Atsevišķas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju biedrības apšauba topošā atkrastes vēja parka būvniecības projekta "Elwind" Baltijas jūrā ekonomisko izdevīgumu, aģentūru LETA informēja biedrību pārstāvji.
Vēstuli masu medijiem parakstījuši biedrības "Sārnate" valdes priekšsēdētājs Voldemārs Dūdums un valdes locekle Ieva Rupenheite, biedrības "Pāvilostas tūrisma sabiedrība" pārstāve Brigita Bula, biedrības "Pāvilostas kultūrvēsturiskās vides centrs" vadītāja Marita Horna, biedrības "Piejūras novadu zvejnieku apvienība" valdes priekšsēdētājs Igors Popkovs, biedrības "Cita abra" valdes priekšsēdētājs Pēteris Brīniņš.
Vēstulē viņi pārmet, ka projekta priekšizpētes process esot bijis pārāk slepens, projekta sabiedriskajā apspriešanā esot ignorēts sabiedrības viedoklis un projektam neesot ekonomiskā pamatojuma.
Biedrību pārstāvji apgalvo, ka "noteikti atbalsta" atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu, lai panāktu Latvijas un kaimiņvalstu enerģētisko neatkarību un drošību klimatam draudzīgā veidā. Vienlaikus viņi pārmet, ka projekts maitāšot kultūrvēsturisko ainavu, par kuras "saglabāšanu Latvijas iedzīvotāji ir atbildīgi nākamo paaudžu priekšā".
Vēstules autori kritizē Ekonomikas ministrijas (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pasūtīto projekts "Elwind" priekšizpēti, kurā Nīderlandes uzņēmums "Pondera" esot iekļāvis "apšaubāmus un arī klaji nepatiesus datus par Kurzemes piekrasti un tajā notiekošajām aktivitātēm, tajā skaitā uzņēmējdarbību un tūrismu". Vēstules autori pārmet, ka izpētē neesot saskatīti Kurzemes piekrastes tūrisma objekti, kultūrvēsturiskas pulcēšanās vietas, piekrastes iedzīvotājiem nozīmīgas kultūras vērtības u.tml. Biedrības uzskata, ka priekšizpētes pētījuma rezultāts esot ticis slēpts no Latvijas sabiedrības.
Pēc vēstules autoru domām, sākotnējā sabiedriskā apspriešana par teritorijas izvēli projekta īstenošanai esot veikta formāli, "pārkāpjot sabiedrības tiesības uz līdzdalību". Sabiedrībai neesot bijis iespējams savlaicīgi iepazīties ar priekšizpētes dokumentiem un sagatavot argumentētu viedokli. Sapulcei atvēlētajā laikā visiem sabiedrības pārstāvjiem neesot bijušas iespējas izteikt iebildumus un uzdot jautājumus.
Biedrību pārstāvji apšauba, ka projekts dos gandrīz 3000 darba vietu un veicinās 100 jaunuzņēmumu rašanos Latvijā projekta realizācijas gaitā, kā to solot projekta virzītāji. Viņu ieskatā, "Elwind" radīts enerģijas eksportam, nevis Latvijas un kaimiņvalstu enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai. "Pastāv bažas, ka "Elwind" projektā paredzētā vēja parka apjoms un izvēlētā vieta padara šo nodomu nesamērojamu ar iespējamo nodarījumu dabai un Latvijas iedzīvotājiem, kā arī ar patlaban nedefinēta apjoma Latvijas budžeta izdevumiem," klāsta vēstules autori.
Vēstules autori uzskata, ka "Elwind" projekta virzītāji neesot norādījuši un ar aprēķiniem pamatojuši pieslēgšanās iespējas Latvijas elektropārvades tīklam, kā arī ar to saistītās izmaksas. Tāpat neesot minēts, kādā termiņā un apmērā ar projektu nodošanu ekspluatācijā saistītie pārvades un sadales izdevumi tikšot iekļauti AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) vai AS "Sadales tīklu" bilancēs.
Vēstules autorus neapmierina, ka vēja parks būšot labi saskatāms no piekrastes, lai arī atradīsies aptuveni 15 kilometrus no krasta. Biedrībām esot bažas, ka "bez atbilstošas izpētes un sabiedrības līdzdalības par vienīgo iespējamo sākotnējo atkrastes vēja parka atrašanās vietu tiks izvēlēta jūra Kurzemes piekrastē iepretim Jūrkalnei, Pāvilostai un Sārnatei", kas vienkārši esot "ērta un izdevīga kādam no potenciālajiem "investoriem"".
"Lai nepieļautu sasteigtu, neapdomīgu, bezatbildīgu un neatgriezenisku lēmumu pieņemšanu", vēstules autori aicina apturēt "Elwind" projekta tālāku virzību "līdz nopietnai projekta ekonomiskās ietekmes izvērtēšanai".
Jau vēstīts, ka 2019.gadā Igaunijas valdības pārstāvji sāka sarunas ar Latviju par iespējamu kopīgu atkrastes vēja parka projekta īstenošanu. 2019.gada decembrī tika panākta konceptuāla vienošanās par šāda projekta īstenošanu. Latvijas Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas memorands nosaka juridiski nesaistošu ietvaru kopīgai atkrastes vēja parka projekta pārvaldībai un finansēšanai starp Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju un Latvijas Ekonomikas ministriju.
Precīzs izmaksu un ieguvumu sadalījums tiks noteikts, pamatojoties uz priekšizpētes un izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka kopprojekta īstenošana ir iekļauta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030.gadam.
Visas biedrības, kas kaitē nacionālajām interesēm būtu jāatzīst par krievu specdienestu šūniņām Latvijā un bargi jāsoda!