Piedāvājam iepazīties ar iAuto komandas atskaiti par šīs vasaras ekspedīciju uz Rumāniju.
Devītā diena, 19.jūnijs
Šodien ir mūsu priekšpēdējā diena Rumānijā. No rīta, pirms došanās ceļā vēlreiz apskatam neparastos vulkānus. Tikai šoreiz rokas krāteros iekšā nebāžam, jo tos dubļus ir ļoti grūti nomazgāt.
Tā kā nedaudz esam atpalikuši no plānotā grafika, nolemjam neapmeklēt cietoksni Sučavā un Cotnari vīna darītavu. Tā vietā dodamies uz Humoras un Voroņecas klosteriem Rumānijas ziemeļos. Abi šie klosteri ir UNESCO mantojums un ir slaveni ar savām ar roku zīmētajām freskām.
Kā pirmo apmeklējam Humoras klosteri. Pie klostera autostāvvietas ir kluss, cilvēku maz, redzami tikai suvenīru pārdevēji. Samaksājot ieejas maksu un apģērbjoties attiecīgās drēbēs, dodamies apskatīt šo neparasto klosteri. Tas ir celts 1530.gadā. Kopš 1990.gada šeit ir reāli strādājošs sieviešu klosteris. Apgleznotās sienas patiešām iespaido. Skaisti. Katra freska attēlo kādu konkrētu Bībeles ainiņu. Līdz šim brīdim pilnībā nav atklāts fresku krāsas noslēpums.
Pavisam netālu atrodas arī otrs klosteris – Voroņecas. Šis klosteris ir vairāk apmeklēts, stāvvietā ir grūti atrast brīvu vietu. Savu krāšņo gleznojumu dēļ to pat sauc par „Austrumu Siksta kapellu”. Arī šeit mūsdienās darbojas sieviešu klosteris.
Pēc abu klosteru apskates mums priekšā ir ceļš uz skaisto Borgo kalnu pāreju (1201m), kas savieno divus Rumānijas reģionus – Bistita un Vatra Dornei. Šo kalnu pāreju savā romānā „Drakula” ir pieminējis arī Brams Stokers.
.jpg)
Un atkal ātrie kalnu serpentīni, skaisti skati pa logu. Vēl tikai piestājam ceļmalas ēdnīcā ieēst gardo rumāņu čorbu (zupu). Šoreiz izvēlamies dārzeņu un gaļas zupu. To mums pasniedz kopā ar milzīgu maizes klaipu, krējumu un aso marinēto piparu. Katram tas izmaksā apmēram 0,8Ls.
Pa to laiku ir pienācis vakars, tādēļ jāmeklē naktsmājas. Visapkārt ir kalni un apdzīvotas vietas. Saprotam, ka mums nebūs laika meklēt nometnei piemērotu vietu, tādēļ paļaujamies uz internetā publicēto informāciju par nelielu ģimenes kempingu, kuru tad arī dodamies meklēt. Šoreiz to atrodam pēc ceļa norādēm. Kempingā mūs laipni sagaida ģimenes sievietes, samaksājam 10 eiro par nakti. Saimnieces ierāda mums teltsvietu, izrāda virtuvi un sanitāro kompleksu.
Kempinga teritorija ir neliela – ne vairāk kā 1200m2. Pārsteidzoši, ka cilvēki tik nelielā lauku privātīpašumā ir gatavi vasarā uzņemt ceļotājus. Kempingā esam vienīgie viesi, jo vēl neesot sezona. Arī šeit saimnieki uzdāvina mums savas saimniecības labumus – 8 lauku vistu olas. Ļoti labi – brokastīs mums būs omlete! Tā nu mēs atkal esam Rumānijas laukos, klausāmies neskaitāmās dabas skaņas, lūkojamies zvaigznēs. Šeit ir tik labi!
