Laika posmā no 2020.gada līdz 2024.gadam apdrošinātāji satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses pasākumos kopumā ieguldījuši 10,65 miljonus EUR no OCTA līdzekļiem. Šajā gadā dažādos satiksmes drošības projektos tiks ieguldīti vairāk kā 3 miljoni EUR, savukārt nākamgad – 2,5 miljoni EUR.
Šos līdzekļus veido apdrošinātāju ikgadējie ieskaitījumi Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas profilakses fondā 2% apmērā no kopējiem OCTA ieņēmumiem.
“Šajā gadā satiksmes drošības projektiem tiks novirzīti 3 miljoni EUR, kurus OCTA apdrošinātāji ieskaita ceļu satiksmes negadījumu novēršanas profilakses fondā, un tā vēsturiski ir lielākā summa gada griezumā. Gandrīz puse no šīs summas (1,42 miljoni EUR) novirzīti Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm valstiski nozīmīgu satiksmes drošības projektu realizācijai, piemēram, fotoradaru programmnodrošinājuma uzturēšanas, remonta un pilnveidošanas pakalpojuma iegādei, kā arī VUGD materiāli tehniskās bāzes paplašināšanai,” stāsta Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
“Arī apdrošinātāji ir ieinteresēti samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Lai arī dažādi pasākumi valstiskā un pašvaldību līmenī tiek ieviesti, tomēr situācija uzlabojas lēni. Šogad līdz novembra beigām bojāgājušo satiksmes dalībnieku skaits uz Latvijas ceļiem ir vairāk nekā attiecīgā periodā pērn. Nav mazinājies agresīvo autovadītāju skaits un ceļu satiksmē joprojām piedalās liels skaits šoferu apreibinošo vielu ietekmē,” skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka palielinās arī satiksmes dalībnieku bezatbildība nepiesprādzēties, jo no 107 šogad ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušajiem 15 nebija piesprādzējušies.
“Ceram, ka ieguldītie finanšu līdzekļi ceļu satiksmes negadījumu novēršanas profilakses fondā, ļaus atbildīgajām iestādēm panākt efektīvāku satiksmes drošības problēmu risināšanu un gan cietušo, gan bojāgājušo skaita samazināšanu. Nozīmīga ir arī mērķtiecīga un kvalitatīva sabiedrības izglītošana par pienākumiem un atbilstošu rīcību uz ceļa, jo īpaši veicinot sapratni, ka satiksmes dalībnieki savstarpēji mijiedarbojas un pieklājības normas attiecas arī uz dalību ceļu satiksmē. Vēlme pārkāpt sabiedrībā noteikto kārtību var novest pie pārgalvīgas rīcības, kas jau var radīt negatīvas sekas uz ceļa, kas nebeidzas uzreiz pēc ceļu satiksmes negadījuma,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs.
Kā tad tas tā sanāk, jo vairāk iegulda, jo sūdīgāka statistika!?
Laikam ne tur iegulda.