Pirms kaada meenesa izdomaaju sveces nomainiit. Vietas, kur naak svecvadu piipiites sauras, svecvada galu rokaas gruti satvert.

Izdomaaju taa saudziigi ar plakeneem atvienot.

Saliku atpalkalj - masiina nekuja neiet.

3 svecvados, kur ar plakeneem biju neemis piipiisu gumijaas caurumi un sit garaam

Vobsem ieberziens uz 45 Ls - dabuuju nopirkt jaunu svecvadu komplektu Tik stulbi

es mersim ar makroflexu aizpūtu izpuvušo šķirbu virs pakaļējā bampera; pēc tam ar nazi un pucpapīru, virsū grunti un krāsu. Ārā nekas nekrita

Pirms vairāk kā nedēļas nolēmu palūkoties, kāpēc Audim nedeg ksenona spuldze. Atveru pārsegu, noņemu aizsargvāku lampai un cenšos izvilkt uzmanīgi spuldzi. Velku, velku un nekā - tikai par dažiem milimetriem izlīda. Kādas 5min. mocījos, bet nekā! Tas ir kreisais lukturis, grūti tik klāt, arī apsaktīties nevar. Nolēmu uzmest aci labajam lukturim - skatos, tur tāda drātiņa, ar kuru aizķer štekeri, kurā sprauž spuldzi, lai neizlien ārā... Bik ierēcu par sevi, noņēmu to drātiņu un štekeris ar jau sabojātu spuldzi ārā. Nākošais brīdis nebija sliktāks - nevar izvilkt ārā spuldzi! Pēc ilgākai laika mocībām ķēros klāt knīpstangām un, velkot ārā spuldzi, norāvu lielāko daļu plastmasas. Ieraugot, ka spuldze ir sakususi ar štekeri, kādēļ laikam arī negribēja spīdēt, sapratu, ka te tikai jāmeklē jauna detaļa un nākamreiz, kad kaut kas neies kā vajag, jāapskata uzreiz nevis pēc dažām nedēļām...

Es vienreiz II Golfam aizmugurē ieliku Audi 80 atsperes - gribēju mazliet augstāk pakaļu golfam pacelt. vairākas reizes atsperu savilcēji ar visu atsperi pa garāžu aizlidoja, jo golfam aizmugurē baigi īsie amīši. kad nu visu biju salicis kopā paskats bija OK tikai slīdēju ārā no beņķa uz priekšu. kad nolēmu veikt testa braucienu izrādījās, ka amīši tā nospriegojušies ka gribēdams nenospiedīsi mašīnu pie zemes. pēc tam samainīju atpakaļ visu kā bija...

No čoma paņēmu deltu izbraukt. aizbraucu kādi 3 km no mājas... beidzās bendža, tad stūmu atpakaļ... kājās bija istabas čības

Jaunībā ar aizlienēto IŽ Jupiter braucu uz laukiem 80km. Pa ceļam nevarēju saprast, kāpēc mocis brīžiem nomirst, un drīz jau aķis, lai gan tikko mainīts, bija sauss. Startēju ar radio... Nu bija man līdzi radio uz baterijām, no tā arī "piepīpēju", līdz izbeidzās arī tās baterijas. Standartsituācija - līdz laukiem 40km, atpakaļ uz mājām 40 km Tad, kad biju to smago hlamu nostūmies līdz vemšanai, vienās mājās tomēr atradās palīgs, no kura moča atkal piepīpēju un neliekot virsū akumulatora vāku, bet akumulatoru pieturot ar kāju, pilnā ručkā, lai atkal nenoslāpst beidzot aizgāzēju līdz laukiem, kur izrādījās... ka jaunā akumulatora klemmes skaras pie vāka korpusa un iet "uz īso". Būtu gudrāks, pamanījis ātrāk, nebūtu šī stulbā stāsta

Skolas laikā tika iepirkts zapiņš, kuram aiz nav ko darīt, tikai nocirsta pakaļa un skats no sāna bija apmēram kā zaz vabolei, kurai vēl no pakaļas lien laukā motors. Kā jau tādam zapiņam pieklājas, viss turējās uz puņķiem un pēc fig viņ zin cik kilometru brauciena pa mežu, ģeneratora siksna aizlidoja pa gaisu un brauciens apstājās. Tā kā aķis arī bija tukš, ka pietiek tikai piešķilšanai bet ar to līdz mājām tikt nevar, tad tika uzmeistarota ģeneratora siksna no visādas drazas, kas bija bagāzniekā, t.i. kautkāda šņore, lupatas, sazin kas vēl, bet, galvenais, tāds normāls vada gabals. Viss sagatavots, var šķilt klāt. Stumšanas gods tiek man un turēdamies pie motora, jo pakaļas, kā jau teicu, viņam nav, tiek stumts. Brīdī, kad šamējais arī pielec un 2 sekundes strādā, trūkst pušu sameistarotā siksna un es attopos sūnās ar sarkanu ģīmi, kas sūrst tā, kā būtu dabūts ar karstu gludekli.

No vada labāk ģeneratoram siksnu netaisīt.......

Gadus, hvz cik, atpakaļ, kādā jaukā vasaras dienā, sadomāju ar savu mocīti veikt garāku ceļa gabalu par mazpilsētas rajona robežas pārdesmit kilometriem un aizbraukt uz Rīgu.

Nesen biju veicis nopietnu remontu savam pirmajam mocītim - virzulis, kloķene, gredzeni u.c. sīkumi, izgājis tehnisko - nu tā vien prasijās pēc slaidāka loka pa Latvijas ceļiem!

Labi, ka neviens nenofotogrāfēja mani pirms rudenīgā izbrauciena, jo biju ļoti antīkā ķiverē, ādas jakā, kurai rāvējslēdža vietā bija saspraudes, un kopskatu pat atcerēties negribas! Cik atceros, tas bija saulains rudens sestdienas rīts, kad mammas un brāļu skata pavadīts izbraucu no mājām.

Mocītis Minska ir tāds paknaps "lidotājs" un ilgstoši vairāk par 95km/h neesot vēlams braukt. Pēc kilometriem apmēram 25, mocītis palika tāds gurdenāks un es, neko ļaunu nedomādams,piestāju malā atpūsties uz minūtēm 15-20, tad turpināju ceļu. Vēl pēc 20km sākās tas pats niķis, bet atpakaļ uz mājām nu nemaz negribējās! Turpināju ceļu ar aizvien biežākām pauzēm, līdz sāka grabēt un jauda pazuda galīgi.

Pusceļš starp Rīgu un mājām - mocis pi%$#@! Mobilo telefonu bums vēl nebija sācies un man, kā parastam puisim no mazpilsētas, pat sapņos nerādījās, ka pēc 3gadiem man kāds mobīlais būs pašam ! Labi, ka trīs kilometrus stumjot satiku policijas patruļu, netālu no neliela kioska ceļmalā, un varēju šiem izdīkt, lai sazvana man mājas un pasaka, ka esmu pusceļā uz Rīgu. Vakarā no Rīgas pēc manis ieradās mammas brālis, kurš bija dabujis piekabi no kāda drauga. Tā beidzās mans brauciens uz Rīgu padsmit stundās - 130km (no kuriem puse ar moci piekabē) ! Vēl šad tad mani pavelk uz zoba, par to ka nebraucu no Rīgas uz dzimto pusi, vai kādu lielāku gabalu ar nu jau labāku mocīti par Minsku - Hondu.

Visa klapata tikai tāpēc, ka nebiju nocentrējis kloķeni un virzuļa pirkstam uzlicis sprostgredzenu kā nākas.

šitais labs

pa tēmu remonts, bet par nekustamo īpašumu.

uztaisīju virtuvē kapitālo remontu - grīdu pārlikšana, elektrības pārvilkšana, sienu apmešana un taisnošana. visu daºīju pats.

protams arī virtuves mēbeles karināju un kā pirmo caurumu dībelim urbu tā tieši elektības kabelim pa vidu.

nu nekas atgriezu vaļā tapētes, iz bakstīju apmetumu un savienoju vadus ar klemmi, tagad tai vietā stāv skapītis

Man bija vēl labāk - skrūvējot riģipsi pie griestiem, skrūve tieši cauri vadam.

Skrūvēju nākamās, jūtu, ka kaut kas bišku tā kā sit pa nagiem, bet tik švaki, ka nevar saprast vai pa īstam, vai tikai šilierējas.

Joki sākās, kad liku tālāk profilus gar sienām - stāvu un kratos ar to dzelzi rokās, izmest arī nesanāk (rokām nervi sagājuši uz īso), beigās kaut kā izlocījos.

Ja jau celtniecību iepinām, tad es ar

Sencis šobrīd ceļ sev māju un pirti, tā kā bija nolēmis taisīt pirts atklāšanas svētkus pirms pāris nedēļām, vajadzēja mazliet sasteigt. Diemžēl lija lietus, bet jāliek jumst. Šis pa visu lietu tur ņēmās, skraida augšā lejā un nepamanīja, ka trepes pamazām iegrimst zemē, kamēr vienreiz ņēma un nožāvās no augšas (~3m uz nogāzes). Sapurinājās un strādā tālāk, kamēr uz slidenā jumta paslīdēja un no pašas augšas slīdēja lejā, pa ceļam mēģinot ķerties, kur vien iespējams. Rezultātā aplauza visus nagus, bet vienalga vēlreiz nomaucās lejā. Bet atklāšanas svētki notika laikā

Čoms šitā salika apsildāmās grīdas sanmezglā, visu skaisti izflīzēja pagāja laiciņš un tad vajadzēja urbt caurumus poda pieskrūvēšanai ...a kur tieši bija tās caurules vairs pateikt nevar ....kā urba tā toč caurulē ........jākaļ flīzes nost jālabo caurules

vot priekš tam ir domāti izpildzīmējumi

pastav kaada ierice, kura palidzetu no shiem gadijumiem izvairiities?

kaads radarinsh, kursh arii plastmasas caurules piefixee?

Aizbraucu pie brālēna uz laukiem, šis saka, laižam uz blakus miestu 20km uz balli. Braucam ar veco čezetu, darbināmais kloķis, kas reizē ir ātrumpārslēgs pēc remonta izrādās nav pieskrūvēts un pazūd jau pirmajā etapā. Moci var iedarbināt tikai stumjot un ātrums ir tikai ceturtais, piedevām stumšanai jābūt konkrētai, jo čežai ta sajūgs automātiskais. Moci iestumjam , brālēns uzlec uz tā, tad agriežas uz šaurā lauku ceļa (mocim tikai ceturtais robs) , brauc man garām, es ieskrienos un mēģinu uzlekt tam virsū - pēc treniņa sāka izdoties ar kādu trešo reizi. Līdz ballei tikām, dabūjām no vietējiem pa muti un laimīgi braucam mājās. A mocim izrādās nav uguņu, lietus arī šak līt. Braucam pa meža ceļu, vadoties pēc koku aprisēm debesīs. Vienā vietā brālēns piebremzē , prasu , kas ir , šis saka te kaut kur esot ceļš bijis pārrakts . Kādu gabalu braucam lēnām , laikam jau ceļu salabojuši, dod tik gāzi virsū, kā uzņemam ātrumu, tā uz mutes- nav gan tranšja aizbērta. Moci vairs iestut nevaram , kaut kas salūzis , stumjam atlikušos 6 km . No rīta izrādās, ka krītot bākas krāns aizgājis ciet..

Nu, ārkārtas gadījumā siksnu var uztaisīt no sieviešu zeķubiksēm - tās ir elastīgas un izturīgas

tiek mainīta kaut kādam džipam ātrumkaste, pie viena sajūgs, utt loriņi. Otrās dienas vakarā, kad visas kārbas jau saliktas, visi kardāni pieskrūvēti, tiek jau atkorķēts aliņš, meisters, sēdēdams uz bedres malas, paņēmis rokā sajūga izspiedēja gultni, groza viņu, un saka - vēl labs gultnis, varēja nemainīt! Un pēkšņi piečokna, ka gultnis njemaz nav mainīts, un vnk nav ielikts!

tiek mainīta kaut kādam džipam ātrumkaste, pie viena sajūgs, utt loriņi. Otrās dienas vakarā, kad visas kārbas jau saliktas, visi kardāni pieskrūvēti, tiek jau atkorķēts aliņš, meisters, sēdēdams uz bedres malas, paņēmis rokā sajūga izspiedēja gultni, groza viņu, un saka - vēl labs gultnis, varēja nemainīt! Un pēkšņi piečokna, ka gultnis njemaz nav mainīts, un vnk nav ielikts!

Diemžēl grabažniekā nebija un arī kokos nekarājās....

Tapeksā var iznomāt. Kāreiz pagājušajās brīvdienās biju paņēmis. Viņš uzrāda gan elekstrības vadus, gan arī metāla un plastmasas caurules. Paši Tapeksa vīri gan nemācēja neko sīki par to pastāstīt, kā šamējais jālieto, bet, ja izlasa instrukciju, kas pat ir latviešu valodā, tad viņš ir vienkāršs kā kalkulators.

Ņēmu viņu, jo grīdu uzrāva augšā, bet apakšā plastmasas apkures caurules. Vajadzēja kautkā tos dēļus pieskrūvēt pie betona. Mērfijs jau nesnauž, tāpēc, ja būtu uz buj duj urbis dībeļiem caurumus, noteikti būtu uzbliezis tām trubam virsū.

Ā, diennaktī viš' maksā LVL 7.50.

Nē nu, šitais ir da best Esmu stūmis moci ar sausu aķi 8 km, vari iedomāties to laimi.

Man bija klasiskais gadījums.

mans pirmais auto bija 412 mohābels, laimīgi apgreidojos uz 6.žiguli. laimīgs ) A Nopirku ta ar lisām riepām. Aizbraucu uz šinomontaž(ziema bija) protams rituļi jāņem nost pašam... visapkārt apledojums... žiguļa oriģinālais domkrats tāds garš stienis, smuki pacēlu autiņu, noņēmu riteni, a kreisā puse uz apledojuša pampaka... noslīdēja no tā nost un domkrats izspieda aizmugurējās durvīs cohumu

nesen laukos sanāca veikt pirmo eļļas maiņu autiņam... pasākumam atvēlētais laiks ~30min, nu nav tač tur nekā sarežģīta sākumā viss jauki - A4 panna noņemta, eļļa iztecināta, jānoņem filtrs. A tas nefiga nenāk nost ne tā, ne šitā... doma no sākuma - pofig, jālej eļļa jaunā iekšā, pēc tam uz servi, lai tie paņemās bračka saka - vajag tik ar ko izsist tajā filtrā caurumu, tad stieni iekšā un viss būs elementāri. ok, atrodam govs atsienamo mietu, izbliežam caurumu, bet tas filtrs tik tizlā vietā, ka neko tur jēdzīgi iebāzt nevar, vislaik kur atdurās. beigās gan izdevās atrast atbilstošu stienīti un atskrūvēt, taču kopā pasākums bija ievilcies uz 2h, visus vakara plānus nācās mainīt

atminejos vel gadiju a jawam. Skunetas taisot kadas elektribas vai aizdedzi regulejot kontktu vaks janonjem un pirms tam bremzu kepina kas skaisti izlocita. Prieksejas vairak bija dekororitivas. vai nu nestradaja vai slikti. pec rem protams japamegina ka iet . prieks ka iet neizmeerojams atrums tads palielaks a bremzu kepina ta pat uzlikta nav.