3000 km pa Turciju: 2.daļa

iAuto | 7.oktobris 2011 22:40

Kā jau tas katru gadu ir ierasts, arī šogad iAuto komanda, kurā ir apvienojušies lieli autotūrisma piekritēji, devās nedēļu ilgā ceļojumā.

Sākums šeit >>

Nākamās diena mums aizsākas jau 4 no rīta, kad no vietējās mošejas skaļruņiem izskan aicinājums uz rīta lūgšanu, pamodinot saldi dusošo vārnu barus. Kaut kā nomocoties teltī līdz astoņiem, dodamies nobaudīt saimnieka solītās tradicionālās turku brokastis (3Ls no personas).

Saimnieka mājas priekšā jau ir iekārtota improvizēta virtuve, kurā rosās trīs turcietes - viena mīca mīklu, otra cep un trešā pasniedz viesiem jau gatavas brokastis - lavašam līdzīgas plānās pankūkas ar medu, tēju vai šķīstošo kafiju (Turcijā tiek piedāvāti tikai divi kafiju veidi - šķīstošā Nescafe un turku kafija, kas mums negaršoja).



Šīs dienas pirmais un vienīgais apskates objekts - Caravansary of Sultanhani jeb senā "viesu māja-krogs", kurai garām senatnē gāja Zīda ceļš. Tā bija lielākā pieturvieta ar krogu un viesnīcu visā Anatolijas reģionā, kurā apmetās tirgotāji un ceļotāji. Ēku komplekss no ārpuses mums neizraisīja nekādas emocijas - tā bija liela akmens siena ar vienu ieeju (Zīda ceļa malā tas bija visdrošākais veids, kā pasargāt ceļotājus no laupītājiem).

Visa rosība notika iekšpagalmā - mūsdienās apskatei ir atvērtas dažas "viesnīcas" istabiņas, kā arī kamieļu un zirgu novietne. Lai paglābtos no svelmainās saules, arī iekšpusē viss ir akmenī cirsts, tādējādi radot drūmu noskaņu.



Atvadoties no centrālās Turcijas, kurā kalni mijas ar līdzenumiem, kuros zied visas iespējamās Latvijas pļavu puķes (tikai milzīgākos izmēros),dodamies tuvāk jūrai - uz Antālijas piekrasti. Pa ceļam pie viena no neskaitāmajiem ceļmalas tirgotājiem nopērkam arī vietējo turku medu. Šeit pirmo reizi Turcijā mēģinam arī kaulēties, kā rezultātā visu nopērkam par puscenu.

Lai nokļūtu pie jūras, ir jāšķērso liela kalnu grēda. Mūsu Renault Symbol ar 1,2 litru motoru tas bija ļoti grūts uzdevums. Tomēr auto izturēja godam. Skats, ko ieraudzījām no kalnu virsotnēm, bija fantastisks. Mūsu acu skatam pavērās pavisam cita Turcija - ar palmām, jūru, klintīm un neskaitāmām tomātu siltumnīcām. Tikai viena lieta traucēja mums baudīt šo skaistumu - tās bija lielās, mūsdienīgās viesnīcas jūras krastā ar lielajiem atpūtnieku bariem. Šeit sākās tūristu iecienītā Turcijas daļa - ar bāriem, restorāniem, izklaidēm. Izklausījās savādi, kad vienlaicīgi varēja dzirdēt gan mošeju aicinājumu uz vakara lūgšanu, gan skaļo krievu pop-mūziku no viesnīcu pagalmiem. Tūrisma bizness tomēr prasa savu.

