Ar šito uz lielībnieku topiku

Jaatzist, ka neko no kadreiz izdarita par stulbu negribas saukt. Drizak jau stasts par to, ka bija citi laiki un citas iespejas...

Ne gluzi par remontu. Daudz ir dzirdets stasts par otradi iestumtu moci, bet man sanaca izpildities ar T40 - ertibas labad tika regulari atstats kalnina, lai var ieripinat. Un reiz bija aizmirsts reverss... Rezultata pieleca, bet nekadi negribeja uznemt apgriezienus. Krietns laiks pagaja, kamer sapratu, ka motors uz otru pusi griezas - bet vispar nekas - uzbraucu atpakal kalnina, parsledzu reversu un ieripinaju pareiza virziena.

Citreiz vel gribejas lidzigu joku ar kombainu izstradat. Bija nomiris puskaca starteritis un tas nekadi pec nomainas negribeja lekt. Divtaktniekam aizdedzes nomentu tomer pieregulejam un palaidam. Pec tam sakas nedienas ar liela motora griesanu - gandriz jau sanaca, tikai nez kadel visu laiku ievelkamais zobrats no spararata leca ara. Mazliet padomajot, konstatejam, ka starteris griez uz pretejo pusi. Nez ka butu bijis, ja iesaktais izdotos - diez vai turbodizelis butu gaisa/izpludes plusmas virziena mainu uztveris tikpat mierigi ka T40 motorins.

Labs topiks, var labi pārsmieties, man gan pašam nav tādu spilgtu ainiņu uz šo brīdi atmiņā!

Moči laikam ir tā lieta, kur visvairāk visādu "gudrību" bijis, gan gāzes troses pievada izveide no rokas bremzes roktura, gan regulāra un nepārtraukta benzīna pludiņa raustīšana braucot, kad karburators ciet no draņķa ko gāza iekšā, gan braukšana bez bremzēm un tālākā skaidrošanās ar miličiem par nestāšanos, gan braukšana uz disco 3atā uz moča ar 4 robu, kad pēc kritiena nolūzis piemetinātais (!) ātrumkloķis, gan Jupitera paraušana zenītā, kad uz vienīgā asfalta pleķa jāzīmējas lauku meitenēm, gan braukšana pa meža celiņu, orientējoties tikai pēc naksnīgo koku galotnēm, jo uguņi bija pazuduši un bija slinkums meklēt, neejoša moča vilkšana trosē aiz otra moča, gan bēgot no miličiem iebraukšana kautkādā cūku fermā, kur karsts mocis un pats ieracies siena gubā (menti mūs neatrada), dzeršana no moča "pavarotņika", jo inteliģenti pilsētas puikas no kakliņa šnabi nelok, nerunājot par braukšanu ar moci uz/no lauku disco, jo patiešām nevari vairs paiet

Senos laikos arī kāpurķēdnieku laukos sagribējām pielaist. Starteri izdevās piešķilt, bet lielais motors nu nekādi negribēja atdzīvoties. Kad visi pa kārtai!? bijām izmēģinājuši ārprātā rēcošo puskaču noslāpēt ar roku noceļot svečvadu, tas deva neaizmirstamas strāvas izjūtas pa visu ķermeni, tad tikai ienāca prātā izmantot arī koka kātu vada nocelšanai Vēl citā reizē izdomājām piešķilt ceļa strādnieku atstāto Kamazu - izdevās! Bet... noslāpēt nē, jo nezkāpēc tas dīzeļverķis neslāpa arī pēc tam, kad no mūsu neģēlīgi izjauktās atslēgas tika atvienoti visi vadi! Ilgi meklējām akumulatorus, kas, protams, bija zem atslēgas, kuras mums nebija, kabīni pacelt nekādi neizdevās, pat neatceros kā mums toreiz izdevās to zvēru dabūt pie miera, iespējams, ka atradām "masas" pogu kabīnē, bet bailes pēc tam bija lielas, ka nepiesien auto aizdzīšanas mēģinājumu, kas gan mums patiešām nemaz nebija prātā.

