Izvēloties automobili, pircējs saskaras ar vairākiem jautājumiem, uz kuriem jāsaņem atbildes, lai izbaudītu savu gala izvēli. Ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) striktās prasības, tādi faktori kā drošība un ekoloģija ir augstā līmenī katrā jaunā automobilī. Tomēr viens no galvenajiem kritērijiem automobiļa izvēlē ir tā tehniskā uzticamība.
Atsevišķās ES direktīvas var pieprasīt uzticamību, tomēr šis parametrs nav tik viegli izmērāms un nav viena objektīva skaitļa, ko autoražotājs varētu norādīt kā uzticamības mērvienību. Būtībā patērētājiem ir tikai divi indikatori – autoražotāja garantijas periods no diviem (minimālais noteiktais ES) līdz septiņiem gadiem, kā arī dažādi automobiļu ilgtermiņa testu apskati.
Tādi autoražotāji kā, piemēram, Audi, BMW vai Opel, nodrošina saviem automobiļiem divu gadu garantiju, bet par papildu samaksu piedāvā to pagarināt līdz pieciem gadiem. Hyundai automobiļiem jau standartā ir piecu gadu garantija, bet Kia klientus priecē līdz pat septiņu gadu garantija – visilgākā šajā reģionā.
Garantija nozīmē kvalitāti?
Lai noteiktu automobiļu uzticamību, neatkarīgi mediji, piemēram, vācu “Auto Bild” rīko ilgtermiņa testus, kuru ietvaros pēc 100 000 kilometru nobraukuma automobilis tiek izjaukts un noteikti tā defekti. Šādus testus vācu izdevums veic ar dažādiem automobiļiem – gan Kia ar 7 gadu garantiju, gan arī tādiem spēkratiem, kuriem garantija ir vien pāris gadi. Šādos “Auto Bild” testos rezultāti ir dažādi, tomēr ilgāka garantija liecina, ka autoražotājs ir pārliecināts par sava produkta kvalitāti un uzticamību.
Ja autoražotājs ir gatavs galvot par ilgāku laika periodu, tad patērētājam mazāk jāraizējas par automobiļa uzticamību. Īsāks garantijas periods var liecināt, ka autoražotājs nav gatavs uzņemties atbildību par to, kas ar automobili notiks jau pēc dažiem gadiem. Pašsaprotami, ka ilgs garantijas periods nekvalitatīvam automobilim būtu nerentabls ražotājam – kompānija zaudētu daudz naudas tā remontā.
Amerikāņu kompānija “J.D. Power”, kas specializējas automobiļu kvalitātes reitingu apkopošanā jau vairāk nekā trīs gadu desmitus, nesen atjaunināja ilgtermiņa pētījuma rezultātus, kuros tika uzskaitītas automobiļu ekspluatācijā konstatētās kļūmes un defekti. Kopvērtējuma rezultāti liecina, ka Dodge un Kia saņēma visvairāk punktu kvalitātē. Dodge kļuva par pirmo ASV autoražotāju, kas saņēmis visaugstāko punktu skaitu šī pētījuma vēsturē, savukārt Kia reitinga augšgalā ir jau sešus gadus pēc kārtas.
Tāpat šajā pētījumā atklājās, ka japāņu auto markas, kas līdz šim tika uzskatītas par etalonu kvalitātē, ir zaudējušas savu statusu un vairs nespēj turēt līdzi atsevišķiem ASV un Dienvidkorejas zīmoliem, kuri strauji kāpinājuši savas produkcijas kvalitātes līmeni.
“Amerikāņu slavenais inženieris Viljams Edvards Demings reiz teica, ka “kvalitāte ir klienta vajadzību izprašana un apmierināšana”, un ilgu laiku Japānas autoražotāji spēja to nodrošināt, tomēr pēdējo dažu gadu laikā citi ražotāji tos ir apsteiguši, acīmredzami labāk izprotot, ko nozīmē kvalitāte,” prezentējot “J.D. Power” jaunākos rezultātus, komentēja kompānijas viceprezidents Deivs Sardžents.
Vecie auto ir daudz uzticamāki? Tas ir mīts!
Sabiedrībā pastāv mīts, ka jaunie automobiļi nav tehniski uzticami, bet vecie automobiļi bija vienkārši un līdz ar to tiem bija maz, kam salūzt. Tomēr statistika ir nepielūdzama un liecina par pretējo.
Neatkarīgais pircēju ceļvedis “Consumer Reports” veica automobiļu uzticamības pētījumu, kurā tika ievākta informācija par 420 tūkstošiem automobiļu, kas ražoti no 2000. līdz 2020. gadam. Pētījumā tika vērtēts, cik daudz defektu automobilim bijis pēdējo 12 mēnešu laikā, savukārt vecāka gadu gājuma automobiļiem kļūmes tika nodalītas no tām, kas radušās dabiskā nolietojuma dēļ.
Daudziem par pārsteigumu pētījuma rezultāti liecina, ka automobiļu uzticamība ik pēc pāris gadiem pieaug. Piemēram, diviem procentiem automobiļu, kas bija ražoti 2012. gadā, tika atklāti būtiski motora defekti, bet no 2016. gada ražotajiem auto dzinēja defekti ir mazāk nekā vienā procentā gadījumu. Vairāk nekā 4 procenti 2012. gada automobiļu īpašnieku sūdzējās par kļūmēm klimata kontrolē, bremžu sistēmā vai balstiekārtā, bet 2017. gada ražoto spēkratu gadījumā šādas sūdzības ir tikai vienā procentā gadījumu. Vismazākais procentuālais kritums ir saistībā ar automobiļa elektroniku – vairumam automobiļu kļūmes šajā jomā tika konstatētas 3 līdz 4 procentos gadījumu un tikai pēdējo gadu ražojuma spēkratiem šis rādītājs bija 2 procentu apmērā.
Šie rezultāti liecina, ka automobiļu uzticamībai ir dažādas nianses. Piemēram, pastāv uzskats, ka mūsdienu automobiļiem ar mazu motora darba tilpumu nav liela resursa, bet realitāte liecina, ka šādām bažām nav pamata. Lai arī mūsdienās automobiļiem vidēji ir mazāks motora tilpums nekā agrāk, līdz ar laiku mainījušās ir arī tehnoloģijas, kas ļauj izgatavot mazāku un efektīvāku dzinēju, neupurējot uzticamību.
Nenoliedzami mainījies ir automobiļa statuss cilvēka dzīvē – tas vairs netiek uztverts kā mūža investīcija. Pat ja automobilis izrādījies uzticams, īpašnieks to maina pēc trim līdz pieciem gadiem, jo vēlas pamēģināt ko citu. Līdz ar to tirgū vairs nav pieprasījuma pēc automobiļiem, kas vienam īpašniekam kalpotu 20 gadus.
Augstāka tālākpārdošanas vērtība
Garantijas jēdziens var ietvert daudz, taču realitātē vienam automobilim sniegtā garantija ne vienmēr nosedz to pašu, ko cits ražotājs nodrošina savam auto. Tomēr neatkarīgi no autoražotāja automobilis garantijas periodā ir jāapkopj autorizētā servisā.
Sniedzot piecu vai pat septiņu gadu garantiju, autoražotājs uzņemas ilgtermiņa risku. Ja automobiļa īpašnieks ievēros apkopju intervālus un uzturēs savu spēkratu kārtībā pat tad, ja to drīz ir plānots pārdot, atlikušais garantijas periods tikai nāks par labu automobiļa tālākpārdošanas vērtībai.
Automobiļa pircējam vienmēr ir jāiepazīstas ar informāciju, kādām pozīcijām un cik ilgi autoražotājs sniedz garantiju. Tomēr kopumā – jo ilgāku garantijas periodu sniedz autoražotājs, jo lielāks ieguvējs no tā ir patērētājs. To var salīdzināt ar apdrošināšanu – ja saskrāpējat automobiļa bamperu, to var saremontēt arī paša spēkiem, bet, ja automobilis iekļūst nopietnākā negadījumā, tad apdrošināšana pasargā jūs no pamatīgiem tēriņiem. Līdz ar to gan garantija, gan apdrošināšana ļauj automobiļa īpašniekam justies mierīgi un nebaidīties no būtiskākām likstām, kas, kā likums, uzrodas negaidītākajā brīdi.
Vecu auto lietotāji tāpat to negribēs atzīt. Šis mīts attiecīgās aprindās rodas, jo tās lieto tikai šos jau pajātos hlamus un ar ražošanas defektiem ir saskārušies iepriekšējie īpašnieki. Līdz tas auto nonāk otrajā vai trešajās rokās, šie defekti vai nu ir novērsti, vai auto utilizēts, vai nolietojuma defektu ir vairāk un ražošanas defekti paliek nepamanīti. Tāpēc to lietotājiem mānīgi šķiet, ka viņu vecās lamatas ir uzticamākas.
arī nobraukums - bieži vien nobrauktais auto kalpo cilvēkam, kas brauc 10-15K gadā, kas jaunam auto var būt mēneša nobraukums. Ja brauc tik maz un lielās vainas ir apārstētas, bet mazās netraucē dzīvot, tad protams ir sajūta ka auto ir dikti uzticams.
Protams, ja pirkuma cena ir bijusi ļoti zema un īpašnieks pedantiski nesaskaita izdevumus par auto pret nobrauktajiem km, tad rodas iespaids ka jauns auto ir nesamērīgi dārgs, bet vecais - ļoti izdevīgs. No otras puses, ir dažādi gadījumi, kad maziem nobraukumiem tieši tas vecais un lētais, starp dzīvību un nāvi esošais auto ir izdevīgs variants.
Arī tev nebūs taisnība - prasīt lietotājiem kas nekā nejēdz no auto uzbūves ir absolūti bezjēdzīgas statistikas vākšana, un savukārt ja specifiski vāktu info tikai no tiem kas sajēdz + vēļ uztur auto labā kārtībā tā atkal būtu pavisam cita aina. Tā ka tas kas šeit ir uzrkastīts vienkārši ir kārtējais mārketologu bulšits no kura izdarīt kādus jēdzīgus secinājumus nav iespējams.
NO manas pieredzes ( bet tā nesniedzas pāri visām auto markām) pasāciens ir viņveidīgs- tikko kā kāds ievieš kādu jaunu komponenti kurai īsti analoga iepriekš nav bijis, tad biežāk jā, nekā nē - tā daļa ir vājais punkts. Gan veciem, gan jauniem, un tas ir iemesls kādēļ cenšo ņemt konkrēto modeli tad kad tas ir uz konvejera sabijis vismaz 1 gadu un ne agrāk( un jā es pirmkārt skatos uz japāņiem - Honda un Toyota).
Prātīgi ir ņemt feisliftētu modeli, tur izlabotas konstruktīvās kļūdas. Golf 2, 4, 6, 8 piemēram
Golf 2 nebija nekāds feislifts, cita bundža, cits auto.
Bija gan mini feislifts 2. golfam, ja nemaldos vai nu 87. vai 88.gada, kad nomainījās bamperi un vel kaut kadi sīkumi. Un ta lidz 91 laikam to ražoja kamer 3. paradijas.
otrajam golfam bija feislifts, pirmajam arī bija pat vairāki, taču otrais golfs nav pirmā feislifts.
No tevis nosauktajiem iepriekšējā modeļa feislifts ir vienīgi mk6 un mk8