Tā kā vēl pie pietiekami daudz laika līdz vakaram, nolēmām vēl nedaudz attālināt tikšanos ar civilizāciju un devāmies atpakaļ kalnos, uz kanjonu. Tomēr arī tur mums priekšā bija tūristu bari. Tādēļ nolēmām iegriezties vietējā krogā. Ēdiens bija garšīgs, saimniece ļoti laipna. Pēc pusdienām saņēmām vēl ceļamaizi - tomātus, gurķus no pašu siltumnīcas, kā arī kalnos vāktas zāļu tējas. Prom ejot saimniece nosauca summu - 80 turku liras (apmēram 22 Ls), un pārvaicāja "Vai ir labi?". Mums pat prātā neienāca, ka arī krogā par pusdienām būtu jākaulējas (jo ēdienkarte ar cenām mums netika piedāvāta). Kā vēlāk izrādījās, šīs bija mūsu visdārgākās pusdienas visā ceļojuma laikā.

Pēcpusdienas saule cepināja vēl pietiekoši stipri, braucām meklēt savu kempingu, lai atlikušo dienas daļu laiski atpūstos pludmalē. Mūsu kempings atradās pašā jūras krastā nelielā pilsētiņā Beldibi (starp Antāliju un Kemeru). Teltsvieta, labierīcības, pludmale ar atpūtas krēsliem - tas viss tikai par 3 Ls no personas diennaktī.

Pēc rīta peldes Vidusjūrā un kafijas kempinga pludmales bārā pošamies tālāk. Netālu no Beldibi atrodas Olimpa kalns (viens no vairākiem Olimpa kalniem pasaulē), kura pakājē atrodas arī antīkā pilsēta Olympos.

Blakus tai, kaimiņu ciematā Çıralı aptuveni 200 metrus virs jūras līmeņa no zemes ārā nāk metāna gāze, kas saskaroties ar gaisu rada liesmas. Viduslaikos šo dabas parādību izmantoja kā bākas kuģiem. Ilgais un stāvais kāpiens priekš mums bija negaidīts. Āra temperatūra ir +40 grādi, nav nevienas ēnainas vietas, vienīgā ūdens pudele jau tika iztukšota pusceļā. Kad sasniedzām galamērķi, bijām nedaudz vīlušies.

Televīzijas raidījumā par Turciju šī vieta likās lielāka, liesmas spēcīgākas. Taču atkal visu atsvēra skaistais skats, kas pavērās no kalna. Deserta ēdiens šīs vietas apmeklējumā mūs sagaidīja atpakaļkāpienā - pa taciņu nesteidzoties čāpoja savvaļas bruņurupucis. Tā kā Elmāram mājās agrāk dzīvoja šīs radībiņas, viņam nesagādāja grūtības aplūkot rupuci arī tuvāk.



Pēc kārtīgas izstaigāšanās pienākas arī kārtīgas pusdienas vietējā krogā (pirmais, otrais + alus apmēram 4Ls no personas). Kārtējais secinājums - turku giross un kebabs tomēr ir garšīgāki par Rīgas vietējiem. 



Ar auto "uzrāpojuši" atpakaļ uz šosejas, virzamies uz nākamo mūsu šīs dienas galamērķi - antīko pilsētu Myra, kas atrodas ciematā Demre. Braucot gar Vidusjūras piekrasti, nespējam vien sajūsmināties par skaistajiem skatiem, kas pavērās aiz katra līkuma - vienā pusē pasakaini dzidrs, tirkīzkrāsas ūdens ar miniatūrām pludmalītēm, otrā - klintis un milzīgas tomātu siltumnīcu platības. Tā vien gribējās šo reģionu nosaukt par jūras un tomātu zemi. Tā nemanot esam nokļuvuši Demrē, kas ir slavena ar to, ka šeit ir dzīvojis un apglabāts svētais Nikolajs Brīnumdaris. Cilvēki joprojām apmeklē viņa kapu ar cerību uz izveseļošanos. Izrādās, ka svētais Nikolajs ir arī Santa Klausa prototips.

Piebraucot pie antīkās pilsētas daļas, vietējā bāra īpašnieks laipni aicina mūs bez maksas novietot pie viņa mūsu auto. Vārds "bez maksas" mums likās aizdomīgs - nez kā tas turks mūs grib "piečakarēt"? Neatrodot nekur citur apkārtnē bezmaksas autostāvvietu, tomēr novietojam auto pie tā paša turka. Saprotot, ka mums nav līdzi tik daudz skaidras naudas, cik maksā ieeja antīkajā Myra, tas pats turks laipni piedāvā mums aizdod naudu (domājām, ka atkal kāds "viltus gājiens"), kamēr mēs neatradīsim bankomātu ciematā. Tomēr Elmārs atsakās no tādas iespējas. Nav problēmu - Elmārs tiek nosēdināts uz turka mopēda aizmugures un aizvizināts līdz tuvākajam bankomātam. Tādā veidā turks neuzkrītoši un neuzmācīgi lika mums saprast, ka mēs esam gaidīti viņa krogā.

Mira (Myra) bija senās Likijas pilsētu savienības galvaspilsēta. Likijieši īpašu vērību pievērsa kapeņu arhitektūrai, izkaļot tās klintīs. Mirušos viņi glabāja pēc iespējas augstākā vietā, vertikālā stāvokli, ticot, ka tā viņiem būs vieglāk nokļūt debesīs. Miras klosterī svētais Nikolajs līdz pat savai nāves dienai 325. gadā sludināja kristietību. 

Pēc Miras apskates iemalkojam tēju un apelsīnu sulu (kaulējoties par tēju un 3 sulas glāzēm samaksājām 1 USD) "aktīvā" turka krogā un braucam tālāk.

Jau atkal pa auto logu vērojama pasakaini skaistā jūra un milzīgie tomātu lauki. Vēl dienu iepriekš no vietējiem mēģinot nopirkt kaut nedaudz tomātus turpat uz lauka, par 1 USD mums piedāvāja veselu kasti ar tomātiem.

Tā pamazām nokļuvām līdz pilsētiņai Kas, kas ir slavena ūdenslīdēju paradīze. Jāsaka gan, ka tajā dienā Kas bija arī mūsu paradīzes nostūris. Atpūta un nakšņošana kempingā KAS pašā jūras krastā izmaksāja 4Ls no personas. Tā joprojām bija Vidusjūra, tomēr tā bija savādāka jūra - dziļa, akmeņaina, dzidra, pilna ar zivīm. Tā bija arī vēl savādāka Turcija - rāmāka, greznāka, inteliģentāka. Vakarā no vietējo viesnīcu logiem skanēja džezs, klasika un 30-to gadu mūzika. Nesteidzīga rīta tējas dzeršana kempinga bārā vēl vairāk lika mums iemīlēties Turcijā - tik dažādā un neparedzamā.

Turpinājums šeit>>

 
Komentāri
 
Nav pievienots neviens komentārs.
Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Tā mēs projektējam jeb, uz kurieni ved lepnā norāde (+ FOTO) 7

Tūkstošu vērtā norāde ved "uz nekurieni", kamēr īstais ceļš uz apdzīvoto vietu atrodas trīs kilometrus tālāk un ir apzīmēts ar necilu izkārtni. Lasīt vairāk

 

Projektēsim Ceļus - eksperti skaidro, kādēļ klibo kvalitāte (+ VIDEO) 3

Būveksperts Edgars Krūmiņš nosauc iemeslus, kas iespaido ceļu būves kvalitāti: par vēlu izsludināti konkursi, rezultātu apstrīdēšana, plānošanas trūkumi, finansējuma nevienmērīgs sadalījums, speciālistu aizplūšana. Lasīt vairāk

 

Riepas, akumulators, logu slotiņas - kā sagatavot savu auto tumšajam laikam

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) apkopojusi 7 vienkāršus, bet ļoti svarīgus ieteikumus, kas palīdzēs sagatavot auto gada tumšajam un aukstajam laikam. Lasīt vairāk

 

15 000 km -krievi aizceļo uz Islandi ar 40-gadīgu ZAZ (+ VIDEO) 8

Divi Čeļabinskas iedzīvotāji devušies ekstrēmā piedzīvojumā, apceļojot Islandi ar 40 gadus vecu zaporožecu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti