Ceļu remontu kvalitāte

Palaidniex Reģ.: 19.11.2002

Pēdējo gadu laikā ir VAIRĀKKĀRT remontēc Deglava ielas satiksmes pārvads. Mainīja visu segumu - bija apgrūtināta transporta kustība vienā un tad otra virzienā un pēc šī "lieliskā" remota tika vēlāk atsevišķi remontētas ???? laidumu izplešanās šuvju vietas.

Jautājums - atjaunojot asfaltbetona segumu nevarēja uzreiz to izdarīt? Ja izdarīja slikti, tad kas maksāja par šo salaiduma vietu remontu? Un šis remonts acīmredzami ir bijis bezjēdzīgs, jo pārvads pārvērties par maztramplīniņu joslu, kur šie te paši tramplīniņi vainagojas ar bedrēm.

Kad, kas un par kādiem līdzekļiem savedīs to kārtībā? Un kāpēc vairākus gadus pēc kārtas ir jātraucē satiksmes plūsma dēļ vairākkārtīgiem atkārtotiem ceļa seguma remontiem???

P.S.

Šāda satura vēstule iesūtīta arī satdepam

 
1 2 3 4 5
UUSA Reģ.: 30.10.2003
0 0 Atbildēt

O,tad,lūdzu,pastāsti,kāda ir vispārējā situācija ceļu projektēšanā.Cik man ir iznācis saskarties,tad problēma klasiska-90-to gadu tukšais periods aizdzina nozares profesionāļus citos peļņas laukos,bet pēc tam saradās "vienkārši projektētāji".

modena Reģ.: 03.09.2003
0 0 Atbildēt

ValdisM rakstīja:

modena rakstīja:

Yetti rakstīja:

modena rakstīja: ...

bet ir vel viens svarīgs faktors - šiem ir labākas kvalitātes ceļu būvmateriāli - mēs varam tikai ar grants maisījumiem konkurēt ( pie Talsiem ir milzīga gara kāpa.... bet nu jau laikam Rudus nopirka) - šķembas ir pilnība garām.... tādēļ Ventspils pērk zviedru granīta šķembas - bet uz Vienības gatvi tika vesti no Lietuvas....

ne škembu kvalitātē ir problēma, problēma ir korupcijā.

Latvijā ir daudz asfalta autoceļu, kuri tika asfaltēti 70 gadu pašā sākumā -asfaltu ieklājot uz esošajiem grants ceļiem un grants pamatnēm (jo toreiz bija maz iespēju veikt dolomīta drupināšanu un šķembu sagatavošanu pietiekamā apjomā - tā lai šķembu pietiktu ne tikai asfalta ražošanai, bet arī pamatnēm), pat asfaltu ražoja uz vietas objekta ar lauka apstākļu metodēm (asfaltbetona rūpnīcu reģionos arī nebija) -ar greideriem jaucot kopā šķembas-granti un auksto bitumena emulsiju-pēc sajaukšanas ar greideri to visu izlīdzināja un noveltņoja.

Un tādi ceļi joprojām Latvijā ir- ir nostāvējuši jau 30 gadus un tie nav tajā sliktākajā stāvoklī-protams ir šur tur pa kādam ielāpam, bet visādi citādi ok.

Tajā pat laikā ir ceļi kam jau 3-ajā gadā pēc asfalta uzklāšanas parādās plaisa ceļa vidū visā garumā, sākās asfalta virsmas izdrupšana un izdilšana-ir jātaisa virsmas apstrāde ar šķembām,u.t.t

Latvijā ir ļoti labi ceļu būvmateriāli, problēma ir korupcijā un Sat.Min neizdarībā.

nu nezinu.... cik mans vecs ceļinieks stāstīja - te pludināja tādu naudu iekšā un plānu tādu vajadzēja veikt - ka pamatnēm īpaši daudz laika nebija....

