Lai arī auto ir jau noskatīts, un lēmums par pirkšanu pieņemts, tomēr vēl mazliet urda ziņkārība.
Jaunais auto ir 2004. gada Volvo S60 ar D5 motoru. Visādā ziņā nav ne vainas, bet servisā pateica, ka esot nodiluši priekšējie bremžu diski. Vēl var lietot, bet derēja drīzumā nomainīt. Pakaļējie esot OK. Kā/cik tieši ir jābrauc, lai to panāktu?
Citādas nodrāztuma pazīmes automašīnai nevarēja atrast - salons ideāls, motors kā bitīte, viss notiek...
tad piepiņķerē vel klāt jaudu! jauda, massa, bremžu virsma... 1t smagam auto un 2t smagam parēķini bremzēšanas virsmas... varu tev pa 99% apgalvot ka bremzēšanas virsmas neatšķiras pa 2x
shibernieks rakstīja: tad piepiņķerē vel klāt jaudu! jauda, massa, bremžu virsma... 1t smagam auto un 2t smagam parēķini bremzēšanas virsmas... varu tev pa 99% apgalvot ka bremzēšanas virsmas neatšķiras pa 2x
Kāda nozīme jaudai? nekāda.
Ja diska diametrs lielāks, lielāks spēka plecs ar kādu bremzes dabojas...utt. blablabla.
vari man nepiedziedāt pilnas auses ar zīmuļa tekstiem
runāju no pieredzes ar maziem manuāļiem un lieliem tomātiem.
massa ietekmē bremžu dilšanu un plecs ir laba lieta tik parēķini kāda atškirība uz abiem pleciem piliktajam spēkam un kāda ir atšķirība bremžu kluču virsmai kas bremzējot nonāk saskarē ar disku
shibernieks rakstīja: vari man nepiedziedāt pilnas auses ar zīmuļa tekstiem
runāju no pieredzes ar maziem manuāļiem un lieliem tomātiem.
massa ietekmē bremžu dilšanu un plecs ir laba lieta tik parēķini kāda atškirība uz abiem pleciem piliktajam spēkam un kāda ir atšķirība bremžu kluču virsmai kas bremzējot nonāk saskarē ar disku
shibernieks rakstīja: vari man nepiedziedāt pilnas auses ar zīmuļa tekstiem
runāju no pieredzes ar maziem manuāļiem un lieliem tomātiem.
massa ietekmē bremžu dilšanu un plecs ir laba lieta tik parēķini kāda atškirība uz abiem pleciem piliktajam spēkam un kāda ir atšķirība bremžu kluču virsmai kas bremzējot nonāk saskarē ar disku
Davai reķinam pec tavas formulas...Dod šurp to formulu pec kuras reķini.Es ar gribu pareķinat reķinatajs ibio.Ja massa ir x2 lielaka, bremzem nav jabut x2 lielakam
shibernieks rakstīja: vari man nepiedziedāt pilnas auses ar zīmuļa tekstiem
runāju no pieredzes ar maziem manuāļiem un lieliem tomātiem.
massa ietekmē bremžu dilšanu un plecs ir laba lieta tik parēķini kāda atškirība uz abiem pleciem piliktajam spēkam un kāda ir atšķirība bremžu kluču virsmai kas bremzējot nonāk saskarē ar disku
Davai reķinam pec tavas formulas...Dod šurp to formulu pec kuras reķini.Es ar gribu pareķinat reķinatajs ibio.Ja massa ir x2 lielaka, bremzem nav jabut x2 lielakam
Tieši tā. Ja viss būtu pēc šī mūslaiku Einšteina formulas, tad fūrēm vajadzētu bremžu diskus, kas lielāki par belorusa pakaļējo riteni.
Ja sporta auto pēc kārtīgas braukšanas dzesē bremzes tad nevajag iedomāties ka uz ielas auto darbojas citi principi.
-------------------------------
Oho, kaa tad taa bremzhu dzeseeshana notiek? Izklausaas peec gjeniaalaa komenteetaaja paskaidrojuma, kad , raadot TV autinjus, kuri liichlochu brauca iesildiishanaas aplii ; luuk, daliibnieki iesilda stuures mehaanismus"
Par diskiem: hvz, es kad paardevu savu Volvo 240 (2.3i, automaats), noskreejiens bija 276 000 km , aizko bremzhu diski visi 4 veel bija dzimtie un arii TA nekaadu pieziimju nebija, speciaali pats gan nemeeriiju, paaris reizes tika uz virpas nonjemta gratiite un piesliipeeti virsmas negludumi.
Par automaatiem; ripo tomaati, arii MB vai Volvo ka prieks N poziicijaa Un arii bremzeet ar motoru var, nekaada vaina, kas arii biezhi tika piekopts Un ljoti noderiigi ir pieprast bremzeeshanu ar motoru, iipashi var nodereet ziemas apstaakljos
AutoNets rakstīja: Tas atkarigs no dazadiem faktoriem:
1. Disku kvalitate, materials
2. Bremzu uzlika kvalitete, materiala cietiba - perkot letas un cietas uzlikas var iegut ne tikai nezeliigu ciksteshanu, bet ari atra tempa nodeldet bremzu diskus.
3. Mitrums, puteklji, sals utt veicina dilshanu
Lidzshineja pieredze liecina, ka diski kalpo ap 120 000 km (1x gan falcite janovirpo).
Andz izlasi jautaajumu
Es jau 144000 esmu nobraucis ar tādiem bremžu diksiem ar kādiem no Vācijas atveda (auto toreiz bija 14 gadi), nav pat aiztikti.
AutoNets rakstīja: Tas atkarigs no dazadiem faktoriem:
1. Disku kvalitate, materials
2. Bremzu uzlika kvalitete, materiala cietiba - perkot letas un cietas uzlikas var iegut ne tikai nezeliigu ciksteshanu, bet ari atra tempa nodeldet bremzu diskus.
3. Mitrums, puteklji, sals utt veicina dilshanu
Lidzshineja pieredze liecina, ka diski kalpo ap 120 000 km (1x gan falcite janovirpo).
Andz izlasi jautaajumu
Es jau 144000 esmu nobraucis ar tādiem bremžu diksiem ar kādiem no Vācijas atveda (auto toreiz bija 14 gadi), nav pat aiztikti.
shibernieks rakstīja: Kas tās atkal par muļķībām?! Automātam vienmēr pie vienādiem auto un vienāda braukšanas stila bremzes dils vairāk!
Būtisks aspekts ir arī auto massa kas bremzēm jāaptur un bremzes krietni ilgāk kalpos 1t smagam auto kā 2t smagam.
Nu parasti jau bremzes- tas ir bremžu disku lielumu,uzliku lielumu un konstrukciju projektē ievērtējot auto masu, tā kā nu nebūs gluži tā ka Hyunday getz ar 1 t masas diski būs jāmaina 2 reiz retāk ka piem. BNW 760IL ar 2t massu.
shibernieks rakstīja: Kas tās atkal par muļķībām?! Automātam vienmēr pie vienādiem auto un vienāda braukšanas stila bremzes dils vairāk!
Būtisks aspekts ir arī auto massa kas bremzēm jāaptur un bremzes krietni ilgāk kalpos 1t smagam auto kā 2t smagam.
Nu parasti jau bremzes- tas ir bremžu disku lielumu,uzliku lielumu un konstrukciju projektē ievērtējot auto masu, tā kā nu nebūs gluži tā ka Hyunday getz ar 1 t masas diski būs jāmaina 2 reiz retāk ka piem. BNW 760IL ar 2t massu.
Pieļauju, ka Getza diski (protams ar noteikumu, ka Hundaijs nav viņus no plastilīna uztaisījis) būs retāk jāmaina - iemesls vienkāršs, braukšanas stils būs savādāks, rezultātā arī bremžu uzliku/disku nodilums
Nē nu protams, ja gadās agresīvais ar Getz, tad jau gan, tad gan
Ja kas, fūrēm ir palēninātāji tiltos. Fūres vispār bremzē interesanti. No sākuma bremzē piekabes riteņi, pēc tam pārējie+palēninātāji.
....................................
Paleeninaataaji tiltos? Hmm, kaut kas jauns...Fuureem u.c. lielkravas auto izmantotie paleeninaataaji (retarderi un intarderi) ir sajuugti ar paarnesumkaarbu vai ievietoti tajaa iekshaa. Vecaaku izlaidumu auto meedz buut arii paleeninaataajs, t.s. motorbremze, kursh izpildiits kaa klape uz izpuuteeja Bremzeeshanas algoritms smagajiem tieshaam meedz buut interesants - gan ar pastiprinaatu bremzeeshanu piekabei (advanceetaakaas versijaas fikseejot un ieveerojot piekabes slodzi uz ass), gan ar vieglu piekabes piebremzeeshanu, ja iesleegts paleeninaataajs, = veel visaadi pribambasi, tjipa ABS utt.. Bet par paleeninaataajiem tiltos kaut kaa nav dzirdeets, par blokjiem gan - izmanto, lai noveerstu t.s. "diferenciaalja efektu".
Pirmdienis rakstīja: vispār jau sāksim ar to, ka vismaz MB, kam ir automātiskas kārbas, bremzes ir jaudīgākas, savādākas, dārgākas kā tiem MB, kam ir Mešalka....
ir sava loģika, ne ?
Protams, ka ir loģika!
Tomātmobīļiem bremžu pedālis ir divreiz platāks nekā mešalkām, tāpēc arī diskus vajag lielākus.
Cik ilgi iet bremžu diski?
Lai arī auto ir jau noskatīts, un lēmums par pirkšanu pieņemts, tomēr vēl mazliet urda ziņkārība.
Jaunais auto ir 2004. gada Volvo S60 ar D5 motoru. Visādā ziņā nav ne vainas, bet servisā pateica, ka esot nodiluši priekšējie bremžu diski. Vēl var lietot, bet derēja drīzumā nomainīt. Pakaļējie esot OK. Kā/cik tieši ir jābrauc, lai to panāktu?
Citādas nodrāztuma pazīmes automašīnai nevarēja atrast - salons ideāls, motors kā bitīte, viss notiek...