Pērn uz Latvijas autoceļiem tika reģistrētas 3975 avārijas ar cietušajiem - no kuriem daļā iesaistīti arī kravas auto. Izplatītākie iemesli, kādēļ notiek ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti kravas auto - visbiežāk pie vainas ir “aklās zonas” un bremzēšanas ceļa garums.
Iesaistīti kravas auto - visbiežāk pie vainas ir “aklās zonas” un bremzēšanas ceļa garums. Sākoties aukstajam un slidenajam ziemas laikam, Gjensidige Latvija aicina gan kravas auto vadītājus, gan citus satiksmes dalībniekus pievērst uzmanību savstarpējai mijiedarbībai un drošībai uz ceļa.
Kravas automašīnas dala ceļus ar vieglajiem auto, motocikliem, velosipēdiem un gājējiem. Taču nereti kravas autovadītāji un citi ceļa satiksmes dalībnieki uz ceļa nespēj saprasties, un tas rezultējas negadījumā. “Kravas automašīnu vadīšanai ir nepieciešamas būtiskas prasmes un iemaņas. Šo transportlīdzekļu lielie izmēri, manevrēšanas spējas un smagā krava spēj apgrūtināt pārredzamību un drošību uz ceļa, tāpēc ikvienam ceļu satiksmes dalībniekam pastiprināti jākoncentrējas notiekošajam uz ceļa,” atgādina Gjensidige Latvija Transporta atlīdzību grupas vadītājs Andris Balodis.
Viens no biežākajiem manevriem, ko veic transportlīdzekļu vadītāji, ir pārkārtošanās citā braukšanas joslā vai pagriezienu veikšana. Apdzīšanas laikā liels drauds drošībai ir neredzamās jeb “aklās zonas” - vietas pie auto sāniem, kas nav redzamas spoguļos. Kravas auto, atšķirībā no citiem transportlīdzekļu dalībniekiem, “aklās zonas” ir vairākas un kravas autovadītājs var nepamanīt citu satiksmes dalībnieku. Tapāt arī vieglo automašīnu vadītāji bieži līdz galam neizprot kravas automašīnu bremzēšanas ceļa garumu, līdz ar to automašīnas vadītājs ietur lielāku distanci ar priekšā esošo automašīnu, un tas mudina vieglo automašīnu vadītājus iespraukties pa vidu, it īpaši sastrēgumu vai intensīvas satiksmes laikā,” stāsta kravas pārvadātāja AS “Delta LV” vadītājs Aigars Freibergs.
Lai mazinātu avārijas risku, AS “Delta LV” vadītājs Aigars Freibergs aicina ceļu satiksmes dalībniekus atcerēties:
Smagajiem auto ir aklās zonas, tās ir jāzina un jāsaprot, ka, atrodoties tajās, vadītājs var neredzēt citus satiksmes dalībniekus;
Nesēdi astē, bet ievēro distanci - tādā veidā ir grūti pārredzams ceļš un pēkšņas kravas auto bremzēšanas gadījumā var notikt sadursme;
Ļauj smagajam auto veikt pagriezienu - smagajiem auto ir daudz grūtāk veikt manevrus, tādēļ jāparedz, ka to veikšanai būs nepieciešams vairāk vietas;
Veikt apdzīšanas manevru tikai taisnās, pārredzamās vietās;
Būt iecietīgiem - uz ceļa valda pārāk liela agresija un ikvienam būtu jābūt iecietīgākam, tad arī avāriju būs mazāk.
Mijiedarbība = brīdinājuma signāli laicīgi laikā un vietā!
Bremzējot jāatceras, ka ātrmu starpībai atšķiroties divreiz, bremzēšanas ceļu garumi atšķiras četras reizes!
Nekāda distance neglābs, ja kāds Jums to Distamci nozags!
Konnflikts ir starp ātri un lēnāk braucošiem un CSN jāpilda katram, ne vis katram otram, kā te aicina - visu glābs Distance. Neglābs! Jo CSN nav sadaļa "Ātruma samazināšana"!
Un vēl viena ļoti būtiska lieta, kuru apzināti aizmirsa, ir "Brīdinājuma signāli un to lietošana"!
21. gadsimtā komunikācija uz ceļa ir nekāda! Pat "STOP" signāls CSN 32 gadu garumā ir ar augšup paceltu roku!!! Paklau,Krapša kungs, attopies, arestē visu CSDD viņi Tevi čakarē!
Bremzējot jāatceras, ka ātrmu starpībai atšķiroties divreiz, bremzēšanas ceļu garumi atšķiras četras reizes!
---------------------
Ja raksti, tad uzraksti priekš īpaši apdāvinātajiem!!!
ka ātrmu starpībai atšķiroties trīsreiz, bremzēšanas ceļu garumi atšķiras deviņas reizes!
Un kādreiz to mācīja auto skolā, jo tā tabula bija CSN!