Bija man pirmais auto Renault11, kam vislaik plīsa pusasis (Ls 70 gabalā, kā tagad atceros) un servisā teica, ka tam granātas nav jaucamas, bet mēs tomēr izlēmām pierādīt pretējo kādā svētdienas rītā, jo draugs teica, ka viņa opelim tas esot nieka darbiņš. Kad pulkstenis bija viens naktī, un es biju pilnīgi izmisis un zaudējis jebkādu cerību atkļūt uz Rīgu un tikt uz skolu laikā, tad laikam dieviņam apnika un mums izdevās izjaukto pusass granātu čerez ņemogu uzmaukt atpakaļ!!! Vēl ieekonomēju un spārnu tam auto nokrāsoju un ... nolakoju pašrocīgi... ar otiņu! Pie tam pēkšņi uzlija lietus un piles smuki palika uz tā spārna, skaists auto bija

Jāsaka, ka joprojām mēdzu uzrauties uz vēlmes kautko darīt auto pašrocīgi, kas bieži vēlāk iznāk vēl dārgāk kā servisā, bet to reižu gandarījuma sajūtas, kad izdodas pašam kautko izjaukt un salikt tomēr liek šo nebeidzamo muļķību atkal un atkal atkārtot!

mopēdam aizmugures zobrats derēja no kautkāda graudu kombaina un pirms labības kulšanas pagastā kolchoza mehāniķis ar kombainieriem parasti taisīja šmonu vēl aizdedzi varēja piemuģīt no puskača priekšējo dakšu pacelt saskrūvējot atsperes jo augstāk cēla jo ļumīgāka un nevaldāmāka palika

jaunībā regulēju javai aizdedzi ja kāds to ir darījis tad zina ka diezgan sarežģīta procedūra pēc regulēšanas protams ka bija jāveic testbrauciens neuzliekot aizsargvāku un protams ka arī bremžpedāli,tā kārtīgi ar trešo robu atvilku un priecādamies par izdevušos regulējumu aizmirsu par noņemto bremžu pedāli bet priekšā bija T veida krusts a pedāļa ta nav atlika vienīgi priekšēji bremži tālāk sekoja kārtīgs pampaks un tiko svaigi pārkrāsotā jafele nācās krāsot no jauna un nedaudz paārstēt asfalta ekzēmu

ne gluži remontējot, bet...

kādus 10 gadus atpakaļ braukalēju ar mazu mostrozu blusu- fiesta xr2. vecajām fiestām vispār bija četrstūraini priekšējie lukturi, bet šitai- apaļi. bet ne par to gluži stāsts.

kādā saulainā februāra dienā, kad svaigi nosnigušais sniegs bija iesālīts un uz ceļiem bija īsta šļura, apstājies, izdomāju, ka jānotīra priekšējie lukturi (tikko kā bija spēkā stājušies noteikumi, ka no rudens līdz pavasarim jābrauc ar tuvajiem). ņemu rokā sniega piku, notīru, skatos- bļ.ā, lukturim stikls ieplaisājis. škrobīgs tīru otru lukturi, un, kad tā stikls saplaisāja manu acu priekšā, bija skaidrs, ka pats vien esmu vainīgs.

nu jā, finālā baltic motors par tādu ekstru prasīja vairākus simtus lašu un pāris mēnešu piegādi, bet rezultātā ļoti labi tika pielāgoti ZAZ lukturi vien bija reflektorā jāizurbj caurumi gabarītspuldzītēm.

Es arī mazo pirkstiņu ielaidu zobratā, tagad šis ir īsāks par 0.5 cm nekā otras rokas mazais pirkstiņš

Savam 20 gadīgajam 9000 Saabam neliela uzkalniņa galā, bez klučiem zem riteņiem mainīju vienu riteni. Protams mašīna noslīdēja no donkrota un tas izdūrās cauri grīdai

Saķīlēju mopelim priekšējās bromzes. Nu ko, jābrauc testēt. Kā piesspiedu ručku no visa spēka, tā parāvu konkrētu kuūeni pāri stūrei, labi ka ātrums nebija liels. Bet zvaigznes gar acīm kādu brīdi skrēja gan.

mainiiju otrajam golpam prieksheejos bremzhu kluchus. vai nu kluchi nebija riktiigi, tipa pa biezu, bet visticamaak jau pats dumsh, sanaaca taa ka ar dziishanu uzdzinu. golps knapi knapi kustinaaja to auto ar defaultaa nobremzeetiem ritenjiem, labi veel ka diesels... taa ap garaazhaam paaris apljus apbraucu, mijkreeslii vareeja redzeet ka diski sarkani un miiliigi smird. bet neko kautkaa pietrinaas un peec tam bija ok. laikam toreiz pat neko nesabojaaju.

Studentu laikos, tā ap 92 gadu bijām praksē Jelgavas rajona Vilcē. Tipa mims kā nākamjiem Mehiem bija darbnīcu prakse. Un tā ir jau piektdienas vakars visi darbnīcu veči, jau nu kur kurais pa krūmiem kož. Sagadījās tā ka bijām palikuši darbnīcās pedējie, gaidot kolhoza autobusu. Darbnīcu sētā stāvēja T700, nu tād liels dzeltens monstrs. Tā kā mums palika garlaicīgi isdomājām to monstru piešķilt dūmā. Dūmā ta piešķīlām, bet tas maita nekādi vairs nav noslāpējams. Ienāca prātā baibā fiška, nolaist zemē 12 korpusu arklu kas tam monstram bija pakļā un strauji atlaist sajūgu. Ai ai ai kāds izskatījās darbnīcu pagalms jo ta mērglis negribēja slāp nu ne pa ko, izmēģinājām visus robus bet ne kā labi ka pamodā vien vietējais sīnis un atverot motora pārsegu to monstru dabūja mierā!

Ford Transit izjuka priekšējais gultnis. Nopirku jaunu, turpat pie veikala atrāvu iepakojumu, tipa, jāpārbauda komplektācija. Pārbaudīju, viss kārtībā. Aizbraucu mājās, mainu gultni, domāju, kādu santiku iesipīšu, pats nomainīšu. Gultni pa pusdienu nomainīju, tikai pārbaudot komplektāciju, biju izsējis tūbiņu ar oriģinālo smēri, a mājās vēl no žiku laikiem solidola toveris, iespiedu gultnī to. Pēc neilga laika braucu Itālijā pāri tiem viņu kalniem pa mazajiem ceļiem (santikus sipdams, bānim liru žēl bija) , pa priekšu itaļjaškins ar savu fiatu visu laiku smirdinās, domāju jāpārpīpē, apstājos. Izrādās man pašam bremzes smird, kalni tomēr. Priekšejais kreisais bremžu disks tāds rozīgs (jau tumšs pamatīgi bija, skats labs) un kaut kas čurkst. Gultņa aizsargkalpačoks tēlo Briseles puisīti- no ventilācijas caurumiņa tievā strūklā smuki tek ārā mans solidols. Rudenī pie pirmajiem saliem bremžu disks pārplīsa, noraujot arī kolodkas un suportu. Pats gultnis arī ilgi negāja...

Stulbākās lietas ko es esmu darījis ir - Purvciemā, pie daudzdzīvokļu mājas Opelim mainīju šāles, tumsā ar svecīti zem mašīnas, gandrīz aci izbakstīju uz eļļas šupa. Lieki piebilst, ka dzinējs pēc mana "kapremonta" nodzīvoja kādas pāris nedēļas. Jauno dzinēju krāmēju iekšā tur pat, pie tās pašas mājas.

3A3a dzinēja maiņa noritēja sekojoši - Tiek atskrūvētas visas skrūves, un dzinējs nomest uz asfalta. Pēc tam kādi pieci vai seši džeki 3A3a bundžu pārceļ pāri tam dzinējam un uzceļ virsū "jaunajam", pēc tam ar striķiem piepaceļam dzinēju un uzstādam to vietā.

No mopiņu laikiem nekādus šedevrus neatceros.

Nu un, ja drīkst pa veļļukiem runāt, tad varu pastāstīt, kā es veļļuku krāsoju - ar porolona gabalu un grīdas krāsu, grūti bija, pēc tam, no tā porolona gabala atbrīvoties..

Nu un vislielākā mana stulbuma izpausme bija, kad mani apskatē izmeta pa nedegošu tuvo gaismu - es, baigais meistars būdams, davai taisīšu pats - sākam ar drošinātājiem - viss OK, pārbaudīju vadus - viss OK, biju jau gatavs pie elektriķa braukt, bet iedomājos, ka spuldzīti derētu pārbaudīt - protams.

Stāsts ne par mani.

Dzimatajā miestā viens vīrs, kad bijis nopircis savu pirmo auto (kaut kāds VAZ), tad laidis kaut kur ciemoties pie radiem. Nonācis galā, izdomājis, ka vajaga izskrūvēt karburatora dīzes (kāds tam bija iemesls - tas miglā tīts). Rezultātā viena no dīzēm šim izkritusi no rokām un ievējusies diezgan lielā peļķē. Šamais esot ar kaut kādu karotīti vai krūzīti visu dienu ņēmies, kamēr peļķi izsmēlis, bet dīzi tomēr atrada. Tik tā viesošanās tāda savdabīga sanākusi.

Tas ir no sērijas Ņemešaj tehņike rabotatj.

Man tā sanāca ar fotoaparātu SMENA8. Izdomāju palūkotiek kas lācītim vēderā, nu protams ka visas pederes pa gaisu. Par laimi mājās bija līdzīgs aparāts SMENA8M, pēc skata līdzīgs, domāju jaukšu uzmanīgi, kā nekā nosaukumā atšķiras tikai viens burts. nu protams skuju vilis', tam arī pederes ari pa gaisu. Tā arī mana fotogrāfa karjera beidzās nesākusies .

Vo vo - Ņemešaj tehņike rabotatj - šitias teiciens ir ar zelta burtiem jāgravē sienā un auto rokasgrāmatā !

Man tipiskākās kļūdas ir ielidināt kaut ko mazu motortelpā - jams nedakrīt līdz zemei + man vēl ir panna motoram.

1. Mainu lukturus 4. golfam - a lai to izveiktu, tur bumperis jāraun nostīm. - nu jau visu lieku kopā, a haubes attaisīšanas mehānismam tāda maza speciāla asīte. Tā protams, ka izkrīt no lempīgajām rokām un pāzūd. Izmeklējos ar lukturi un tā kā nekur nevar ieraudzīt, tad doma - iegāzās starp kondiškas radiatoru un dzesēšanas šķidruma radiatoru. Nu neko - sexytime ar pannas nost ņemšanu utt ... beigās tā asīte bij kaut kur samērā viegli pieejamā vietā starp bumperi un viršbūvi iekritusi.

2. Ir gadījies garāžā kaut ko daroe at paceltu mašīnu (uz bluķīša) kaut ko svarīgu ielidināt bedrē, kurā netiek iekšā, kamēr autiņš akurāti stāv pa virsu tai (nekustināms )

3. 1x kad vēl man bij scirocco - mainīju eļļu pats un nopudrījos - mēģināju atskrūvēt kartera skrūvi uz otru pusi - protams, ka pārvilku un aprāvu vītni kartera vākam ...

Rezultātā - 4 dienas bez auto kamēr sameklēju citu kartera vāku

4. un ne reizi vien ir sanācis kaut ko sačakarēt netīšām. Tipa - diez kā šitais darbojas ? Un tad secina, ka jaucot ārā netīšām kaut ko salaužu

Palasot visu sho, naak atminjaa arii savi piedziivojumi...

Bij man kaadreiz veca Mazda 626, 83.g.- ar ko tad arii gadiijas ne mazums interesantu notikumu...

Faktiski jau viss saakaas ar to, ka izdomaaju iztiiriit sveces... (liidz tam auto ripoja godam, vieniigi nagi saniezeejaas...)

Taa nu saaku skruuveet laukaa sveces, kas jaadomaa, ka ilgus gadus nebija kustinaatas... taa nu ar mokaam divas izskruuveeju, veel divas bija palikushas, un ar standarta izmeera svechatsleegu nipakam nepadevaas... Tad nu virsroku njeem ajauniiabs maksimaalisms, un svechatsleegas mucinjai galaa piekombineeju X veida balonnieci atsleegu, un griezu cik speeka.... rezultaats bija taads, ka viena svece noluuza, viitnjotajai daljai paliekot galvaa... visa atlikusii diena, un nakts pagaaja visaadiem lauku shkjuunja panjeemieniem meegjinot dabuut to viitni no turienes laukaa, kas beidzaas ar to, ka cilindraa sabira metaala skaidas, nolauztie viilju gali, un veel shaada taada draza... + izmisumaa veel "gudriitis" meegjinaaju taas skaidas izpuust laukaa padarbinot mashiinu ar starteri... liidz beidzot jau uz riita pusi nonaacu pie gauzhaam beediiga secinaajuma, ka taa vis laikam nekas nenotiks... Tad nu naakoshajaa dienaa jaucu valjaa, njeemu nost galvu, un skatiijos kas tad tur noticies... virzulii bija ietriecies, un tur arii palicis nolauzts viiles gals, cilindra sieninjas saskraapeetas, un veel visaads nelaimes...

Naakamais solis bija motora mainja- peec sludinaajumiem atradu shaadu motoru (85 gada), un pa leetaam naudaam.... biju varen prieciigs... dabuuju kas atved, un saakaas atkal lielaa jaukshanaas... izceleu motoru, paarlasiiju visas lietas, kas nenaaca ar jauno motoru (gjeni, starteri, karbi utt) un izpuceejis un sagatavojis jauno motoru kraameeju to iekshaa... Zobsiksnu uzliku pareizi ar pirmo reizi, un biju varen laimiigs, un gandariits, kad 3 naktii veel nepielicis izpuuteeju, pieshkjiilu... Kas taa bij par aizkustinojsu skanju manaam ausiim... Naakamajaa dienaa saliku visu kaa naakas, un lepni devos uz riigu...

Tomeer peec darba nedeeljas, kad atkal braucu uz laukiem, mani piedziivojumi atsaakaas, vienaa jaukaa briidii mashiinai temperatura uzkaapa, un viss saaka vaariities... kaa rezultaataa izdzina laukaa visu ellju, un es paluku uz celja... Taalaak sekoja zvans draugam, un ar shleperi turpinaaju celju maajup...

Taa gadiijuma sekas bija sabeigtas shaales, un sazin kas veel... Tad sekoja atkal garas stundas shkjuuniiti, un aizrautiiga shaalju mainja... peec kuras atkal ar smaidu uz luupaam Vecaa mazda ruuca kaa bitiite... bet prieks nebija ilgs, un pie garaaka brauciena atkal atkaartojaas vecais joks ar temperatuuru... Izraadiijaas, ka termostats, kas naaca ar to "jauno" motoru neveeraas valjaa kaa naakas, kaa rezultaataa viss uzvaarijaas. Tika nomainiitas un ieliktas jaunas shaales, viss savests itkaa kaartiibaa, un mashiina bija atkal braucama... bet atkal jau prieki nebija ilgi, peec kaada meenesha atkal jau paziistamaa klabeeshana, un doma skaidra, shaales atkal pa galam... Un shaalju probleema atkaartojas ne reizi vien, taa nu es jau biju iemaaciijeis shaales nomainiit 2 h laikaa, mashiinu sagaazhot uz saanu, un nonjemot paaris balkas, un kartera vaaku..., (arii ar to uz saana gaazshanu bija visaadi atgadiijumi, ka nepareizi biju novietojis riepas uz kaa atstuteet pashiinu, un spaarnaa un durviis paraadiijaas jaunas buktes, bet tie bija tikai taadi siikumi..)

Bet taa peec kaadas kaarteejaas jaukshanaas, pieriebaas, un sapratu ka nekas cits neatliek, kaa atkal mainiit motoru..., ko dariiju ar krietni lielaaku ruupiigumu, un rezultaati bija pat ljoti veiksmiigi...