No otrās puses viss bija atkarīgs no tā, cik apņēmīgs bija ceļu rajona priekšnieks. Kā piemēru varētu minēt vecu Talsu šoseju ( Kauguri - Talsi) - posms līdz Tukuma rajona robežai ir vismaz Ventspils šosejas līmenī - ja ne augstākā.... teorētiski pēc parametriem velk uz 120km/h aprēķina ātrumu....

Savukārt sākoties Tukuma rajonam - ceļš kļūst interesants - bet līmenis jau zemāks...

Par materiāliem gan nepiekritu.... lai dabūt augstvērtīgas šķembas, tas papildus vel jāšķiro lai atdalītu vājas šķembas.

Par segumiem būvuzraugiem jāseko rūpīgāk... kā bija uz ViaBaltica... ir segregācija- nah visu frēzēt un pa jauno ieklāt..

ValdisM Reģ.: 09.11.2005
0 0 Atbildēt

UUSA rakstīja: Jā,bet to konkrēto gabalu remontēja C&T.Un,ValdiM-Latvijā ir tikai dolomīta šķembas,kuras smagāk slogotiem ceļiem neder.Par korupciju un projektētāju/projektu akceptētāju/"letākā piedāvājuma" uzvaras problēmu piekrītu-rezultātā dabonam sūdainas kvalitātes ceļus.

Par tām nederīgajām šķembām.

Daugavpils šoseja pirms Pļaviņām (tur ir ļoti liels smago auto īpatsvars) ir izbūvēto no Pļaviņu DM šķembām (teorētiksi it kā smagām slodzēm nederīgas) - es kaut kā neesmu novērojis ka tam ceļam tur būtu segas nestspējas nepietiekamība. Vienkārši tajā vietā ceļam ir laba grunts pamatne, laba ūdens novade, līdz ar to ceļš kalpo labi.

Kā parasti gadās -pat vienam un tam pašam autoceļam nestspējas zudums acīmredzams sākumā kļūst tieši purvainajās un zemās vietās -lielisks piemērs V-pils šosejas posms Jūrmalas apvadceļa sākums -Kemeru pagrieziens -segums visā posmā un pavecs un nolietojies (plaisas, izdilums), taču ceļa deformācijas visvairāk ir tieši purvainajās un zemajās vietās.

uupis Reģ.: 13.01.2004
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: Prasības = izmaksas

Ja valstij naudas nav vai tā ir stulba, tad arī prasības ir tādas pašas.

Prasības = standarti no kuriem nedrīkst būt atkāpes.

Jeb tagad standarsts ar kakša palīdzību koriģējas uz leju jo nav naudas?

uupis Reģ.: 13.01.2004
0 0 Atbildēt

Šleseram te ir taisnība, lai gan ķeras pie pēdējā salmiņa:

www.apollo.lv/...

«Man ir nopietnas bažas par to, ka tiks iznīcināts Latvijas autoceļu fonds. Domāju, ka tur noņems ievērojamus finanšu līdzekļus,» pauda ministrs. Viņš norādīja, ka Einara Repšes valdības laikā likvidētais autoceļu fonds ar grūtībām atjaunots un pašreiz to atkal grib iznīcināt.

Patreiz Jaunais laiks pie stūres – un valstī naudas nav – bet grābeklis ir – kāpjam virsū???

Palaidniex Reģ.: 19.11.2002
0 0 Atbildēt

To jau tikai Latvijā var un tā dara, ka par atvēlēto naudu labāk izbūvē divus sūdīgus ceļus nekā vienu labu.

Tas nekas, ka sūdīgais stāv 3 gadus, labais 10.

Kas finālā sanāk - mums pēc 2 gadiem ir 2 sabrukuši ceļi, nevis viens vēl 4 gadus brīnišķīgi spējīgs kalpot...

Ja kāds te sāks kaut ko gudri tirst par naudām - kāda starpība - no ceļiem atvēlēta budžeta tāpat tos 10% iebāzīs kabatā - "pateicībās", "konsultācijās" vai "uzvaras dotācijās"... Nav jau šķirba - tās pateicības iebāzt par 2 sliktiem vai vienu labu ceļu. Mainot saskaitāmos vietām summa nemainās - kā ir 10% tā ir 10%...

Palaidniex Reģ.: 19.11.2002
0 0 Atbildēt

Savulaik ilgi caur asarām smējos par LVCEĻU atbildi par satiksmes pārvada Vidzemes žoseja - Rīgas apvedceļš/Tallinas šoseja rekonstrukciju.

Es vaicāju - kāda velna pēc pārbūvējot visu to konstrukciju, viaduktus un uzbraukšanai/nobraukšanai tāpat tika izbūvēti nevis vienmērīgi uz/nobraukšanas loki, kuros iegriezties ar stūres pagriešanu un visu līkumu turot stūri spēt veikt uzbraukšanu - proti plūdeni un saprātīgi, bet bija JĀUZPROJEKTĒ un JĀIZBŪVĒ debili? Uzbraukšanas loks virziens Rīga - Baltezers - uzbrauciena sākums pārbūvēts, plūdens, tad jmistiska taisne un tad jānobeidz ar veco straujo radiusu?

Atbilde bija fantastiska - tas esot pēc standartiem. Kad vaicāju kas tie par sū#%$# STANDARTIEM? Atskanēja vēl brīnišķīgāka atbilde - tad tur būtu jāizcērt koki, ko tāpat sabiedrība neatbalstītu... Ko tāpat sabiedrība neatbalstītu??? Jūs apvaicājāties??? Vai esošo šedevru izbūvējot vienlīdz nebija jāizcērt koki??? Kāpēc nevar uzprojektēt kā pie cilvēkiem uzreiz, un izcirst citus kokus (tie tāpat bija jācērt) - lai sanāk normāli??? Uz šo atbildes nebija...

Dabas aizstāvji atradušies - Pat ja būu jāizcērt par vienu desmitu koku vairāk.mazāk uz to šosejas izbūvi tas tāpat būtu nepamanīts piliens jūrā...

uupis Reģ.: 13.01.2004
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: Ja samazinātu džipiem ceļu nodokli, OCTU, akcīzi degvielai un vēl šo to, tad ceļus varētu vispār netaisīt. Un valsts ietaupītu naudu.

Kāreiz šitiem monstriem nodoklis ir krietni par mazu jau sen. Un vēl kautkādos dažos airopas pilsētu centros pat bija aizliegts iebraukt ar apvidus auto. OCTU džipiem arī divreiz vēl augšā, iemācisies kulturāli braukt.

Palaidniex Reģ.: 19.11.2002
0 0 Atbildēt

uupis rakstīja:

Kaksis rakstīja: Ja samazinātu džipiem ceļu nodokli, OCTU, akcīzi degvielai un vēl šo to, tad ceļus varētu vispār netaisīt. Un valsts ietaupītu naudu.

Kāreiz šitiem monstriem nodoklis ir krietni par mazu jau sen. Un vēl kautkādos dažos airopas pilsētu centros pat bija aizliegts iebraukt ar apvidus auto. OCTU džipiem arī divreiz vēl augšā, iemācisies kulturāli braukt.

Vai arī gluži pretēji...

Brauks pēc principa - es maksāju 2x vairāk, tāpēc man 2x vairāk ļauts.

Pietiktui ar aizliegumu iebraukt prāvāku pilsētu centros. Lai brauc pa apvedceļiem

uupis Reģ.: 13.01.2004
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: Ja samazinātu džipiem ceļu nodokli, OCTU, akcīzi degvielai un vēl šo to, tad ceļus varētu vispār netaisīt. Un valsts ietaupītu naudu.

Tu Jaunlaicietis esi ??? Katrs skolnieks zina ka jebkuras ekonomikas pamati ir – 1-enerģija; 2-satiksme (ceļi, dz.ceļi, gaiss, ūdens). Ja ir šķībi pamati tad kā lai turās tā ekonomikas būda????

Palaidniex Reģ.: 19.11.2002
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja:

Fakts na ļico. Iecerētais dienvidnieka pagarinājums līdz lidostai. Ģeniāla ideja, bet pārītis lauķu brēc pilnā rīklē, ka viņiem nevajagot šo ideālo ceļu pie šķūņa durvīm. Viņi kratīsies tāpat pa veco.

Kāds te sakars ar privātpersonām un šķūnīšiem Apvedceļš/Baltezers/Vidzemes šoseja viaduktā?

uupis Reģ.: 13.01.2004
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: Džipisti (nu īstie, nevis pseido parketnieki) brauc ļoti kulturāli.

Dēļ tādiem, kuri sevi uzskata par kulturāliem un domā ka ievēro visus noteikumus aizliedz uz Lielirbes ielas 70-it...

Man liekas ka tu arī esi tajā skaitā un pirms gājēju pārejas diezin vaj samazini ātrumu, jaucot gājēju pāreju ar gājēju pārbrauktuvi…

uupis Reģ.: 13.01.2004
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: Magadānā esi bijis? Kādi tur ir ceļi pie fakta, ka tas ir bagātākais Krievijas reģions?

Tu maz zini kas ir divas lielākās krieviešu bēdas???

Un cik bagāta būtu ši valsts ja kaut 50% no štatu ceļiu līmeņa būtu tur???

uupis Reģ.: 13.01.2004
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: Es vispār braucu 60-80-90 režīmā.

Nu lūk – vel viens godīgais un visus noteikumus zinošais un ievērojošais kadrs, kurš lūdza lai Lielirbes ielā noņem 70-it, jo pirms katras gājēju pārejas savādāk nemāk samazināt ātrumu...

Palaidniex Reģ.: 19.11.2002
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja:

Palaidniex rakstīja:

Kaksis rakstīja:

Fakts na ļico. Iecerētais dienvidnieka pagarinājums līdz lidostai. Ģeniāla ideja, bet pārītis lauķu brēc pilnā rīklē, ka viņiem nevajagot šo ideālo ceļu pie šķūņa durvīm. Viņi kratīsies tāpat pa veco.

Kāds te sakars ar privātpersonām un šķūnīšiem Apvedceļš/Baltezers/Vidzemes šoseja viaduktā?

Ko tu pīpē???

Tas viadukts atrodas Latvijas valsts mežu vai Rīgas pilsētas mežu īpašumā!Kāda privāta zeme, kādi koki uz privāta īpašuma???? Kā arī tur ir valsts servitūs! Kāds ceļš māju tuvumā???

Drīzāk jāsāk gaidī, kad parādīsies izkārtnes pārdod zemi apbūcei uz jaunizbūvētā Saulkrastu apvedceļa malām. Tad sabūvēs mājas un tad sāks pieprasī zīmi 70, tad nodibinās apdzīvotu vietu Apvedceļā nīdēji uzliks balto zīmi - tātad 50 un vēl visbeidzot sabūvēs luksaforus/krustojumsu un vēl vietām uzliks 30 un izbūves guļošos poličus...

Ar to ka latvietis brēc jau tad, kad viņam piedāvā ātrgaitas maģistrāli pie pašām durvīm. Un nocirstas trīs priedes uz viņa zemes itkā pareizajam ceļa liekumam vispār ir traģēdija.

Palaidniex Reģ.: 19.11.2002
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: Nu redzi, LVM vai Rīgas mežiem sakars ar ceļu būvi ir vēl mazāks. Neko neatdos tāpat.

Tu laikam es neglābjami traumēts...

