Tikai sadarbībā ar nozari, atklāti un konstruktīvi kopīgi būs iespējams atrisināt šī brīža Latvijas atjaunīgās enerģētikas samilzušās problēmas, aģentūrai LETA sacīja asociācijas "Saules enerģija Latvijai" valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš.
Viņš norāda, ka pēdējā gada laikā pastāvīgi dzirdam par jaunu saules un vēja parku izveides iecerēm, ko veicina pozitīvas izmaiņas politiskajos uzstādījumos, kā arī gatavība iet vienā solī ar Baltijas kaimiņiem un Eiropu ceļā uz aktīvāku atjaunīgās enerģijas apgūšanu.
Rezultātā Latvija kļuvusi par pievilcīgu vietu vietējiem un ārvalstu zaļās enerģijas spēkstaciju attīstītājiem, faktiski pārspējot sākotnējās pārvades un sadales tīklu operatoru ekspektācijas. Tāpēc ir saprotams AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) paziņojums, ka jau pieteiktās jauno spēkstaciju ieceres pārsniedz Latvijas energosistēmas jaudu un ir jāpārtrauc jaunu projektu ieceru reģistrācija, pauž Bāliņš, norādot, ka vienlaikus šis var izrādīties bīstams solis atpakaļ energonozares attīstībā, jo faktiski tiek slēgta atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstība.
"Iniciatīva risināt potenciālo ražošanas jaudu "sastrēgumu" ir apsveicama un nepieciešama, tomēr darbība pēc "gāzējam/bremzējam" principa neveidos sabalansētu atjaunīgās enerģijas ražošanas portfeli, kas ir arī pārvades sistēmas operatoru mērķis," norāda Bāliņš.
Viņš pauž, ka "apturot jaunu projektu attīstības iespējas, visas likmes tiek liktas uz līdz šim pieteiktajiem elektrostaciju projektiem, tomēr jāatceras, ka saules vai vēja enerģijas projekta īstenošana parasti aizņem četrus līdz piecus gadus un prasa desmitos un simtos miljonu mērāmas investīcijas".
No ārvalstu pieredzes ir skaidrs, ka ievērojama daļa no pieteiktajām ražošanas jaudām līdz reālai ražošanai nenonāks. Projektu realizācijas panākumi būs atkarīgi no spējas piesaistīt nepieciešamās investīcijas, izpildīt projekta attīstības prasības un arī brīvās konkurences attīstītāju starpā. Tāpat kā būvniecībā arī zemes rezervēšana debesskrāpim vēl nenozīmē, ka tas tur tiks uzbūvēts.
Šobrīd rezervēto elektroenerģijas ražošanas jaudu apjomā dominē tieši saules elektrostaciju projekti - 80%, bet vēja parki aizņem tikai 16% no pieteiktā apjoma. Efektīvam un atjaunīgajos resursos balstītam enerģijas ražošanas portfelim ir svarīgi sabalansēt dažādus enerģijas ražošanas risinājumus, jo vējš vienmēr nepūš, saule vienmēr nespīd, bet ūdens HES var būt mazāk nekā nepieciešams.
Rezultātā visi minētie resursi sedz valstij nepieciešamo patēriņu, kombinējot savas jaudas. Brīdī, kad jaunu enerģijasražošanas projektu pieteikumi ir apturēti, zūd arī iespēja veicināt sabalansētu elektrostaciju veidu sadalījumu. Hibrīdu projektu attīstība ir viens no veidiem, kā veicināt sabalansētu energosistēmu - to mēs redzam šī brīža attīstībā gan Eiropā, gan arī tepat kaimiņos, Baltijas valstīs. Tam nepieciešama gan politikas jautājumu risināšana, gan arī tīri tehniska energosistēmas darbības un vadības noteikumu adaptācija jaunajai realitātei.
Nozares regulatīvā vide nebija gatava šādam pieprasījuma lēcienam, bet tas nebūtu iemesls apstādināt atjaunīgāsenerģijas ražošanas tālāku attīstību pilnībā, uzskata Bāliņš.
Viņš aicina Latvijas enerģētikas politikas un regulatīvās vides veidotājus un noteicējus nepieņemt pārsteidzīgus soļus, kas būtiski ietekmē Latvijas kopējās tautsaimniecības un specifiski enerģētikas nozares attīstību.
LETA jau ziņoja, ka AST uz laiku pārtraucis izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai 330 kilovoltu (kV) līnijās vai 110 kV līnijās, ja tam nepieciešama arī 330 kV līnijas pārbūve.
Šāds lēmums pieņemts, lai izvairītos no vērienīgas 330 kV līniju pārbūves gan tehnisku iemeslu, gan elektroapgādes drošuma dēļ.
AST pārstāvji norāda, ka šobrīd ieceri realizēt jaunu elektrostaciju būvniecību un to pieslēgšanu pārvades tīklam ar kopīgo jaudu seši gigavati (GW), kas pārsniedz Latvijas energosistēmas maksimālo slodzi četras līdz piecas reizes, ir apliecinājuši virkne attīstītāju.
Vai pareizi saprotu, ka par samilzušu problēmu tiek uzskatīts, ka AST tīklā trūkst pārvades jaudas? Ja tā, tad ar kādu vīziju biedri investori vispār bīda savus projektus? Kur ir tā peļņas ideja, ja ir skaidrs, ka Latvijā jau tagad var nākties noteiktos apstākļos slēgt ārā tos parkus lai netirgotu elektrību ar mīnusu?
Celt vēl starpsavienojumus uz Lietuvu un Igauniju? Un tālāk? Kam viņi plāno to enerģiju pārdot? Tuvākie ar lielāko deficītu ir Vācija, pārējie paši drīz aizrīsies. Uz Vāciju taisīt starpsavienojumu maksā tik daudz ka neviens pat tādu variantu vēl joprojām neņem nopietni. Un ja vācieši pasaka, ka sekos somu paraugam un cels AES? 15 gadi un visi ventilatoru licēji varēs iesālīties.
Ja tīkla kapacitāte ir pilna, tak celiet savus parkus pie rūpnīcām, ražojiet ūdeņradi vai vēl sazin ko. Tā nevar? Nu jā, biznesa ideja vairs nav haļavnā, rūpnīcai jau drusku vairāk kompetneces vajag kā iespraust stabu plikā laukā.
Es pats būdams enerģētiķis vairs nesaprotu šo humoru, labi, pirmie darboņi paspēja jau parkus sataisīt, tad otrais vilnis aizņēma atlikušās AST jaudas, bet šis jau ir WTF. Kur jūs biedri taisāties likt to elektrību? ST tikko pilsonim parastajam pareizināja elektrību X2, attiecīgi naudīgāki pilsoņi sāks samazināt savu atkarību no ST, tādā veidā samazinot patēriņu. Elektromobīļus ar 15 gadus vecu dīzeli braucošais latvietis vēl gadus 15 pat tuvu nevarēs atļauties, un pat ja varēs, tad ST pirmie atsēdīsies parādoties reālām lādēšanas jaudām. Kaut kur ir kāds slepens plāns par enerģētikas attīstību, ka visi kreklus pēcpusēs sarāvuši būvē tā itkā rītdienas nebūtu? Vai vienkārši ir publika, kurai naudas ir vairāk kā saprašanas un dažādi veikli darboņi ir sastāstījuši šai publikai, ka atjaunojamie resursi ir krutākā lieta kopš sagrieztas tostermaizes?