Viens no interneta blogeriem pastāstījis par to, kā iegūt vadītāja tiesības Austrālijā. Ticat vai nē, bet to iegūšanai būs vajadzīgi ne mazāk kā četri gadi.
Lai tiktu pie derīgas vadītāja apliecības Austrālijā, eksāmenu nāksies kārtot četras reizes – divas reizes teoriju, divas reizes praktisko vadīšanu. Iegūšanas process ir ilgs, bet pazaudēt tās var ātri, tādēļ austrālieši ir priekšzīmīgi vadītāji.
Vadītāja tiesībām ir četri līmeņi: mācību tiesības (apzīmē ar burtu L), pirmais P-līmenis (zaļas), otrais P-līmenis (sarkanas) un pilnvērtīgas tiesības.
Vispirms jātiek pie mācību tiesībām, ko var iegūt pēc veiksmīgas teorētiskā eksāmena nokārtošanas.
Vadīt transportlīdzekli ar šīm tiesībām var jau no 16 gadiem, kad mašīnā blakus atrodas kāds no vecākiem, cilvēks, kas māca braukt vai draugs ar pilnvērtīgām tiesībām. “Skolotājam” jāatrodas blakus visu laiku, kamēr “māceklis” nobrauc nepieciešamās 120 stundas, turklāt viņam jāfiksē visi braucieni speciālā dienasgrāmatā. Mācīšanās laikā jāizbrauc pa ceļiem ar dažādiem segumiem – pa grants ceļu un asfaltu, pa pilsētu un ātrgaitas maģistrāli, turklāt ne vien ideālos apstākļos, bet arī tad, kad nolijis. Ja pie stūres atrodas vadītājs ar mācību tiesībām, uz motora pārsega un pie aizmugures numura zīmes jāpiestiprina dzeltena zīme ar burtu L.
Uz nākamo līmeni tiesību pretendents var pāriet, kad viņam paliek 17 gadu un gadu pēc tam, kad iegūtas L tiesības.
Tad seko praktiskās vadīšanas eksāmens un, ja tas nokārtots, var saņemt zaļās P līmeņa tiesības. Automašīna jāaprīko ar zaļo plāksnīti un tagad vadītājs var braukt patstāvīgi. Tomēr, tā kā šīs vēl nav pilnvērtīgas tiesības, spēkā ir virkne ierobežojumu, ko stingri kontrolē ceļu policija: maksimālais ātrums – 90 km/h, aizliegts lietot mobilo tālruni. Tas nav pieļaujams pat ar Hands Free iekārtu vai kā navigācijas ierīce. Salonā nedrīkst atrasties vairāk par vienu pasažieri, kas jaunāks par 21 gadu (nekādas braukāšanas zaļumos bariņā!), aizliegts vadīt mašīnu, kas aprīkota ar turbo motoru un visbeidzot – pieļaujamais alkohola līmenis asinīs – 0 (Austrālijā alkohola līmenis asinīs nedrīkst pārsniegt 0,05 promiles).
Ikviens pārkāpums nozīmē atņemtas tiesības uz trīs mēnešiem.
Ja viss kārtībā, var pretendēt uz līmeni P2. “Sarkanās” tiesības var saņemt tad, kad ar P1 tiesībām nobraukti 12 mēneši bez pārkāpumiem. Ja pārkāpums tomēr bijis, nākamās pakāpes iegūšana tiek pārbīdīta par jau pieminētajiem trīs mēnešiem.
P2 tiesības izdod tad, kad pretendents nokārto teorētisko eksāmenu. Vadīšanas pārbaude šoreiz nebūs vajadzīga.
Tagad pie automašīnas var piestiprināt sarkano burtu P, taču jāņem vērā, ka maksimālais braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 100 km/h, bet pieļaujamais alkohola daudzums asinīs – 0 promiles.
Ar sarkano P burtu pretendentam jābrauc divi gadi, tad jānokārto braukšanas eksāmens un tikai tad var saņemt pilnvērtīgas autovadītāja tiesības bez ierobežojumiem un kļūt par “skolotāju” citam “māceklim”.
Veiksmes gadījumā šāds brīdis pienāks pēc “nieka” četriem gadiem.
Apraksts ir interesants. Tomēr pēc statistikas datiem Vācijā un citās civilizētās Eiropas valstīs ir mazāk bojāgājušo uz 100 000 iedzīvotājiem ceļa satksmes negadījumos nekā Austrālijā.
Tas ir dēļ ķenguriem. Nopietni!