Noteikta izmēra trijstūrī iezīmēt vienu loku vai divus lokus ar tos savienojošu taisni nemaina trijstūra izmēru...

uupis Reģ.: 13.01.2004
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: Labāk lai ir vienmērīga plūsma, nekā ģorgāšanās mainot ātrumus.

… un nonesti gājēji un samazināts braukšanas ātrums…

mhm – tātad skaidrs CSN mēs zinājām iekš CSDD un teorētiski. Praksē jūs zinat tikai trijstūri un sarkanu gaismu.

Kaksis rakstīja: Un jo ievērojamāks auto, jo mazāka vajadzība kautko garināt, kā bija ar bmw braucot.

Da paibotina man ko tu domā par BMW un krāniem.

Labāk tiec skaidrībā ar savu 9. klases attestātu un plakanajiem okeāniem.

uupis Reģ.: 13.01.2004
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: Diemžēl štatos ir cits klimats un nebūtu nekāda ekonomiskā pamata tādu maģistrāļu būvniecībai. Svarīgākās transporta artērijas joprojām ir dzelzsceļš un kuģi.

Kanādā arī klimats ir identisks štatiem - pat siltāks. Un teritorija – nū reizes četras mazāka kā Latvijā. Iedzīvotāju blīvums nu reizes 10 augstāks kā Manhetenā.

uupis Reģ.: 13.01.2004
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: Ceļus taisa pēc mazākās pretestības metodes. Tā lai būtu pēc iespējas mazāk kautkas jāzaudē. Koki visur nav vienādi, grunts arī nav vienāda. Tas pats uz komunikācijām, visādiem liegumiem, sarkanajām zonām, pat stārķu ligzdām.

Nu atkal tu sajauci – šoreiz fiziku ar infrastuktūru. Fizikā tev laikam mācīja ka ūdens izvēlas mazākās pretestības ceļu, bet tev liekas ka to teica čoms no augstkolas turība 1-ā kursa...

uupis Reģ.: 13.01.2004
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: Es jau sākumā tev jautāju, esi bijis Magadānā? Izskatās ka nē.

Ar družbu automātistu uzraudzībā mežus gāzt nav nācies gan...

uupis Reģ.: 13.01.2004
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: ampēri arī skrien pa mazākās pretestības ceļu...

Liec mieru elektrībai – priekš tevis tā ir tumša lieta kas gaiši spīd un sit pa pirkstiem.

ampēri skrien

uupis Reģ.: 13.01.2004
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: Es jau sākumā tev jautāju, esi bijis Magadānā? Izskatās ka nē.

Tev gadījumā nav sarkans diselAUDI, a džipist?

uupis Reģ.: 13.01.2004
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: Vismaz tur ir tāds sīkums ka privātpersonām ir atļauts ar ne-rūpnieciskām metodēm skalot zeltu. Pa vidu starp lāču medībām un makšķerēšanu.

Un kāds tam sakars ar Jauno laiku un mūsu autoceļu fondu un akcīzes nodokli?

scope Reģ.: 16.09.2005
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja:

Fakts na ļico. Iecerētais dienvidnieka pagarinājums līdz lidostai. Ģeniāla ideja, bet pārītis lauķu brēc pilnā rīklē, ka viņiem nevajagot šo ideālo ceļu pie šķūņa durvīm. Viņi kratīsies tāpat pa veco.

Tur, cik no Rīgas domē strādājoša cilvja dzirdēts, Mārupe sajājusies meistarībā - neielika laicīgi savā attīstības plānā(sākotnēji tur bija kartupeļu lauki, nevis tagadējās mājas).

uupis Reģ.: 13.01.2004
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: Vismaz tur ir tāds sīkums ka privātpersonām ir atļauts ar ne-rūpnieciskām metodēm skalot zeltu. Pa vidu starp lāču medībām un makšķerēšanu.

Nu tepat jau mūsu Daugavā tu arī vari skalot zeltu ar nerūpnieciskām metodēm, makšķerēt un medīt.

1 2 3 4 5
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti