Bet ja Raimis uzkonstruēs filtrus, kas nav jāmaina un dzīvo saules mūžu - daugavas risinājums būs lētāks, ibo Rīgas Ūdens izdomās noplēst ļomonu par know-how
Master_D rakstīja: Ja grasies vilkt pa caurulēm daugavas ūdebi uz serveru telpu, baigos filtrus vajadzēs, ibo trubas ar sūdiem ātri vien aizaugs.
Tad jau labāk ar Rīgas ūdeni kooperēties, lai šie uztaisa "aukstā ūdens radiatoru" srevertelpā, kondišku dzesēšanas iekārtās utt.
Principā ideja bija vairāķ par to ka jamo izmantot kā "čilleri" nevis padot pa trubām līdz "mesto naznachenija". Tācu es saprotu ka tas arī nav viegli, jo tā "tekošā substance" ko dēvē par Daugavas ūdeni ir gana "agresīva".
iedomājies cik daudz siltā ūdens varētu sagatavot (vismaz sasildīt par dažiem grādiem) šito siltumnīcu dzesējot ar rīgas ūdeni 
un cik mēs ziemā karsto ūdeni sagāžam kanalizācijā???
Bet tehniski protams ir daudz un dažādi materiāļi kas varētu būt pielietojami šādās agresīvās vidēs. Tikai ir jābūt kādam kurš cērt zivi vairāk par mani, jo redz ar dažādiem primitīviem fizikas likumiem šeit būš krietni par īsu, un iespējams ka pat ar inženiera zināšanām var nepietikt.
Pirmais rakstīja: iedomājies cik daudz siltā ūdens varētu sagatavot (vismaz sasildīt par dažiem grādiem) šito siltumnīcu dzesējot ar rīgas ūdeni
jā!
Tik problēma, ka izlietnē karsto ūdeni nevar atdalīt no aukstā reciklēšanas nolūkos.
Lai gan, ja Raimis uzbūvētu uz termostatu balstītu vārstu...?
Ak jā ir jau arī parādījušas tehnoloģijas kas ļauj pārvērst saražoto siltumu elektroenerģijā, bet daudzas lietas ir vēļ tikai izstrādes stadijā.
WALA rakstīja: Bet tehniski protams ir daudz un dažādi materiāļi kas varētu būt pielietojami šādās agresīvās vidēs. Tikai ir jābūt kādam kurš cērt zivi vairāk par mani, jo redz ar dažādiem primitīviem fizikas likumiem šeit būš krietni par īsu, un iespējams ka pat ar inženiera zināšanām var nepietikt.
Ja vien tu negrasies servertelpu iegremdēt daugavā, Rīgas ūdens būs labāks dzesēšanas variants, turklāt ieekonomēs uz ūdens sildīšanu kādu kapeiku.
+ vēl kolektorus uz jumta... un aidā!
efektīvākais dzesēšanas variants būtu to stikla būdu laistīt ar ūdeni (līdzīgi dzesējas suns, also un mutē iztvaiko ūdens)
p.n.
pie tā virsmas laukuma tur elsotājus nevajadzēs
WALA rakstīja:
raimondsm rakstīja:
Par projektu - neiebraucu, ko vajag?
KO vajag ?!?! Vajag ļoti jaudīgu gaisa dzesēšanas/kondicionēšanas sistēmu. Mani personīgi nepārliecina sistēma, kur ārpus GP ir projektēta viena ēka kurā trodas faktiski tikai dzesēšanas iekārtas un GP iekšienē ir dažādas gaisa šahtas kas apgādā ēku ar vajadzīgo gaisu vajadzīgajā temperatūºā.Protams gramatu krātuvēm ir paredzēti individuālie kondicionēšanas mezgli kārai telpai atsevišķi. Toties pēdējie plānie ko redzēju iekļāva tādu dīvainu fīču, kā datu centra dzesēšanu kopā ar publisko un darbinieku telpu dzesēšanu izmantojot vienu no "gaisa" šahtām.
NU lūk apmēram tā, ja būtu kāds kam ir zināšanas un iespējas pierādīt ka tur ir daudz lažas - arī tas būtu jau ieguvums. Vēļ lielāķs ieguvums būtu ja kāds spētu parādīt efektīvāku sistēmu.
Piem. viena ideja kas man ir ienākusi prātā - tik nezinu kā to var relaizēt, ir izmantot Duagavas ūdeni dzesēšanai, jo A) udens temperatūra vasara ir zemāka par gaisa b) gaisam būs vajadzīga papildus cirkulācija, kamēr Daugava nodrošīna gana smuku cirkulāciju pati par sevi ....
Tad vēl ir piemēram ūdens dzesējami serveru skapji, kas pēc būtības strādā ļoti līdzīgi kā ar agsia dzēsēšanu, taču tas labums ir tāds ka apkārtējā telpā (ārpus serveru skapja) tas praktiski neizdala siltumu ( t.i. izdala līdz kādiem 2 grādiem Celsija), kas tad principā būtu pieņemami pie kopējās kondicionēšanas risinājumu utml.
pastudē ledu
Budapeštas parlamenta mājai oriģināli bija lieli ledus pagrabi, no kuriem lielas gaisa šahtas apgādāja ar vēsu gaisu visu lielo ēku. Ja nebija tik karsts, arī izmantoja tikai ūdeni
Pioneering Air Conditioning in the Parliament
Town planners and builders of the late nineteenth century were certainly fond of grandeur and adornment – witness, for example, one of Europe’s most splendid parliament buildings on the left bank of the Danube. The Eclectic building is itself an example of the art of the period – with its Gothic towers, intricate stonework and 88 statues on the outside, and its baroque grand staircase, frescoes, mosaic windows, Gobelin tapestry and paintings inside.
The cooling system for the Parliament building was unique at the end of the 19th century. Air ventilation tunnels were routed to the two fountains that were situated in the square in front of the building, and the fresh air that was blown back into the chambers was pleasantly cooled by water. When this system was later superseded much of the tunnel work was bricked up, although some of the original air passages are still in use today. In times of great heat, circulating air can be cooled by huge quantities of ice.
biblenē gan liels mitruma laikam nav vēlams
Pirmais, bet stikls tehniski nav seviški labs siltumvadītājs, + ja nu istēma saiet sviestā un vasaras karstumā uz uzkarsuša stikla uzlej kādu ūdeni ar maziem gºādiem. IMO tās metālā konstrukcijas to stiklu saplēsīs juhan.
Pozijveidiigos tur vajag 
aplaiziis to buudu...taa ka maz neliksies
Pirmais- ar Daugavas uudeni laistot- buutu ziepe- peec pusotra meenesha visa ekonomija no dzeseeshanas taptu noteereeta apgaismojumaa bet dzenaat no riigas uudens- atkal jau- leetaak katraa telpaa elektrisko gadzjetinju iemest...
leetaak un efektiivaak- uztaisiit uusainaas monumentu un iestaadiit tajaa placii
smaidīgais - viss ir jauki, taču oldskool ēkas nebija tik akūni stulbi izveidotas, un ar tik akūni idiotisku virsmas laukumu ideļāi vērstu pret sauli labākai "banānu" audzēšanai. Un jā mitrums ir nevēlams, bet nebūt ne tāds šķērslis ar ko nevarētu tikt galā, ja vien tas būtu pietiekami efektīvs risinājums.
WALA rakstīja: smaidīgais - viss ir jauki, taču oldskool ēkas nebija tik akūni stulbi izveidotas, un ar tik akūni idiotisku virsmas laukumu ideļāi vērstu pret sauli labākai "banānu" audzēšanai. Un jā mitrums ir nevēlams, bet nebūt ne tāds šķērslis ar ko nevarētu tikt galā, ja vien tas būtu pietiekami efektīvs risinājums.
tur jau tas trobelis ka esam aizmirsuši būvēt energoefektīvas ēkas, vajag ka tik lētāk, un po, cik piķa pēc tam apkurē/dzesēšanā
smaidiigais rakstīja:
tur jau tas trobelis ka esam aizmirsuši būvēt energoefektīvas ēkas, vajag ka tik lētāk, un po, cik piķa pēc tam apkurē/dzesēšanā
Mja bet nu tas ka mēs to apzinamies šajā situacijā nepalīdz. Ja nu veinīgi kāds spētu uzmodelēt +/- reālās ekspluatācijas izmaksas "stikla kalnam", tad moš toč to lietu nobeigtu ar "vien smuk monumentiņ ar vistas kāj".
Tiesa runājot par energoefektivitati ( es gan tajos papīros neesmu iedziļinājies - nav mana darīšana) man gan liekas ka tur ir izdomāts tā ka kā siltumizolācijas materiālu izmantos "gaisu". Līdz ar to būtu teiksim intersanti uzzināt Saules akmens aka Hansa/Swedbank ēkas ekspluatācijas izmaksas.
Pirmais rakstīja: saderam, ka raimis klusēs gluži kā savā darbmācības radioamatieru pulciņā
nu vai kraiņakā tūlīt būs mamma.com linki ar \"air condition\" meklētāja rindā
protams
Bet ja par latvieti praktisko, tad interesants ir jautājums, kā viņš nonāk pie TĀ topika komunikācijas - frīstailā vai tur arī kāds palīdz ar. Butībā jau tirgus piedāvā ne tikai naudu aizņemties, bet arī mācīties un tad nu ir jautājumus - vai latvietis izvēlas labāk domāt un labāk saimnieekot vai arī kā labāk citam citu apmaut. Kredītu un saimniekosanas sakarā - vai mācās izdarīt secinājumus par attīstibas kredītiem un inovācijām vai arī kā psiholoģiski pierādīt, ka balts ir melns un otrādi.
raimi, atšķir savu radiopulciņa topicu un atbildi lūdzu uz tajā uzdotajiem jautājumiem..... tā kā skolotājam (pulciņa vadītājam) būtu tas jādara
Tas ir paraugs komunikacijai un noder vecākiem un skolu psihologiem.
Interesants jautājums ir par to, kā latvietis praktiskais nonāk pie tāda komunikācijas veida - pats vai ar kādu palīdzību. Šāda pašpārliecinātība un nepārejošā pārliecība par savu kredītspēju un kompetenci ir būtiska, lai daļa tautas nemitīgi aizņemtos , dzītu augšā cenas un inflāciju un tad, kad ārējā parāda, iegadato īpasumu patiesās vertibas un inflācijas dēļ visi piedalās dažu kredītsapnīsu īstenošana, jasargā latvietis vidējais no kredīproblēmas nevainīgas ieņemšanas apšaubīšanas.. kredītu krīzes sakarā ir būtiski, lai tas butu starā par sevi un neizdarītu nekādus būtiskus secinājumus. To panāk ar kopistisku maušanu un sevis iedrošināšanu.
tak ne jau videejais aritmeetiskais pilsonis nogremdeeja Latvijas ekonomiku,bet gan kaapostgalvas kaadaas 3aas sajomaas peec kaartas,jo valsts budzetu veidoja celjot nodoklju ienjeemumu prognozes nepacelot galvu un nepaskatoties no kurienes iisti taa nauda rodas.
Jāteic, ka bija arī daži palīgi:
1. Bija visai augsts kretīn( fui) kredīt reitings valstij - tipa investori, nāciet. fii, biči un kiči un citas agentūras.
2. Riebīgie teoretiķi un muldētāi bija tie, kas traucē tautai dzīvot un nodarbojas ar vaiamnoloģiju, viniem ir garīgas kaites un vispār viņi nebrauc ar 30kLs auto. nafig tadus klausīties.
3. Tikpat stulbi bija visādi tur aicinātāji investēt ražošanā, eksaktajā izglītiba un energoefektivitātē, kur ir skaidri zināms profits gadu gadiem.
... ir vēl jautajums, vai atkal nebūs kaut kādas prasības???
raimi, un pie kuriem jāskaita šos un tml?
Yetti rakstīja: raimi, un pie kuriem jāskaita šos un tml?
www.delfi.lv/...
lshitaa infa tak jau sen lkiida...tik cipari mazaaki bija... tjim 1citroni uz 2iem % un ieguldiitu uz 10
katraa gadiijienaa 36% gadaa rulllz nemeeraa
nebiju dzirdējis, jo ar to kantori nav bijusi darīšana...
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
kas par gljukiem akau... 10citroni bij domaats...
Latv. praktiskais kreditētais!
Vakar ziņās teica, ka auto kredīti Latvijā kopā esot laikam 320 miljoni, tas ir 50 000 tūkstoši pa 6 K katrs. Savukārt vakardienas Domburšovā par nekustamajiem tika pieminēts, ka nekustamo īpašumu kreditēšana esot dižākā Latvijas ražošanas nozare un patēriņa - apēšanas kredīti esot par kārtu lielāki, nekā ražošanas līdzekļiem un modernizācijai ņemtie. Savukārt iegādāto dzīvokļu cena ir uzpūsta un daudzi no tiem nekad par tādu cenu netiks pārdoti, ja nu pēkšņi kas notiek. Daudzi no kredītņēmājiem esot ar problēmām samaksāt tos jau pēc vienas algas nesaņemšanas. Un ja nu šitas burbulis plīst!!!