VWfanam par godu.
Autors nezināms, bet sakarīgi bazarē.
Ja visi 100% vadītāji ievēros noteikumus un brauks kārtīgi rindās, tad kopējais auto plūsmas ātrums palēlināsies par n-%, bet sastrēgumi palielināsies ģeometriskā progresijā - uz katru km no kopējā palēlinājuma, būs + 10% un vairāk auto uz ceļa = attiecīgi satrēgumi kustēsies lēnāk, vilksies ilgāk pa ne minūtēm, bet stundām.
Mēs visi varam novērot, kas notiek tikko ir pirmais sniegs vai citi apstākļi, kas dabīgi palēlina auto ātrumu. Tādās dienās palielinās sastrēgumi. Pēc tam tie samazinās, jo kaut kāda daļa satiksmes dalībnieku piedzīvojuši diskomfortu, auto atstāj mājās, tos "ieziemo". Kā arī citi saliek ziemas riepas un pierod braukt ātrāk jaunajos apstākļos.
Lai cik nepareizi tas neizklausītos, patiesība ir tāda, ka tā saucamie "agresīvie braucēji" patiesībā atvieglina satiksmes plūsmu, jo ātrāk aizvācas no kopējā ceļa un atbrīvo vietu citiem. Ceļu policija primāri domā tikai par sodu iekasēšanu un viņus neintresē satiksmes optimizācija. Satiksmes organizētājiem būtu jādomā kā atvieglināt un paātrināt satiksmes plūsmu, nevis uzlikt jaunus ierobežojumus it kā drošības vārdā. Bieži izskatās, ka ātruma ierobežojumi domāti tikai, lai nodrošinātu CP ērtākas peļņas iespējas. Ja notiek avārija, tad uz ierašanos CP dažreiz jāgaida pat ilgāk par stundu! Ātrā palīdzība nez kāpēc tādus pat attālumus uz izsaukumu atbrauc krietni ātrāk.
Reāli Rīgā daudzās vietās ātruma ierobežojumi ir dumji un tikai traucē satiksmes plūsmai. Ir arī daudz dažādu vietu, kur varētu izveidot papildus joslas, paplatināt ceļu, izveidot papildus joslu labajam pagriezienam. Tāpat sen jau vajadzēja ieviest atļautu labo pagriezienu pie sarkanās, ja ceļš ir brīvs, kā tas ir citās valstīs. Varētu vēl turpināt. Tā vietā satiksmes organizētāji vienkārši aizliedz kreiso pagriezienu vai uztaisa vienvirziena ielu. Tas palīdz tikai pie vidēja auto daudzuma. Klasisks piemērs ir Lāčplēša iela aiz viadukta Salu tilta virzienā. Viņi kaut kā nav papētījuši, ka situācijā, kad auto sastrēgumā bīdās 20 metrus minūtē, kreisā pagrieziena aizliegums darbojas tā, ka sastrēgumu palielina, jo auto, kas kavētu satiksmi, lai izdarītu kreiso pagriezienu patiesībā neko daudz nekavē, jo pārējie auto tāpat spiesti stāvēt. Toties pagriežoties pa kreisi vismaz kaut kāds auto % aizvāktos no sastrēgušās un pārslogotās ielas. Tagad šie auto ir spiesti braukt līdz pašam tiltam un tie ir visi auto, kas no tā punkta dodas Ķengaraga virzienā! varat iedomāties kāds tas ir skaitlis! Cik iela būtu tukšāka, ja šie auto pazustu kreisajā pagriezienā jau tūlīt aiz viadukta!
Par ātruma ierobežojumiem runājot: Man ir bijuši daudz dažādi auto. Kādreiz braucu pat ar 1 Moskviču. Šodien braucu ar VW 2007 gada modeli. Pa gadiem regulāri mainot auto tagad varu salīdzināt cik ļoti tehnika ir izmainījusies. Pat Moskvič 412 ar krievu riepām uz 90 km/h ir daudz bīstamāka braukšana kā ar ~7-8 gadus vecu vācu auto uz 150km/h! Ja brauc ar jaunu auto ar labām riepām tad drošība ir vēl lielāka! Tehnika attīstās acīmredzami, bet noteikumos ierobežojumi nemainās. Ak nē, mainās, tikai šodien ātruma ierobežojums pilsētā ir vēl lielāks kā krievu laikos! Rodas secinājums, ka šiem ierobežojumiem maz sakara ar drošību, un tie vajadzīgi tikai policistu labklājības nodrošināšanai. To mēs arī redzam praktiski. Policisti visērtāk ķer pārkāpējus tādos posmos kur ērti to novērot un pārkāpēji nevienu netraucē. Vislabāk policijai patīk medīt ātruma pārkāpējus uz tukša ceļa, kur tos var ērti nofiksēt lielā attālumā pirms viņi ir ieraudzījuši policiju. Skaidrs, ka uz tukša ceļa šim pārkāpumam ir vismazākā bīstamība no drošības viedokļa un tāpēc arī braucēji izvēlas braukt ātrāk. Policijai kā prioritātei vajadzētu būt ierasties pēc iespējas ātrāk uz CSN izsaukumu un atbrīvot ceļu no avarējušiem auto vai operatīvi regulēt satiksmi sastrēgumos nevis tikai stāvēt uz ceļa tukšajos laikos un iekasēt naudu!
Lai attaisnotu CP neefektīvo darbu tiek organizētas PR kampaņas, lai it kā palielinātu braucēju apzinīgumu. Patiesībā tās domātas, lai vainu par CP un satiksmes organizētāju neizdarīto, uzveltu satiksmes dalībniekiem. Cilvēki spiesti sēdēt korķos, ir īgni un stresaini un dusmas kaut kur vajag novadīt. Tad nu talkā nāk PR kampaņa, kas māca: pie visa vainīgi ir agresīvie braucēji nevis sliktā satiksmes organizācija, infrastruktūra vai slinka, neizdarīga, mantrausīga ceļu policija. Cilvēki kā muļķīši notic un patiesi dusmojas cits uz citu! Pie tam nostrādā bara efekts - kaut kādam ļaužu % vienmēr būs svarīga iespēja skaļi atkārtot no augstākstāvoša mutes skanējušu domu, kas pasludināta kā ļoti pareiza. Skaļi dusmojoties uz "agresīvo braucēju", šie ļaudis jūtas labāki, jo atkārto to pašu ko teicis "stiprākais no bara"! "Agresīvais braucējs" patiesībā ir mītiska policijas PR speciālistu radīta persona. Reāli nav autovadītāja, kas mūžā nebūtu ne reizi neko pārkāpis. Šodien braucu pa pilsētu vienotā plūsmā un ievēroju, ka visi plūsmā braucošie pārsniedz ātrumu par apm 10km/h. Ja es būtu bremzējis, tad traucētu kopējai plūsmai! Tad par ko mēs dusmojamies?! Varbūt mums vienreiz vajadzētu vērst savu dusmu enerģiju, lai piespiestu pašvaldību salabot bedres un būvēt vairāk ceļu pārvadus, bet vienam pret otru uz ceļa mēs nudien varētu būt laipnāki!