Ar to tad arii beidzaas mani piedziivojumi, un at to pashu motoriiti arii nobraucu to mashiinu liidz stadijai, kad benkji krita jau laukaa. Patiesiibaa jau necik ilgi nebija jaabrauc, tas notika nedauz vairaak kaa peec gada...

Bet nu piedziivojumi man ar to Mazdu ir neaizmirstami, un shii mashiina vienmeer paliks man sirdii tuva, kaa nekaa pirmais Auto!!!

Ir veel bijushi visaadi atgadiijumi ar citiem auto, bet par to varbuut kaadu citu reizi...

V;el biju noņēmis IV golfam bardačoku. Liku atpakaļ - sapudrījos un nejauši biku sabojāju un izjaucu bardačoka apgaismes lampu ...

Kopsummā kādas 3 h pavadīju pie tā knibuļa mēģinādams salikt to puzli ... beigās 1x kad sanaaca buut VW centrā, iedevu elektriķim, lai paskatās un palīdz ... izrādās pa 99 % biju pareizi izštukojis - a tur hints tāds, ka tā lampa der strādā no abaām pusēm - tip der gan autiņiem ar stūri kreisajā, gan arī labajā pusē

Ne pašam, bet brālēnam ir bijis gadījums, kad auģukam sveces nejauši šķībi sāka skrūvēt iekšā (nu tip sačakarēja vītin galvā) ..

nu neko - tā arī pabeidza šķībi skrūvēt - ieskrūvēja līdz galam izmantojot pusotrmetrīgu lomiku

(nabaga nākamais īpašnieks, kam būs sveces jāmaina )

Tā nu es sākušu savus piedzīvojumus.

Neapskaužu tos Rīdziniekus, kuriem nebija īsti lauki, kā man. Galvenaie personāži es un Freeks. Viss sākas ar koka iž, dabūjām nu gadi mums attiecīgi 9 un 11. Stumdījām dienas divas nepieleca nu aptuveni 30km. No tiem kādus 10km krāniņš nebija atgriezts. Protams mocīts tika stumts 4 robā, jo vieglāk griezās. Tad izdomājām, ka jāpārbauda vai ir dzirkstele, protams nebija. Taisījām nu 2 mēneši, bet optimsms 100%, protams pielaidām. Vasara cauri, nu tad nākamais brauciens notiek rudens brīvlaikā. Katru dienu 2,5 stundas pirms un 2,5 stundas pēc tas tika remontēts. Turpinājums sekos.

nja, man uzreiz tā divi gadījumi prātā:

1. vecos labos laikos kad braukāju ar mosīti - bija hroniskas problēmas ar aizmugurējām bremzēm, tādēļ jaucu tos barabanus vaļā katru nedēļas nogali. pēc kārtējās operāsijas (jau krēslā) braucu pa lauku ceļu, un sāk kas klabēt. izkāpu ārā - tipo viss kārtībā, neko nevar saprast. braucu tālāk, atkal klab. vobšem metu riņķī un braucu atpakaļ. pēc 20m mani apdzina aizmugurējais rats, neizņemot līkumu tas ievilka grāvī tagad vienmēr, kad ņemti nost rati, pirms braukšanas vēlreiz pārbaudu vai esmu tos pieskrūvējis (ne tikai aizķēris cik pirksti spēj)

2. šai ziemai sākoties, protams, biju nogulējis riepu maiņu, tb. visi servisi piebāzti (man bija 1 disku komplekts uz abām sezonām). zināju, ka vecamtēvam garāžā stāv pēc skata normālas ziemas riepas. izdomāju - ietaupīšu naudu un laiku, uzlikšu tās, vismaz sākumam. viss bija lieliski līdz nākamajam rītam, kad konstatēju, ka 2 rati tukši - izrādās, diski aprūsējuši, un aukstumā sāk laist gaisu ārā. tad nu nedēļas laikā sanāca pāris reizes pašam kādu riepu piepumpēt, vēl benzīntanku kompresorus izmantot, vēl laikam 3 putas sagādāt, ko riepās pūst. morāle - nefig santīmus p ist

Pārlasījām motoru un pielaidām... tikai no lieliem priekiem piemirsās eļļu ieliet