Principā ideja bija vairāķ par to ka jamo izmantot kā "čilleri" nevis padot pa trubām līdz "mesto naznachenija". Tācu es saprotu ka tas arī nav viegli, jo tā "tekošā substance" ko dēvē par Daugavas ūdeni ir gana "agresīva".

jā!

Tik problēma, ka izlietnē karsto ūdeni nevar atdalīt no aukstā reciklēšanas nolūkos.

Lai gan, ja Raimis uzbūvētu uz termostatu balstītu vārstu...?

Ja vien tu negrasies servertelpu iegremdēt daugavā, Rīgas ūdens būs labāks dzesēšanas variants, turklāt ieekonomēs uz ūdens sildīšanu kādu kapeiku.

+ vēl kolektorus uz jumta... un aidā!

p.n.

pie tā virsmas laukuma tur elsotājus nevajadzēs

pastudē ledu

Budapeštas parlamenta mājai oriģināli bija lieli ledus pagrabi, no kuriem lielas gaisa šahtas apgādāja ar vēsu gaisu visu lielo ēku. Ja nebija tik karsts, arī izmantoja tikai ūdeni

Pioneering Air Conditioning in the Parliament

Town planners and builders of the late nineteenth century were certainly fond of grandeur and adornment – witness, for example, one of Europe’s most splendid parliament buildings on the left bank of the Danube. The Eclectic building is itself an example of the art of the period – with its Gothic towers, intricate stonework and 88 statues on the outside, and its baroque grand staircase, frescoes, mosaic windows, Gobelin tapestry and paintings inside.

The cooling system for the Parliament building was unique at the end of the 19th century. Air ventilation tunnels were routed to the two fountains that were situated in the square in front of the building, and the fresh air that was blown back into the chambers was pleasantly cooled by water. When this system was later superseded much of the tunnel work was bricked up, although some of the original air passages are still in use today. In times of great heat, circulating air can be cooled by huge quantities of ice.

biblenē gan liels mitruma laikam nav vēlams

Pirmais- ar Daugavas uudeni laistot- buutu ziepe- peec pusotra meenesha visa ekonomija no dzeseeshanas taptu noteereeta apgaismojumaa bet dzenaat no riigas uudens- atkal jau- leetaak katraa telpaa elektrisko gadzjetinju iemest...

leetaak un efektiivaak- uztaisiit uusainaas monumentu un iestaadiit tajaa placii

tur jau tas trobelis ka esam aizmirsuši būvēt energoefektīvas ēkas, vajag ka tik lētāk, un po, cik piķa pēc tam apkurē/dzesēšanā

Mja bet nu tas ka mēs to apzinamies šajā situacijā nepalīdz. Ja nu veinīgi kāds spētu uzmodelēt +/- reālās ekspluatācijas izmaksas "stikla kalnam", tad moš toč to lietu nobeigtu ar "vien smuk monumentiņ ar vistas kāj".

www.iauto.lv/...

protams

Bet ja par latvieti praktisko, tad interesants ir jautājums, kā viņš nonāk pie TĀ topika komunikācijas - frīstailā vai tur arī kāds palīdz ar. Butībā jau tirgus piedāvā ne tikai naudu aizņemties, bet arī mācīties un tad nu ir jautājumus - vai latvietis izvēlas labāk domāt un labāk saimnieekot vai arī kā labāk citam citu apmaut. Kredītu un saimniekosanas sakarā - vai mācās izdarīt secinājumus par attīstibas kredītiem un inovācijām vai arī kā psiholoģiski pierādīt, ka balts ir melns un otrādi.

Interesants jautājums ir par to, kā latvietis praktiskais nonāk pie tāda komunikācijas veida - pats vai ar kādu palīdzību. Šāda pašpārliecinātība un nepārejošā pārliecība par savu kredītspēju un kompetenci ir būtiska, lai daļa tautas nemitīgi aizņemtos , dzītu augšā cenas un inflāciju un tad, kad ārējā parāda, iegadato īpasumu patiesās vertibas un inflācijas dēļ visi piedalās dažu kredītsapnīsu īstenošana, jasargā latvietis vidējais no kredīproblēmas nevainīgas ieņemšanas apšaubīšanas.. kredītu krīzes sakarā ir būtiski, lai tas butu starā par sevi un neizdarītu nekādus būtiskus secinājumus. To panāk ar kopistisku maušanu un sevis iedrošināšanu.

1. Bija visai augsts kretīn( fui) kredīt reitings valstij - tipa investori, nāciet. fii, biči un kiči un citas agentūras.

2. Riebīgie teoretiķi un muldētāi bija tie, kas traucē tautai dzīvot un nodarbojas ar vaiamnoloģiju, viniem ir garīgas kaites un vispār viņi nebrauc ar 30kLs auto. nafig tadus klausīties.

3. Tikpat stulbi bija visādi tur aicinātāji investēt ražošanā, eksaktajā izglītiba un energoefektivitātē, kur ir skaidri zināms profits gadu gadiem.

... ir vēl jautajums, vai atkal nebūs kaut kādas prasības???

www.delfi.lv/...

lshitaa infa tak jau sen lkiida...tik cipari mazaaki bija... tjim 1citroni uz 2iem % un ieguldiitu uz 10

katraa gadiijienaa 36% gadaa rulllz nemeeraa

ibitvaju...Readaktor! kad buus foorums jaunaa kvalitaatee