Plus vēl viņa tev nostāsies priekšā uz izliksies kad tevis tur nav,0 emociju.
Tas ir neapstrīdams fakts. 90% gadījumu, kad mani kā gājēju ar bērnu ratiem palaida vietās, kur it kā pat nevajadzēja laist, to darīja vīrieši.
Nedomāju, ka sievietes to dara ļaunprātīgi, viņām ir tāda savādāka uztvere - viss rāmjos, atbilstoši CSN un nekādas novirzes no normas. Večiem domāšana ir daudz elastīgāka. Tas gan nereti noved pie ļoti radoša piegājiena arī negatīvā nozīmē, taču no viņiem var sagaidīt, ka izlaidīs no sānceļa, pabrauks tuvāk nomalei, ja tāda vajadzība u.tml.
Savulaik māte radu mudināta vēlējās apgūt autobraukšanas mākslu. Ģimene gan bija pret, jo nelikās, ka viņa ir tas cilvēks, kam varētu sanākt, bet nu gribēja. Nelaimīgais tēvs mācīja un šāds gadījums - māte brauc pa galveno un laikam jau ne pārāk ātri. No sānceļa viens gribēja uz šī ceļa uzgriezties un to arī izdarīja, bet laikam visai tuvu. Tēvs kliedz - bremzē, bet māte - man tak galvenais ceļš... Pēc tam jau saprata, ka sākumā jābremzē, bet pēc tam var skaidroties, kam tur priekšroka un kam ne. Par laimi viņa laicīgi saprata, ka lieta tiešām nav viņai un visi tagad laimīgi.
Atgādināji gadījumu, ko mans tēvs stāstīja, kad mācījis savu māsu. Brauc pa ceļu, piekšā T veida krustojums, māsa prasa:
“Kur braukt?”
“Vienalga”
“Nu kur braukt!?”
“Vienalga”
BUMS taisni kokā
Tēvs: “Tu ko?”
“Bet Tu taču teici vienalga”
Man gandrīz katru dienu sanāk braukt, kur jāpārkārtojas pilnā joslā. Ja kāds nelaiž, tad 90%gadījumu pie stūres ir sieviete.