremžu signāliem? Un stāvoklis Joslā manevram! Skats spogulī! Un pēkšņi, strauji bremzēt ir "labi"! Kā jāsamazina Ātrums?

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

No 66 000 eiro - Dodge Charger atgriežas Eiropas tirgū 1

Līdz pat 670 Zs jaudīgais amerikāņu muskuļauto būs pieejams ar benzīna motoru un arī kā pilnībā elektrisks mdelis. Lasīt vairāk

Netālu no Salaspils aizdedzies kravas auto (+ FOTO) 12

Kā ziņo aculiecinieks, ap pusdienas laiku, netālu no Salaspils ir aizdegusies "fūre". Ceļš tajā vietā ir bloķēts, ieradušies ugunsdzēsēji. Tie ir tikai minējumi, taču pieliktās kāpnes un atritinātais kravas pārsegs, var norādīt uz to, ka aizdedzies piekabes saturs, piemēram, šķelda. Lasīt vairāk

Šodien (5.08) degvielai akcijas cenas: Dīzelis 1.817 un 95. benzīns 1.737 EUR! Nafta 75.6 USD par barelu (+ VIDEO) 9

Dīzelis dārgāks par 28 centiem, bet 95. benzīns par 20 centiem kopš 1. marta. Tas sanāk papildus +16.80 EUR klāt pie manas 60 l uzpildes. Atgādinām, ka 2026. gada 1. martā cenas Latvijā, Neste Lielupes DUS dīzeļdegvielai un 95. benzīnam bija 1.537 EUR. Lasīt vairāk

Drošībai, ne sodiem - Igaunijā par mobilajiem radariem brīdinās ceļa zimes 12

Turpmāk Igaunijā autovadītājus pirms mobilajiem ātruma radariem brīdinās ar speciālām ceļa zīmēm. Jaunā kārtība paredz, ka ārpus apdzīvotām vietām brīdinājuma zīmes jāizvieto 300–500 metrus pirms radara, savukārt pilsētās un ciemos – 150–300 metru attālumā. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti