Šonedēļ atzīmēsim Starptautisko Sieviešu dienu, kas tradicionāli ir brīdis, kad runājam par sieviešu lomu sabiedrībā, vienlīdzību un sasniegumiem dažādās jomās.
Šis ir arī laiks, kad paraudzīties uz jomu, kur joprojām dzīvo spēcīgi stereotipi par sievietēm - autovadīšanu. Lai gan par sievietēm pie stūres aizvien tiek stāstītas anekdotes, patiesībā pētījumu dati un statistika liecina, ka sievietes ir atbildīgākas autovadītājas – ne tikai attiecībā uz ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, bet arī domājot par braukšanas kultūru un attieksmi pret citiem satiksmes dalībniekiem.
“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka 46% sieviešu nekad nav braukušas agresīvi, kamēr vīriešu vidū tā atbildējuši tikai 28%. Savukārt 64% vīriešu atzīst, ka agresīvi braukuši reti, un 8% - bieži. Sieviešu vidū agresīvi brauc vien 7%. Šie skaitļi atspoguļo ne tikai uzvedības atšķirības, bet arī attieksmi pret risku. Agresīva braukšana, piemēram, strauji manevri, pārmērīgs ātrums, distances neievērošana, bieži sakņojas pārvērtētā pārliecībā par savām spējām. Un tieši šeit dzimumu atšķirības kļūst īpaši spilgti redzamas.
Retāk iekļūst negadījumos
Lai gan par sieviešu autovadīšanas prasmēm aizvien pastāv joki un stereotipi, dati liecina, ka sievietes retāk iekļūst ceļu satiksmes negadījumos. Jau pieminētās aptaujas dati ļauj secināt, ka teju puse (47%) sieviešu nekad nav bijušas iesaistītas ceļu satiksmes negadījumā, kamēr vīriešu vidū tādu ir tikai 22%. Savukārt vairākas reizes negadījumos bijuši iesaistīti 43% vīriešu un 20% sieviešu. Kāpēc tā? Atbilde, visticamāk, meklējama attieksmē pret risku. Vīrieši biežāk atzīst agresīvu braukšanu, veic riskantākus manevrus un retāk izvēlas piesardzīgu taktiku. Pārliecība par savām spējām pie stūres pati par sevi nav slikta īpašība, taču tā var novest pie distances neievērošanas, ātruma pārsniegšanas vai nepārdomātiem manevriem. Sievietes kopumā biežāk izvēlas atbildīgāku braukšanas stilu, proti, ievēro lielāku distanci, retāk iesaistās “sacensībās” uz ceļa un piesardzīgāk reaģē uz citu autovadītāju kļūdām. Tieši šī preventīvā pieeja bieži ir izšķirošais faktors, kas ļauj izvairīties no kritiskām situācijām.
Gatavas sniegt pirmo palīdzību
Interesanti dati atklājas arī par gatavību sniegt pirmo palīdzību. 48% sieviešu atzīst, ka atceras apgūto un būtu gatavas sniegt palīdzību, kamēr vīriešu vidū tādu ir 37%. Ceļu satiksmes negadījumā pirmās minūtes, līdz brīdim, kad ierodas mediķi, nereti ir izšķirošās. Gatavība iesaistīties, neapmulst, pārvarēt šoku un uzņemties atbildību liecina ne tikai par prasmēm un zināšanām, bet arī par emocionālo stabilitāti un empātiju. Iespējams, sievietes biežāk izjūt iekšēju pienākumu rīkoties situācijā, kur kādam nepieciešama palīdzība.
Mazāk stereotipu, vairāk atbildības
Protams, dzimums pats par sevi nenosaka, cik atbildīgs ir autovadītājs un kā uzvedas kopējā satiksmē, taču dati liecina, ka sievietes kopumā demonstrē piesardzīgāku attieksmi pret agresiju un retāk nonāk negadījumos. Tas nav stāsts par to, kurš brauc “labāk”, tas ir stāsts par attieksmi pret risku.
Droša braukšana sākas ar apziņu, ka uz ceļa mēs neesam vieni, ar spēju savaldīt emocijas, neiesaistīties sacensībā un pieņemt, ka dažas sekundes ātrāk sasniegts galamērķis nav tā vērts, lai riskētu ar savu un citu satiksmes dalībnieku drošību. Ja vēlamies drošāku satiksmi, mums jāvairo savstarpējā cieņa, neatkarīgi no dzimuma.
>Kāpēc tā? Atbilde, visticamāk, meklējama attieksmē pret risku
Atbilde ir tajā, ka sievietes ir melīgas. Tas aptaujās vienmēr samuldēs, pilnīgi dievgosniņas. Tātad aptaujas jautājumi nav sastādīti pietiekoši viltīgi. Nu neatzīsies sievietes, ka iedaudzot blakus stāvošā auto durvis, ka tas ir negadījums, ne arī pārsista riepa tai būs negadījums. Arī švīka sānos taču ir dzīves sīkums, vīrs lai risina. Lai pajautā sievietēm vai zāģē savus vīrus un plikšķinās ar acīm tā it kā nesaprastu jautājumu.